Esam norunājuši sestdienas dienu pavadīt pa lapsām, bet kā bieži gadās plāni tiek negaidīti mainīti un šoreiz patīkamākā virzienā, jo kaimiņu kolektīvs ir ielencis lūsi. Esam saņēmuši pēkšņu trauksmes signālu un mierīgā sestdienas taisīšanās uz lapsām pārtop par traku skrējienu, jo Arvīdam, lai savāktu mani vēl ir jānobrauc 50km. un vēl līdz medību vietai savi 20km., bet veči ta gaida... Ierodamies kā pēdējie un ātri izvelkam savus numuriņus - man nr.14, Arvīdam nr. 4. Vēl pēc neliela laiciņa, kad nokārtotas visas formalitātes jau stāvam uz masta, bet," ka velns pār stenderi" tfu, tfu, tfu... jau pavisam drīz izrādās, ka kaķis pēc lencēja izgājis no masta. Medību vadītājs Arnolds nekrīt panikā un aizsūta Ivaru aplenkt pavisam nelielo blakus mastiņu, jo ir aizdomas, ka kaķis ir labi paēdis un tālu no sava "pieliekamā" neies - tā arī ir! Vēl pēc neliela laiciņa, jau atkal stāvam uz masta. Dzirdu kā iet dzinējs, kas ir pavisam netālu un kā viņš brīdina medniekus, ka lūsis ir pacēlies... Atskan dublets un vēl viens šāviens un tad - vēl trīs no automāta kā uzvaras salūts un gari pūtieni stobrā, kas ziņo, ka medības ir veiksmīgi beigušās. Arvīds stāvēja klasiskā vietā, jaunaudzes un cirsmas stūrī uz neliela grāvīša, kur viņi abi satikās... Šis Arvīdam ir pirmais nomedītais lūsis lielajā mednieka mūžā un lieliska dāvana 60 gadu jubilejā. Apsveicu Tevi Arvīd un vēlu Tev vēl daudz skaistu medību piedzīvojumu un krāšņas trofejas pie tā lielā klāsta ko par šiem gadiem esi sarūpējis! PROZĪT!!! :))