Kolektīvā saņēmām sūdzību (septembra vidus), ka platībā atrodošās mājas pagalms uzrakts. apskatījāmies, tiešām, cūkas "strādājušas". uzlikām tornīt, kolēģi sēdēja ~nedēļu no vietas - nekādas kustības. vienu vakaru neapsēdās un cūkas noraka visu tieši ap tornīti. pienāca mana kārta sargāt. pirmajā vakarā sāka jau krēslot, pēkšņi manu uzmanību piesaistīja āveļdārzs, kurā šiverēja strīpainie (balti melnie). pieņēmu lēmumu pamest tornīti un iet paskatīties - aizgāju līdz ābeļdārzam un pēķšī tālumā ieraudzīju alni. piemetu optiku - govs ar 2 teļiem. veiksmīgi izdevās pielavīties un krita viens teļš.

cūkas nebija kritušas, bija nākošajā vakarā atkal jādodas sargāt. izdomāju pirms krešlas mazliet pastaigāt un paskatīties vai kaut kas uz laukiem nav atnācis un mežmalā ieraudzīju stirnu. piemetu optiku - kaza. paskatos cītōgāk - kaza sargā zālē guļošo āzi. sāku lavīties. ~70m no āzīša bija siena ruļļi, kas tika nozīmēti kā mērķis. veiksmīgi 1/2h laikā tiku līdz siena ruļļiem, uzgūlos uz tiem, notēmēju, taču bukam redz tik galvu un saprast uz kuru pusi ir ķermenis nevar. ieklepojos - buku nereaģē. ieklepjos vēlreiz - nekā. trešo reizi nosvilpju, buks pielec kājās un pirmos 2 soļus jau sper meža virzienā (jau paspēju sevi norakstīt, jo par skrejošu nešaušu) un apstājas. sekundes simtdaļas, šāviens un buciņš nomedīts.

šie arī līdz šim skaistākie buka ragi.