Stāsts tāds, tajā dienā baisi lija. Optika visu laiku bija jāslauka. Stāvu mastā, notīrīju optiku, piemetu pie pleca, paskatos, vēl nav labi, patīru vēl, piemetu pie pleca un skatos uz mazu eglīšu puduri apmēram 120m. Mī un žē, no eglitēm izbāzis gal
Kolektīvās medības. Šoziem medību kolektīvā "Buks" veiksmīgi izmantojām iespēju , viena no nedaudzajām reizēm kad bija uzsnidzis sniegs, ielencām un nomedījām šādu eksemplāru.
Mans čoms nomedīja kuilīti kādas 15 minūtes pāri desmitiem, es pusvienpadsmitos. Laiks bija ideāls! Gandrīz bezvējš, putniņi apklusa un tad kā spoks klusi izslīdēja melns traips. Paskatījos ķīķerī- ir vieninieks. Tad sāka riet buks un šis atkal krūmo