Vakarā atskan zvans, sašauts brieža teļš. Parcik bija jau gandrīz pusnakts sarunājam atlikt uz rītu. Pieceļos skatos pa logu snieg vienā laidā, iepriekšējā vakarā lija lietus un sniegs tikpatkā jau vairs nebija. Aizejam līdz notikuma vietai piekabinu suni un ejam apmēram pēc metriem 300 ieraugam pirmo asinspili, ejam vel pārsimt metrus tālāk asinis arvien biežāk un ved uz biezokni. Lienam cauri jūtu tepat jābūt, laižu suni vaļā, skatos tikko svaigi izcēlies uz jauno sniegu viegli pamanīt. Suns riedams aizskrien. Kolēģis paziņo ka pēc diviem kvartāliem ir pāri pa ceļu. Suns pēc brīža atnāca atpakaļ, kamēr gaidījām papildspēkus mudīgi pārlencām, viss skaidrs. Turpinājām iesākto uzlaidu suni uz pārlenkšanas pēdas un pēc metriem 50 atkal sākas riešana un skriešana, briedēns tika cauri kvartālam līdz grāvim kur arī beidzās mocības. Ievainots bija priekšējā kājā pāršauta lāpstiņa.