Par medījumu pārvietošanu dzinējmedībās

11.10.2024.

Īsumā

1. Pirms pārvietošanas dzinējmedībās nomedīto dzīvnieku reģistrē "Mednī" (reģistrēšanu organizē medību vadītājs).

2. Dzīvnieku var reģistrēt ikviens, kurš to nomedījis, taču var reģistrēt arī medību vadītāja norīkoti mednieki vai pats medību vadītājs. Galvenais ir tas, ka dzīvnieks ir reģistrēts "Mednī".

3. Ja pārbaudes brīdī dzīvnieka pārvietotājs spēj uzrādīt "Mednī" reģistrēto informāciju (t.i., pats reģistrētājs ir klāt pie dzīvnieka), marķēšana nav obligāta.

4. Ja pārvietotājs to nespēj (t.i., dzīvnieka reģistrētājs atrodas citviet), dzīvnieks pirms pārvietošanas jāmarķē.

Avots:

Biežāk uzdotie jautājumi par lietotni “Mednis” | Valsts meža dienests (vmd.gov.lv)

Nomedīto dzīvnieku pārvietošanas kārtība

Pirms pārvietošanas nomedīto dzīvnieku reģistrē “Mednī”. Pēc tam pārvietošanas laikā pārvietotājam ir jāspēj uzrādīt “Mednī” reģistrēto informāciju medības uzraugošajām amatpersonām.

Galvenais ir dzīvnieka reģistrēšanas fakts “Mednī”. Ja dzīvnieks reģistrēts “Mednī”, bet pārvietotājs “Medņa” informāciju nevar uzrādīt (piemēram, dzinējmedību laikā vedot medījumu uz pirmapstrādes vietu), dzīvnieka ķermenis ir marķēts ar pašizgatavotu marķieri, kurā norādīts nomedīšanas datums un tā mednieka apliecības numurs, kas nomedījis medījumu.

Marķieri var aizvietot telefona ekrānuzņēmums ar “Medņa” informāciju par nomedīto dzīvnieku. Tas liecinās par faktu, ka dzīvnieks jau ir reģistrēts "Mednī".

Ko nozīmē tas, ka dzinējmedību laikā dzīvnieku marķē? Kad tas nepieciešams? Kā dzinējmedību laikā notiek “Mednī” reģistrēto nomedīto dzīvnieku fiziskā identifikācija?

Medījuma reģistrēšana “Mednī” ir uzskatāma par “atļaujas norakstīšanu”, bet reģistrētās informācijas nosūtīšana uz MVR – par “trešā pielikuma iesniegšanu”.

Ja nomedītais dzīvnieks ir reģistrēts “Mednī” un pārvietotājs spēj uzrādīt “Mednī” reģistrēto informāciju medības uzraugošajām amatpersonām (t.i., ja pārbaudes laikā pats informācijas reģistrētājs ir klāt pie konkrētā dzīvnieka), tad marķēšana un identifikācija nav obligāta.

Ja dzīvnieks reģistrēts “Mednī”, bet pārvietotājs “Mednī” reģistrēto informāciju nevar uzrādīt (piemēram, dzinējmedību laikā medījums tiek vests uz pirmapstrādes vietu, bet dzīvnieka reģistrētājs atrodas citviet), dzīvnieka ķermenis ir jāmarķē ar pašizgatavotu brīvas formas marķieri, kurā norādīts 1) nomedīšanas datums un 2) nomedītāja mednieka apliecības numurs.

Marķieri var aizvietot telefona ekrānuzņēmums ar “Medņa” informāciju par nomedīto dzīvnieku.

Kas var reģistrēt “Mednī” dzinējmedību laikā nomedītos dzīvniekus? Vai tikai medību vadītājs?

Dzinējmedību laikā nomedīto dzīvnieku var reģistrēt ikviens mednieks, kurš to nomedījis. Taču medību kontroles laikā medību vadītājam jāspēj uzrādīt informācija par “Mednī” nomedīto dzīvnieku reģistrāciju. Tādā veidā medību kontroles laikā pie medību vadītāja jāatrodas katram medniekam, kurš “Mednī” reģistrējis medījumu.

Iespējamais risinājums dzinējmedību organizācijas atvieglošanai – nomedītos dzīvniekus centralizēti reģistrē tikai viens, divi vai vairāki mednieki ar iecirkņa administratora tiesībām. Tādā veidā medību kontroles laikā pie medību vadītāja jābūt tikai administratoriem, kuri “Mednī” reģistrējuši medījumus.

Kā rīkoties dzinējmedību vadītājam, ja medniekam, kura telefonā reģistrēts nomedītais dzīvnieks, pēkšņi jāpamet medības?

Ja dzīvnieks reģistrēts “Mednī”, taču mednieks, kurš dzīvnieku reģistrējis, nav pieejams, tad dzīvnieka ķermenis ir jāmarķē ar pašizgatavotu brīvas formas marķieri, kurā norādīts 1) nomedīšanas datums un 2) nomedītāja mednieka apliecības numurs. Marķieri var aizvietot telefona ekrānuzņēmums ar “Medņa” informāciju par nomedīto dzīvnieku.