Medību vadītājs uz masta pirmos lika gludstobra īpašniekus. Es palieku stāvēt trešais. Pēc neilga laika atskan pirmie dzinēju šāvieni un tiek sasprindzinātas visas iespējamās maņas. Pēc īsa brīža mežā sadzirdu zara parlūšanu, kurai seko pelēka silueta pazibēšana starp kokiem. Pāris sekunžu laikā saprotu, ka tas ir vilks un esmu jau sagatavojies šaušanai. Vilks tuvojas riksī, ieslīpi man garām, velku līdzi kādus metrus 20 meklējot īsto brīdi šāvienam. Klajākajā vietā izšauju un vilks sabrūk, bet sāk gaudot. Turu vilku uz grauda un prātoju, ka ja celsies jāšauj vēlreiz. Dažas sekundes paiet un vilks ir kājās un lēni iet uz priekšu, spiežu gaili, bet nesprāgst. Ātri attopos,ka pusautomāts nav pārlādējis nākošo patronu un pārlādēju pats un piešauju vilku. Iekšā vārās satraukums un prieks, tik ilgi gaidītais medījums beidzot sagaidīts. Turpinu gaidīt, citās vietās arī atskan šāvieni, kaimiņš arī šauj, bet vilks iziet no masta sašauts. Rezultāts lielisks - nomedīti trīs pelēči un ceturtais nomedīts nākošajā dienā. Ierocis MC 21-12, municija hornady 6,2 renkuļi, attālums ap 25-30m.