Saule jau tuvojās rieta beigām un cerības sāka noplakt, ka nu nekā šoreiz, jo visu laiku tika novērts, ka uz lauka iznāk jau krietni pirms saulrieta. Aiz ūdenskrātuvēm pēkšņi tika manīts āželis ar harēmu, mēģināju pielīst tuvāk, lai saprastu kādi raģeļi tam. Sāku lavīties klāt,bet vējš bija nelabvēlīgs un pa citurieni apiet nebija iespējams, pajuta un rejot aizmuka projām. Brienot atpakaļ uz pļavas uzkalniņa vietu ,kur tika sēdēts, tika manīts āžuks aptuveni 300 m no tās vietas gāja un nogūlās. Šoreiz vējš bija pat ļoti pateicīgs. Sāku uzmanīgi lavīties klāt izmantojot apvidu, lai pēc iespējas varētu tuvāk tikt klāt, kad jau biju pavisam tuvu aptuveni 60m, nosēdos blakus krūmiņam un gaidīju , kad piecelsies. Lienot pie krūmiņa āžukam palika interesanti, kas tur eglītes izskatā lien klāt. Piecēlās kājās un nāca lūkot, kas tas tāds tur lavās klāt. Pienākot pie 40 m atzīmes, parādījās perfekta iespēja šāvienam, ka neviens šķērslis nevarētu traucēt lodes lidojumam. Tika raidīts šāviens buka virzienā, sirds rajonā. Buķelis palika uz vietas. Paldies Diānai....