Klāt pienākusi kārtējā medību sestdiena. Savācamies no rīta, laiks jau ne pārāk. Tad snieg, tad smidzina, un pēc tam viss kopā. Viens no kolēģiem informē, ka vienā no barotavām rukšu bariņš ciemojas jau nedēļu, un rušina visus apkārtējos laukus. Nolencām, un sākām dzīt. Izdzirdu pirmās suņu rejas tālumā, sākumā tuvāk, pēc tam tālāk, nodomāju, ka prom vien būs. Pēc brīža suns jau ar balsi atgriežas, nu jau dzirdu kolēģis šauj uz meža stūra, pēc mirkļa jau dzirdu kaut kas nāk. Pāris sekundes un jau ieraugu lienam ara no avenājiem vienu pec otra gaiditos rukšus. Pirmo palaidu.Otrais palika uz vietas. Neilgi pēc manas trokšņošanas blakus mežā pamodās viens tīri smuks kuilēns, un uzgāja taisni virsū kolēģim flangā. Tāds lūk vēl viens piedzivojums:) Ne spalvas!