Mūsu medību platībās labība vēl nav īsi ēdama, tādēļ 20:00 iesēdos tornītī pie barotavas. Pasēdēju 20 minūtes, bet bija sajūta, ka nebūs, un barotavā iebērtie graudi arī nebija kādu laiku aiztikti. Izdomāju apbraukāšu platības un paskatīšos kurā tīrumā kaut kas cūkām jau būtu ēdams. Vienā laukā mieži, vēl 3 nedēļas nebūs ēdami, ceļa otrā pusē pupas 1,5m garas, vēl bez pākstīm, tāpēc braucu tālāk, bet ar acu kaktiņu ieraugu, ka pupu lauka viena puse apsēta ar auzām un izlemju, ka jāpagaršo tās auzas. Auzas izrādās jau kaut kādu miltainumu dod- tātad cūkas varētu tās ēst! Paņemu ieroci un dodos uz tornīti meža malā, starp pupām un auzām. Ejot konstatēju, ka brieži ļoti sastaigājuši. Sēžot 22:20 izdzirdu pirmo brakšķi, pēc tam atkārtotu, pēc mirkļa vēl vienu, vispār jutu staigāšanu pa krūmiem. Apmēram 30 minūtes domāju, ka pa mežmalu vazājas vai nu brieži, vai viens vecais..

22:50 redzu, ka pupas sāk līgoties un ik pa brīdim tumšāks plankums redzams, bet par laimi nāk tieši pie manis, jo te ir auzas! 30m no torņa pirmā šķirba pupu laukā un ieraugu, ka uz vakariņām ieradies ir vientuļnieks. Pēc 5 m nākamajā širbā redzu kuilis pabāž galvu un piestāj,skatās uz mani, bet šāviens tika raidīts nekavējoties, pēc kura uz vietas palika apmēram 100kg kuilis. Pieejot ieraudzīju necerēti lielu zvēru. Šādu sen nebiju redzējis.