Pirms gadiem 7-8 devos makšķerēt uz Aiviekstes upi netālu no Lubānas , uz siena miltu pusi. Te pēkšņi ceļa malā pamests auto ar piekabi un palielu gaļas gabalu tajā. Izkāpjam, apkārt nevienas dzīvas dvēseles, tik tālumā var dzirdēt , ka veči vēl kaut ko dzen. A man mašīnā tāds kārtīgs duncis aizķēries. Uzreiz pa galvu sāk visādas domas maisīties. Varbūt duncīts jāliekm lietā, ko te viņš ņems vēl un sarūsēs. Jau iedomājos pie kuras sienas man mājā šie ragi izskatītos vislabāk, bet tad pār mani nāca apskaidrība. Es iedomājos trofejas īpašnieku atgriežames pie mašīnas, viņa pārgrieztās acis, runasspēju zudumu uz pāris dienām un ātrās palīdzības skaņas signālu , ar kuru viņu ved uz slimnīcu ar sirdsdarbīgbas traucējumiem.

Tāpēc nolēmu pažēlot mednieku un aprobežojos ar trofejas nofotogrāfēšanu.Starp citu, ja kāds no Lubāniešiem atpazīst šo trofeju, pasakiet īpašniekam, ka viņš man ir polšu parādā , par viņa veselības saudzēšanu.