Šis buciņš prasīja lielu manu pacietību. Ierodos notikuma vietā pirms plkst. 20.00, ieņēmu ērtu vietu uz zemes blakām siena ruloniem kas ietīti baltā plēvē. izmantojot svilpīti mēģināju piesaukt buciņu. Kad bija nosēdēts jau līdz 21.15 un nebija manīta neviena dzīva dvēsele un dibens bija nosedēts mans pacietības mērs bija galā, un uzlīdu uz ruloniem un sēdēju uz tiem kā rēgs un uzlaidu vēlvienu kazas pīkstiena atdarināšanas tūri. Bet par brīnumu pagāja vien nieka 5min un buks izlīda pa kādi 100m no krūmiem. pagājis pāris soļus buks pazuda aiz neliela paugura. Un man galvā rosījās doma, ko lai dara, varbūt veikli līst lejā? vai turpināt sedēt? Tā sēdēdama un domādama pamanīju ka buks ir izlīdis ārā no paugura un naskā riksītī virzās uz manu pusi. Tad nu sēdēju kā stabs un nekustējos. ik pa brīdim buks apstājās un lūkojās uz manu pusi, man sākās uztraukums, ka tik mani nepamana un jo tuvāk buks nāca jo vairāk rokas trīcēja. bet pēc trešās apstāšanās reizes tika izteikts viņa liktenis. Tika nospiests gailis. Rezultātā nomedīts ar svilpītes palīdzību 21.38.