12.09.2015. Kārtējais vakars pienācis un ir laiks doties aļņu medībās. Kopš sezonas atklāšanas braucu diezgan cītīgi. Iepriekšējā rītā neizšāvu pa jaunu skaistu bulli ar astoņiem žuburiem. Uzkāpu tornī, apēdu ābolu un domāju uzvilkt pāris reizes bundžu. Uzvilku piecas reizes un klausījos kas notiek. Klusums, tikai tālumā nolūst zars. Nepievēršu tam pārāk lielu vērību, jo nu galīgi nelikās, kas tas var būt aļņu bullis. Pavelku vēlreiz bundžu. Klusums. Izdomāju, ka jāapskata pļavas perimetrs, optikā nopētu visu pļavas malu un tajā vietā, kur manīju tikai divas izgāztas koku saknes ir parādījusies arī trešā. Paskatos un tur jau viņš stāv. Sāku vilināt ar bundžu tuvāk, bet vecais krāģis nav arpliku roku ņemams. Izskaitu, ka vienā pusē ir vismaz 5 žuburi un pēc bārdas spriežu, ka bullis nav no jaunajiem pieņemu lēmumu medīt. Bundža viņu vairs neinteresē. Uzīdu pats. Jā, bullis panāk par aptuveni 50 m tuvāk. Nolemju, ka jāšauj, jo tuvāk vairs nedabūšu. Nāk jau tumsa. Attālums vēljoprojām ir ap 200 metriem. Notēmēju un šauju. Atsitienu nedzirdu, bullis paskrien gabaliņu atpakaļ un stāv. Šauju vēlreiz, dzirdu atsitienu un arī optikā redzu, ka esmu trāpījis kaut kur krūšu būdā, jo alnis sarauj pie sevis priekškājas un sagumst mazliet un priekšu. Bullis turpina lēnā riksī skriet pa pļavas malu. Šauju vēlreiz, šoreiz atkal garām. Tad bullis piestāj un raidu liktenīgo šāvienu, kas viņu nogulda. Prieks uz laime neaprakstāms. Pieeju klāt un redzu, ka esmu nomedījis ļoti vecu bulli, kam ragi jau iet uz otru pusi. Vienā pusē 6 žuburi, bet otrā 4. Izskatās, ka pagājušo gadu bijuši visi septiņi vienā pusē un otrā pusē varbūt pat astoņi. Paldies, Diānai! Šaujat garām!



P.S. Atvainojos par bilžu slikto kvalitāti.