Sākās vakars ļoti interesanti.

Salasījās mendieki, nospriedām kur kurais sēdēs, tas ir vaktēs rukšus un tad izbraucām katrs uz savām medību vietām. Es kā parasti uz sava nelielā kalniņa, toties apkārtne ir pārredzama vismaz pāris km.

Sēžu, gaidu, no rukša ne ziņas ne miņas, nolēmu aiziet apciemot vēl vienu kviešu lauku, apskatīties vai tur kāds ruksis ir parādījies. Apstaigāju lauku, nekā, ne ziņas ne miņas no tiem. Nolēmu atgriezties atpakaļ uz savu kalniņu. Uzkāpu kalniņā, skatos pa ceļu pārvietojas mans kolēģis, un pie tam kaut kādi dīvaini skatās caur optiku vienā virzienā. Piemetu optiku skatos uz lauka metri kādi 250 kviešos ganās ruksiks. Novērtēju situāciju un rezumēju ka kolēģim nereāli pielīst pie rukša, jo viņam priekšā tas ir starp ruksi un mednieku ir neliels pakalns un nereāli aizlīst līdz tam, pie tam kvieši tā čauks, ka pārvietoties nereāli. Pabrīdināju kolēģi ka es mēģināšu pieiet pie rukša, jo man jānolaižas tikai no kalniņa, pie tam pārvietoties vajadzēs pa izmīdītu traktora sliedēm, tas ir pa zemi, varbūtība ka ruksis mani sadzirdēs ir min. Bet jāriskē. Sāku savu ceļu.

Eju pa izmīdītu traktora sliedi tuvāk un tuvāk, jau palika kādi 150m, bet šaut pagrūti, jo kvieši lieli un te ruksi labi var redzēt, te nedaudz pazūt. Nolēmu pienākt vēl tuvāk. Jau palika nepilni 100m, pietēmēju, un izkrīt ļoti laba izdevība izšaut pa ruksiku, ja tomēr netrāpīšu, tad kolēģis jau gaidīs uz ceļa, ja tas tomēr nolems doties atpakaļ pa savu iemīdīto ceļu. Bet te hop šāviens no kaimiņu kolektīva un ruksis taisnā ceļā dodas pie manis, es jau uzliku min palielinājumu un tas apstājās kādi 30m no manis, to man tikai un vajadzeja, rezultātā šāviens un ruksis gar zemi. Pats interesantākais ka šāvu caur nelieliem krūmiem un kur šāvu tur arī trāpīju.

Kā saka ruksis nomedīts un pašam prieks par veiksmīgām medībām :)

Nomedīts 01.07.2011 datumā.