Nomedīts 7.oktobra rītā Zvārdes mežos. Savu iespēju nomedīt "vienīgo, izcilo" saķengāju jau septembra sākumā, bet es jau laikam nebūšu es, ja līdz pat šim rītam cītīgi nebaudītu lielo baura izrādi. Skaistuļi bauroja, cīnījās, arī ap 30 m attālumā no manis. Buļļi mainījās un ar nelielu atslābumu nobauroja līdz pat oktobra sākumam. Es jau vairs meklēju tikai atšaujamo bulli - spīli, kroplīgumu utt., lai skaistuļi paliek citiem... Rīts smuks, ar nelielu vējiņu, krēslā jau mežā kaļu plānus, kādu 3-4 aurotāju aplūkošanai, rindas kārtībā redzu pajaunu 5-6 gadīgu neganti aurojošu 10-12 nieku, vainagā kaut kas vairāk par spīlēm. Tad 14nieks, skaists, varbūt bīšķi sudrabā. Baurotāji pieklust, es nolemju doties gar laukmalu vēl varbūt pārķert kādu aizkavējušos. Izcirtuma malā redzu govi ar teļu, fiksi pakāpjos kā pa rokai noliktā nelielā (ap 2m)tornītī. Nu jau redzu arī jaunu bullēnu, kam gaišie radziņi augšā smuki dalās dakšiņās - lai dzīvo vesels. Pēc mirkļa parādās vēl viens, nu jau sākas drebulīts (jocīgi, nav taču nekāds izcilnieks). Novērtēju, ka medījams, jo šiem ragiem labam bullim vajadzēja augšā dalīties, šim - nekā, potenciālais spīļinieks. Attālums paliels, tālmērs rāda nepielūdzamus 240 m, pieiet tuvāk praktiski bezcers. Nolemju, ka pie izdevīgas situācijas šaušu no tornīša, bullēns apguļas,es sagatavojos šāvienam, abi gaidām. Paiet laiciņš, bullēns pieceļas un paiet no atvasēm brīvā vietā... šāviens, 3-4 lēcieni, klusums... Protams, arī šis jaunulis izaugtu par bulli ar, ļoti iespējams, medaļotiem ragiem, bet... medniekam (un arī vienkāršam vērotājam) labāk patīk lielie, žuburotie un pie normāla buļļu daudzuma jāņem arā šie potenciāli vājākie eksemplāri, dodot iespēju baroties un augt labākajiem. Paldies Diānai par skaisto rudeni, rūgto mācību un trofejām