Pirmās dzinējmedības šogad 13.10.2012. Izvelku 13 nummuru. Kolektīva biedrs lūdz samainīties ar nummuriem - viņam dēls pirmoreizi medībās kā mednieks - gribot blakus būt! Nu neko - tālāk man būs jāstaigā (samainoties man tika 17 nummurs), bet jāmainās ir!

Pirmais masts - vietā, kur jāstāv man ir atjaunoti (izrakti) grāvji un vienuviet uztaisīts neliels uzbērums. Medību vadītājs nostādot mani uz masta saka "pakāpies te augstāk, labāk visu varēsi redzēt!". Kā vēlāk izrādījās, tad šie "pakāpies augstāk - 50 cm" lieti noderēja!

Sākas masta dzīšana - dzinēji balsis nežēlo, suņi rej - no masta (nu tādas birztalas) malas izskrien četras stirnas un baltos "spoguļus" grozīdamas pa pļavu dodas prom... lai skrien - šodien stirnas mums neinteresē!

Pēkšņi dzirdu soļus... hmmm... Apmēram 25-30 soļus no manis, no grāv ja parādās ausis un galva (vilks bija redzams tikai līdz pusei)... Vilks... groza galvu skatās, kurā virzienā aizskrējušas stirnas! Daudz nedomāju - nomērķēju un šauju (stobrā tikai lodes)... vilks tā nedabiski salecas un pazūd (iekrīt vai ieripo atpakaļ grāvī...

Ilgstoši velkas laiks, mastā suņi rej, galvā šaudās domas, ka suņi aprej manis ievainoto vilku... pēc veselas mūžibas iznāk dzinēji un var doties meklēt vilku... Tālu nebija ticis - soļus divdesmit no šāviena vietas!

Paldies Diānai!

P.S. Kā izrādās nomedītie vilki jānodod mežniecībai. Esot atjaunots kaut kāds tur Eiropas pētījums par vilkiem Latvijā!