Pirmais bullis. Tika nomedīts 25.09.2011. m/k Gambija medību teritorijā. Apmēram 7:50 no rīta.

Nedaudz pastāstīšu kā tika nomedīts. Kā jau parasti septembris tāds diezgan negulēts sanāk no rīta medībās vakarā medībās vēl pa vidu uz skolu jāpaspēj...Līdz šim rītam jau diezgan daudz bija redzēts un dzirdēts, bet tāds īsti labs vēl nelikās neviens. Iepriekšējā rītā šo pašu briedi mans tēvs(bildē blakus) redzēja, bet nevarēja tikt klāt veiksmīga droša šāviena attālumā, tad bulli redz ragus ne, tad krūmi priekšā nevar izšaut un tā bullis ar visām dāmām pazuda biezoknī. Tā tur sanāca, ka vakarā nevarējām aizbraukt medībās, bet norunājām nākamajā rītā noteikti jābrauc. Tā nu 5:00 jau esam augšā braucam līdz vietai kur iepriekšējā rītā bija....aizbraucam nekā tur klusums, bullis bauro kādu 1 km tālāk...tēvs saka nu viņš ies paskatīties pa tām pļavām kur vakar redzēja, lai es eju klāt tam, kas tur bauro tālumā...norunās tā arī daru jau kādu km būšu nogājis jau apmēram saprotu kur tas bullis ir...izlienu no meža celiņa ārā uz lauka, buļļa nav saprotu ka ir aiz kalniņa kādi 150m no manīm...kamēr lienu pār kalniņu blakus mājās iedegās gaisma pamodušies cilvēki tas ir ap kādiem 6:30 bullis protams no pļavas prom mežā un iet pa mežu baurodams...pie sevis nodomāju nevarēja tie cilvēki vēl minūtes 10 ilgāk pagulēt...stāvu pie meža malas domāju ko darīt atstāt uz vakaru, bet kaut kāds nemiers ir iekšā, ka vajag iet mežā pakaļ...tā kā to teritoriju it kā zinu diezgan labi kas kur ir iešu ar ...tā nu bullis man kādus metrus 200-300 iet papriekšu baurodam un es lēnām pakaļ...tā nogājām kādu kilometru līdz dzirdu ka bullis ir apstājies un bauro vienā vietā...nu ko jau ir stipri gaišs lienu klāt, bet pie sevis nevaru iedomāties kur viņš tur ir it kā nekādas pļaviņas ne izcirtuma nav, bet dzirdu ka ir apmetušies kaut kādā vienā vietā...tieku līdz grāvim saprotu ka ir grāvja malā un tad jau ir skaidrs kur viņi ir tādā vecā bebru applūdumā, kas tagad labi aizaudzis ar niedrēm un kārkliem...līdz tā applūduma malai man vairs ir palikuši kādi 20m un saprotu ka bullis no manīm ir ne tālāk kā 100m tieku jau gandrīz līdz applūdumam dzirdu man no labās puses kaut kas iet domāju nu sveiki govs mani būs atšifrējusi un tulīt visi pazudīs, bet nē iznāk neliels bullēns pa 4 žuburi katrā pusē to pārlaižu pāri, bet lai tiktu pie tā baurotāja man šitam jāpaiet garām nepamanītam tas nesanāks, bet neko darīt jāiet ir, kad bullēns no manīm bija kādi 15m, protams, aizmūk bet baurotājam un pārējiem briežiem bijis nebijis ka tur kāds aizskrien mežā saprotu, ka tur tas applūdums ir pilns ar briežiem un ja kāds kkur mazliet pamūk īsti traucēti pārējie neliekās...saprotu ka jātiek līdz vecajai bebru mājai kad uzkāpšu uz tās varbūt ieraudzīšu baurotāju...tieku līdz bebru mājai pirmo reizi ieraugu ragiem kroņus caur niedrēm kādi 50m no manīm, bet vairāk pilnīgi neko no buļļa, saprotu ka varētu būt labs bullis, bet vairs nekas nenāk prātā kā varētu ieraudzīt visu bulli un izdarīt veiksmīgu šāvienu...zinu ka aiz applūduma ir nedaudz retāks mežs domāju iešu klāt varbūt ieies lielajā mežā un tur jau ieraudzīšu ja nebūs aizmucis tā arī eju klāt...esmu lielajā mežā, bet bulli neredzu zari lūzt visur apkārt brieži visur staigā bet bulli neredzu uz kādām 2 min viss pieklusa kaut kur, kaut kas pamuka domāju nu tagad gan visi ir prom...stāvu tāds pus apdullis no satraukuma un visas mandrāžas domāju pa kurieni tuvāk iziet uz ceļu, bet tad takā man virsū sāk lūzt zari un jūtu, ka man tulit pa kādu bērzu spraugu parādīsies briedis vai viss briežu bars pēc tā trokšņa, kas nāk uz manu pusi...paiet pāris sekundes un parādās bērzu spraugās viens bullis otrs bullis un vēl trešais bullis vislielākais, mēģinu apskatīt un noķert to lielāko bulli optikā, bet tad zari tad redzu bulli tad bērzi tā labs šāviens nesanāk nešauju saprotu, ka brieži par mani neko nenojauš savā starpā cīnās un tas lielais šitos 2 dzen projām nu es tagad jau pus riksīti skrienu pakaļ jo tajā visā troksnī domāju ka mani tur neviens nedzird tā kādus 200m esmu noskrējis bullis tos 2 mazākos ir aizdzinis un tagad jau kā uzvarētājs viens pats nelielā cirsmiņā bauro...atkal jau klusām lienu klāt līdz cirsmiņas malai pielienu pie malas, bet atkal no ragiem tik kādu pusi redzu vairāk nekā pārāk aizaugusi uzkāpju uz celma bišķi vairāk redzu, bet tāpat par maz visus ragus neredzu kur nu vēl bulli...tā nu ķeros vēl pie kārtējām viltībām sāku lauzt zarus...ooo iedarbojas bullis nāk tuvāk tā līdz tādai kā atzīmei līdz pus cirsmai pienāca un viss tuvāk nekā laužu zarus cik gribu nekā tuvāk nenāk nepar ko uz vietas grozās ragus redzu kur bullis ir tvaiki ceļās, bet lai varētu izšaut nekā pāreiju uz blakus celmu kādi 10m specāli kāpdams uz zariem lauzdams, bullis bišķīt pagrozās bet tuvāk nenāk, tā kāds laiciņš pagāja līdz bullis apmeta līkumu pa cirsmu un domāju jau ies mežā jo jau saule augšā jau pārējie brieži biezoknī viss cauri aizies mans bullis, bet tad apmetot līkumu tomēr interesē kas te tāds ir, kas lauž tos zarus tā uz tā celma stāvot panāca uz manu pusi uz tiem metriem 60 un apstājās nelielā spraugā ar skatu pret manīm skatās num beidzot redzu visus ragus ausis pieri caur tādām aveņu lapiņām saprotu ka bullis mani noteikti redz un vai trāpīšu caur tām lapiņām kaklā vai nē, bet diāna bija labvēlīga un šāviens bija veiksmīgs!



P.s Stāstiņš sanāca diezgan garš, bet gribējās jau pastāstīt sīkumos.