Piekdienas vakats. Kolektīva biedri dodas uz individuālajām aļņa medībām. Arī man savlaicīgi ir sagatavota vietiņa, kur nu provēt to alni nomedīt. Sēžu un cenšos pievilināt alnīti tēlojot govi :D

Nepaiet ne ilgs brīdis, kā draudziņš atsaucas, bet protams, ka no tās puses, kur tornim 2 metros aug viena vienīga egle priežu mežā :) Tā nu mēs tur sasucamies, līdz jau skaidri dzirdu, ka nāk ... no pieredzes jau zinu, ka alnim lokatori strādā izcili un pienāks pie paša torņa. Tā arī ir ... tikai egle priekšā. Paldies Dievam un Diānai, ka aļņi, neskatoties uz savu stūrgalvīgo dabu, mēdz arī dažus kokus apiet ar līkumu, jo cau eglīti izšaut nevaru. Te nu aļņu paps izdara liktenīgu klūdu un iziet no egles aizsega. Attālums labi, ja 10m. Liekam 10-niekā, alnis teciņus, saprotot, ka dzimtu šovakar turpināt nebūs lemts metas uz otru pusi eglītei, pa ceļam paspēju vēlreiz uzbērt, bet nu gaidīta gāzšanās trokšņa nav :( bet pēc pāris metrim paps apstājas starp priedītēm, ko darīt ... jāber virsū kamēr kājās. Pēc šī šaviena, pāris sekundes un alnis ir zemē. Dīrājot vīri, kamēr es par bārmeni", konstatēja, ka visi šavieni 10-nieka rajonā. Tā nu beidzās šī gada aļņu individuālās medības ar skaistu trofeju.