Mans pirmais. Ap plk 14.00 zvana kolektīva biedrs un jautā vai negribu braukt uz lūsi, ko kaimiņu kolektīvs ielencis. ilgi nedomādams saku ka braukšu. tā savācāmies un braucam pie kaimiņiem. cilvēku bija maz tikai 17, bet jāriske varbūt paveicas. noliek mani uz numura nostajos un gaidu, jūtu ka man telefons zvana, paskatos blakus esošais mednieks zvana un saka lai pagriežos uz pareizo pusi, jo stāveju ar muguru pret mastu. apgriezos un gaidu, pagāja 10 minūtes dzirdu ka no aizmugures kkas skrien. pagriežos un ieraugu lūsis piemetu bisi pie pleca un izšauju lūsis nokrita uz vietas. tad atskaneja priekpilns bļāviens, JESS ir zemē. izrādījās ka lūsis jau no masta bija izgajis lauka un gulēja tani puse uz kuru no sakuma biju pagriezies kkas lika man uz to pusi skatities. nakamais mednieks kas aiz manis aizgaja vinu vnk uzcela un vins gribeja doties atpakal lielaja masiva. bet vinam nepaveicas, paveicas soreiz man.liels prieks par medibam un par guvumu. kartejo reizi jasaka paldies Diānai.