Notika šis atgadījums 2010.gada 2.janvārī. Kā jau visā Latvijā bija uzsnigusi milzīga kārta sniega, ārā bija ap 6 grādiem zem nulles, bet ducis no tiem, kam kārtējā sestdienā gribas pabrist pa sniegu un pasaldēt sevi tikās medniekmājā, lai kopīgiem spēkiem patramdītu kādu meža ruksi. Satiekoties visi viens otram novēlējām veiksmi jaunajā gadā un protams arī vairāk " šaut garām". Medību vadītājs šajā medību reizē bija nolēmis "paņemt" Jaunpļavu birzi. Nekāds īpaši dižs masts jau viņš nebija, bet dzinējiem tas grūtības gan mazliet sagādāja. Mežs sastāvēeja vien no atvašiem, kas bija saauguši nepilnu desmit gadu laikā.

Ejot uz mastu, konstatējām, ka pagājušajā naktī cūku bars ir izdemolējis vietējo meža celiņu, laikam bija mielojušas ar ceļmallapu saknēm. Visas pazīmes liecināja, ka mastā vajadzētu būt cūkām. Lenkt negājām, jo mūsu pusē nevaram sūdzēties par cūku blīvumu, tāpēc bija pārliecība, ka šajā mastā ir jābūt.

Visi mednieki bijām nostājušie uz saviem nummuriem un medību vadītājs Māris Lagzdiņš deva signālu (pa mobilo telefonu), ka dzīšana var sākties.Dzinēji bija jau dzinuši aptuveni piecas minūtes, kad mūsu kolektīva Latvijas dzinēja suns "Rego" padeva par sevi ziņu, ka mastā ir dzīvnieki. Kā vēlāk izrādījās, tad suņuks bija pacēlis cūku baru, bet kā jau tas medībās gadās, tad šis bariņš bija gudrāks par mumus un no masta izšmauca bez šāviena. Tāpat mastā bija manīti pārītis brieži, bet tie mums neinteresēja, jo briežu sezona mums jau beidzās decembra vidū.Bet ar to jau stāsts nebeidzās. Pagāja aptuveni minūtes 15 un norībēja pirmais 2010.gada šāviens pēc kura sekoja arī otrais. Pēc neilga brīža man pienāca zvans no medību vadītāja, kurš lepni paziņoja, ka 2010 gada sezona ir veiksmīgi atklāta un ticis nomedīts lūsis. Kā izrādījās to izdarījis viens no kolektīva biedriem Aivars Cīrulis. Mastā bija viens lūša kaķēns, kas laiskā solī mēģinājis rast patvērumu blakus esošajā birzītē.

Kopumā vēl šajā dienā paņēmām trīs mastus, kuros katrā bija pa cūku bariņam., taču vienā no mastiem tikai nomedījām trīs meža cūkas.Arī mani meža Dieveite nebija apdalījusi un man dzinēji uzdzina rukšu bariņu, kur no šī bariņa "dupletā" nomedīju divas cūciņas.Viens no kolektīva biedriem Austris Krūmiņš tā paša masta otrā pusē arī tika pie sava sivēna.

p.s. pirms 20 gadiem šajā pat mastā tika nomedīts pirmais lūsis mūsu kolektīva pastāvēšanas vēsturē.