25.janvāra dzinējmedību laikā ienāk ziņa,ka kaimiņu kolektīvs salenkuši trīs vilkus-dodamies arī mēs.Izvelkam numurus,man iekrīt stāvēt blakus vienīgajai sievietei-saku:"laba zīme!"-tas tā,vairāk jokam,lai jautrāk.Stāvam izcirtuma malā-pirmā doma-nu nenāks tie vilki pa izcirtumu!Dzinēji sāk dzīt,pēc 3-4 minūtēm atskan pirmie šāvieni-pagriežu galvu-redzu vilku(pirmo reizi dzīvu!!!) diemžēl tikai 2 sekundes,pēc tam jau šis dodas medīt citos medību laukos...Jau esmu priecīgs-medības izdevušās,redzēju beidzot vilku!...Dzinēji dzen dūšīgi,rībinā tā,kā Vecgada vakarā ap 23.00,kad mēs vēl īsti to Jauno gadu nemaz negaidam...Pēkšņi dzirdamas kaut kādas skaņas,kas liek maņu orgāniem saspringt-mežā tādi neregulāri krakšķi un meža malā parādās vilks-liels b....!Līdz meža malai kādi metri 90-100,varbūt mazāk.Vilks sīkā riksī velk man tuvāk-ieplecoju,ņemu uz grauda-nespiežu-patālu,metri 65-70,šis pagriežas blatē un laiž paralēli mednieku līnijai,laižu garām,lai tiek kolēģiem droši izšaut.Blakus izšauj mednieks,lai arī uzskatu,ka arī viņam bija par tālu(nepalaida nākamajam-emocijas laikam tomēr...).Vilks salecas,trāpīts tomēr,un vēl šavienu pavadīts joņo atpakaļ uz mežu -domāju nu i` d....,bet nekā pie meža sagriežās un tagad jau skrien uz mani-tieši mutē-vēl neredzu,priekšā nokritusi egle,bet dzirdu,kā sēkdams,rūkdams joņo-ieplecoju,gaidu(blakus mednieks vēl neliekās mierā un divreiz šauj jau manā sektorā,labi ka sen nav bijis šautuvē-vilks turpina kā iesācis),tikko kā parādās no egles aizsega tā spiežu-krīt uz vietas,vēl pielīdzinu no otra stobra,lai prāts mierīgs!Attālums 15 metri,tikai otrās vilku medības un pirmais vilks!Veiksme!...Tomēr laikam laba zīme stāvēt blakus sievietei-viņai blakus abās pusēs krita vilki...

Nomedīti m/k Švēriņi teritorijā uz robežas ar m/k Sperjāņi, no kurienes arī tika dzīts masts.

Ne pūkas,šaujiet garām!