18.09.2014 m/k " Laiksne"

Ceturtdienas vakarā, lai atpūstos no studiju nedēļās izdomāju doties uz mežu paklausīties, ko alnīši dara. Tornī iesēdos pavēlu +/- ap 19:30. Tikko kā biju ērti iekārtojies sāku īdēt un nepagāja pat 5 min ka šis bullis pieteicās. Līdz ko noīdēju otro reizi alnis daudz nedomādams sāka nesties pa mežu, līdz beidzot viņš skaistā riksī devās tieši uz manu pusi. Sākotnēji izskatījās ka kārtējo reizi nāksies amnestēt šo bulli, taču brīdī kad attālums starp mani un bulli bija ~20m sapratu, ka ragi ir lielāki nekā izskatījās iepriekš. Taču kamēr klusām mēģināju ieplecot plinti alnis apstājās tieši aiz pudura stūra un apstājās. Iepīkstējos , un pēc pāris sekundēm alnis sāka soļot atpakaļ no kurienes nācis, un te pēkšņi viņš apstājās aptuveni 20 metru attālumā un blisinās uz mani. Šāviens! Alnis palekdamies sāka rikšot prom, bet pēc 100 m alnim spēki aptrūkās un nometās garšļaukus. Prieks par paveikto neaprakstāms, jo līdz šā buļļa nomedīšanai amnestēju 4 mazākus bullēnus, kuri atsaucās uz īdēšanu. Un tagad prieks ir daudz lielāks, jo šāds bullis bija tā gaidīšanas vērts!