Ejot uz vakara cūku vakti kviešu laukā, tālumā uz uzarta lauka starp dzērvēm pamanīju vēl kaut ko. Lai nebūtu jāmin - lapsa vai buks, paskatījos optikā....sapratu, ka vilks! Tā kā vējš pūta uz manu pusi un ar mazu korekciju izdevās izveidot taisni, kas savienoja rietošo sauli man aiz muguras, mani, mazu krūmiņu starpā un vilku, piekļuvu līdz ~200m attālumam. Tad divas žagatas, izceldamās no grāvja vilku padarīja tramīgu un tas sāka doties uz mežu. Tuvāk piekļūt vairs nevarēja, jo uzartais lauks iespēju noslēpties nedeva. Žagatas sabojāja ideju mazliet atelpoties un krūma stumbru izmantot par atbalstu. Ejot klāt biju straujā tempā nogājis/noskrējis apmēram 400m+satraukums, attālums un šāviens no rokas...tātad, pirmais šāviens - garām, ar otro - trāpīju. Protams, vilka sīkstā dzīvība prasīja vēl žēlastības šāvienu un šajā reizē ļoti nožēloju, ka nepiekopu ierasto prakse vienmēr medībās nēsāt līdzi vismaz vienu patronu ar pilnapvalka lodi...

Skaistāka fotosesija arī ir, tikai lēni nāk :), tādēļ padalos ar šo Nokias radīto bildi mirkli pēc tam, kad vilks devās medīt uz citiem medību laukiem...tie, kam nepatīk - neskatās, lai miers ar jums ;)

PS. Pusautomāts rullē!