Vakardienas dzinējmedības. Otrais masts. Mana vieta bija palielas ielejas malā. Knapi dzinēji bija sākuši dzīšanu, kad redzu šis skaistulis izskrien no meža un tuvojas man. Pirmo reizi apstājās man tieši priekšā, metri 100, bet ai krūma. Tad vēl biku paleca un apstājās metri tie paši. Viss ideāli, optikas krusts briedim plecā, spiežu gaili, bet nevaru nospiest, jo drošinātājs nav noņemts. :) Bullis jau atkal lec uz priekšu, velku līdzi līdz šis apstājas. Šoreiz garā zālē un redzu tik kaklu un galvu. Lieku krustu kaklā un šoreiz viss ir kā nākas, bullis paliek uz vietas. :) Prieks, emocijas protams neaprakstāmas.