Šis tas par bezsvina skrotīm un to šaušanu

12.04.2023.

Ņemot vērā 2023. gada februāra aizliegumu mitrājos izmantot svinu saturošu skrošu munīciju, Latvijas medniekiem kļuvis aktuāls jautājums par bezsvina skrošu munīciju.

Par svinu un bezsvina alternatīvām

Svins ir toksisks metāls, kas negatīvi ietekmē praktiski visas organisma funkcijas. Bez tam organismā nokļuvušais svins uzkrājas un no organisma neizdalās. Ūdensputni bieži norij atrastās skrotis, jo notur tās par nelieliem akmentiņiem, kas putniem nepieciešami guzas darbībai, un aiziet bojā no saindēšanās ar svinu. Tādēļ, lai pasargātu apkārtējo vidi, arvien plašāk tiek izmantotas bezsvina skrotis – tās izgatavo no tērauda, bismuta, cinka, alvas un dažādu metālu savienojumiem, kas nesatur svinu.

Populārākā svina alternatīva pašlaik ir tērauda skrotis (angliski steel shot, vāciski Stahl-Schrot), kas sastāda 95 % no izmantotās bezsvina skrošu munīcijas. Neraugoties uz nosaukumu, tās patiesībā izgatavo nevis no tērauda, bet no mīkstas dzelzs. Tērauda skrošu izmantošanu aprakstīja jau franču rakstnieks Žils Verns savā 1875. gadā iznākušajā piedzīvojumu romānā „Noslēpumu sala”, bet pirmie mēģinājumi sākt tērauda skrošu munīcijas masveida ražošanu ASV norisinājās 1970. gadu sākumā. 1970.-1980. gados tērauda skrošu šaušana ASV kļuva plaši izplatīta, galvenokārt jau vides aizsardzības likumdošanas ierobežojumu dēļ. Tērauda skrotis ir videi draudzīgas un cenas ziņā pieejamas, taču tām piemīt savi trūkumi.

Dzelzs ir apmēram par 1/3 vieglāka nekā svins – dzelzs blīvums ir 7,8 g/cm³, bet svina blīvums ir 11,3 g/cm³. Tādēļ tērauda skrotis lidojumā daudz ātrāk zaudē savu ātrumu un enerģiju. Lai no tā izvairītos, tērauda skrotis izvēlas vismaz par diviem numuriem lielākas nekā analogi izmantojamas svina skrotis, citādi tās ir efektīvas tikai ļoti īsās distancēs. Tērauda skrošu šaušanai vēlams izmantot vājākus (platākus) čokus nekā svina skrotīm.

Tā kā tērauds ir krietni vieglāks, šo skrošu patronā satilpst mazāk nekā svina skrošu. 12/76 un 12/89 mm kalibra Magnum gludstobra patronu izmantošana lielā mērā ir saistīta ar tērauda skrošu lietošanu, lai čaulīte būtu garāka un tajā varētu ievietot pietiekami lielu un smagu tērauda šāviņu. Tā kā tērauda skrotis ir cietas, tiek izmantoti skrošu konteineri, lai pasargātu stobra sieniņas. Taču šīs skrotis nedeformējas, tāpēc skrošu stabiņš patronā var būt augstāks. Lādējot patronas, nedrīkst vienkārši aizvietot svina skrotis ar tērauda skrotīm. Šaujot ar tērauda skrotīm, patrontelpā veidojas augstāks gāzu spiediens, tādēļ jāizmanto speciāli pulveri un skrošu konteineri.

ASV pieredze liecina, ka ūdensputnu medībās efektīvāki ir vieglāki tērauda skrošu šāviņi, kas lido ar lielāku ātrumu. Nepieciešama arī rūpīgāka tēmēšana, jo tērauda skrotis lido blīvāk un šaurākā kūlī nekā svina skrotis. 16. un 20. kalibra bises šaušanai ar tērauda skrotīm nav pārāk piemērotas, ja vien netiek šauts ļoti tuvā attālumā. Ja patronas nokļūst mitrumā, pastāv risks, ka tērauda skrotis patronā var aprūsēt un salipt kopā, kas padara šaušanu bīstamu. Tādēļ tērauda skrotis bieži vien pārklāj ar varu, cinku vai niķeli, lai pasargātu tās no korozijas. Bez tam tērauda skrotis daudz spēcīgāk rikošetē pret ūdens virsmu un pēc virziena maiņas var aizlidot daudz tālāk par svina skrotīm.

Intensīva tērauda skrošu šaušana no gludstobriem, kas nav tam īpaši paredzēti, nav ieteicama. Taču ne tāpēc, ka „skrošu tērauds ietu pa stobra tēraudu” – tērauda skrotis ir ievietotas plastikāta konteinerā un ar stobra sieniņām nesaskaras. Iemesls ir cits. Tērauda skrotis nedeformējas, tādēļ, tām ejot caur čoku, stobrā pirms čoka veidojas spiediena „lēciens”. Tādēļ tērauda skrošu šaušanai vajadzīgi garāki un lēzenāki čoki, lai skrotis, ejot tiem cauri, paspētu „pārgrupēties”.

Ja tērauda skrotis šauj no stobra, kas nav tam paredzēts, pastāv iespēja, ka stobra galā pirms čoka var rasties gredzenveida izpūtumi. Tomēr, šaujot no standarta 12. kalibra bises pusčoka stobra ar tērauda skrotīm, kas ir smalkākas par Nr. 4, risks ir diezgan mazs.  

Saskaņā ar C.I.P. standartiem pastāv divi tērauda skrošu patronu veidi – Standard Steel Shot (normāljaudas patronas) un High Performance Steel Shot (paaugstinātas jaudas patronas). Tāpat C.I.P. ierobežo tērauda skrošu izmērus un čoku izmērus [95; 105].

•         12. kalibrs, Standard Steel Shot. Skrošu diametrs ne lielāks par 3,25 mm (Nr. 4). Var šaut ar jebkuru normāljaudas patronām paredzētu gludstobru, kura čoks nav šaurāks par 1,0 mm. Maksimālais skrošu sākumātrums 425 m/s, maksimālais gāzu spiediens 740 bāri. Potenciāli var rasties stobra gala izpūtums pie čoka.
•         12. kalibrs, High Performance Steel Shot. Drīkst šaut tikai no gludstobra, kas marķēts ar spiedogu lilijas zieda izskatā. Ja šauj ar skrotīm, kuru diametrs ir lielāks par 4,00 mm (Nr. 1), tad čoks ne šaurāks par 0,5 mm (pusčoks). Maksimālais skrošu sākumātrums 430 m/s, maksimālais gāzu spiediens 1050 bāri.
•         16. kalibrs, Standard Steel Shot. Skrošu diametrs ne lielāks par 3,00 mm (Nr. 5). Var šaut ar jebkuru normāljaudas patronām paredzētu gludstobru, kura čoks nav šaurāks par 1,0 mm. Maksimālais skrošu sākumātrums 390 m/s, maksimālais gāzu spiediens 780 bāri. Potenciāli var rasties stobra gala izpūtums pie čoka.
•         16. kalibrs, High Performance Steel Shot. Drīkst šaut tikai no gludstobra, kas marķēts ar spiedogu lilijas zieda izskatā. Ja šauj ar skrotīm, kuru diametrs ir lielāks par 3,50 mm (Nr. 3), tad čoks ne šaurāks par 0,5 mm (pusčoks). Maksimālais skrošu sākumātrums 420 m/s, maksimālais gāzu spiediens 1050 bāri.
•         20. kalibrs, Standard Steel Shot. Skrošu diametrs ne lielāks par 3,00 mm (Nr. 5). Var šaut ar jebkuru normāljaudas patronām paredzētu gludstobru, kura čoks nav šaurāks par 1,0 mm. Maksimālais skrošu sākumātrums 390 m/s, maksimālais gāzu spiediens 830 bāri. Potenciālivar rasties stobra gala izpūtums pie čoka.
•         20. kalibrs, High Performance Steel Shot. Drīkst šaut tikai no gludstobra, kas marķēts ar spiedogu lilijas zieda izskatā. Ja šauj ar skrotīm, kuru diametrs ir mazāks par 4,00 mm (Nr. 1), tad čoks ne šaurāks par 1,0 mm. Ja šauj ar skrotīm, kuru diametrs ir lielāks par 3,25 mm (Nr. 4), tad čoks ne šaurāks par 0,5 mm (pusčoks).  Maksimālais skrošu sākumātrums 430 m/s, maksimālais gāzu spiediens 1050 bāri. 

Avots: "RWS"

Citi bezsvina skrošu materiāli

Tā kā tērauds ir relatīvi viegls materiāls, ražotāji meklē arī citas alternatīvas, ar kurām šāviena parametri līdzinātos svina skrotīm. Labi skrošu materiāli teorētiski būtu tādi blīvi, smagi metāli kā sudrabs un zelts, taču praksē diez vai kāds tādus atļautos lietot. Krietni pieejamāka alternatīva ir bismuts – mīksts un smags metāls, kura blīvums ir 9,6 g/cm³, šai ziņā pietuvojoties svinam. Bismuta skrotis ir mīkstas un nekaitē stobriem, bet šāviena parametru ziņā daudz neatpaliek no svina skrotīm. Vienīgi bismuta skrotis ir ievērojami dārgākas par tērauda skrošu munīciju. Bismuta skrotis ņem vismaz par vienu numuru lielākas nekā svina skrotis.

Bezsvina skrotis var izgatavot arī no alvas (blīvums 7,3 g/cm³) vai cinka (blīvums 7,1 g/cm³). Alvas un cinka skrotis masas ziņā ir pielīdzināmas tēraudam, taču šie metāli ir pietiekami mīksti, lai nekaitētu stobriem. Tāpat skrotis izgatavo no vara, kura blīvums ir 8,9 g/cm³. Arī vara skrotis ņem vismaz par vienu numuru lielākas nekā analogas svina skrotis.

Spāņu uzņēmums Cartuchos Azor izstrādājis bezsvina skrotis no četru atkārtoti pārstrādātu metālu sakausējuma, kas satur cinku, alvu, bismutu un alumīniju. Šis sakausējums gan ir vieglāks par svinu, tomēr smagāks par tēraudu un vienlaikus arī pietiekami mīksts, lai nekaitētu stobriem. Tādēļ, pēc ražotāja apgalvotā, šīs skrotis piemērotas šaušanai ar jebkuru gludstobru.

Atsevišķi var pieminēt bezsvina skrošu materiālus, kas satur volframu. Volframs ir ļoti ciets un smags metāls, kura blīvums ir gandrīz divreiz lielāks nekā svinam (19,3 g/cm³), bet kušanas temperatūra ir augstākā starp metāliem (3422°C). Virkne ražotāju izgudrojusi bezsvina skrošu materiālus, kas ir smagāki par tēraudu un pat par svinu, šim nolūkam sapresējot volframa pulveri ar citiem metāliem un polimēriem.

No volframa materiāliem iespējams izgatavot smalkas, taču smagas skrotis, kas ir efektīvi lietojamas pat tālās distancēs, pārspējot svinu. Tā kā smalkās volframa materiālu skrotis patronā iespējams ievietot lielākā skaitā, tās iespējams lietot arī mazajiem gludstobru kalibriem. Taču volframu saturošie skrošu materiāli caurmērā ir ļoti cieti (un arī dārgi), tādēļ tos drīkst šaut vienīgi no stobriem, kas paredzēti tērauda skrošu šaušanai.

Viens no šādiem materiāliem ir Tungsten Matrix – volframa un polimēra savienojums, kas blīvuma (10,8 g/cm³) un cietības ziņā pietuvojas svinam, lai gan ir ievērojami dārgāks. Cits materiāls ir ITX, ko iegūst, sapresējot volframa, dzelzs un vara pulveri kopā ar polimēru. ITX blīvums pietuvojas bismutam un ir tikai nedaudz mazāks nekā svinam – 10 g/cm³. Tas ir cietāks par svinu, taču pietiekami mīksts, lai būtu saudzīgs pret stobriem, un skaitās lētāks nekā citi volframu saturošie materiāli.

Hevi-Shot ir volframa, dzelzs un niķeļa savienojums, kas ir blīvāks par svinu (12-13 g/cm³). Tādēļ šaušana ar Hevi-Shot iespējama pat tālās distancēs, un efektivitātes ziņā tas pārspēj svinu. Vienīgi šis materiāls ir ļoti ciets, tāpēc jālieto biezs konteiners un jāšauj tikai no stobriem, kas paredzēti tērauda skrošu šaušanai. Arī munīcija ir dārga. Līdzīgs materiāls ir CGR Power Shot – volframa un polimēra savienojums, kura blīvums ir 13 g/cm³.

TSS (Tungsten Super Shot) ir ļoti smags volframa un dzelzs pulvera sapresējums, kura blīvums ir ievērojami lielāks nekā svinam – 18 g/cm³. No šī materiāla var izgatavot smalkas, bet smagas un efektīvas skrotis – ūdensputnu medībās iespējams izmantot smalkas Nr. 8 (2,3 mm) izmēra TSS skrotis, kamēr svina skrotīm šādās medībās jābūt ne mazākām par Nr. 5 vai Nr. 4 (3,0 vai 3,2 mm). TSS skrotis ir ļoti cietas, tādēļ lietojamas tikai biezā konteinerā un šaujamas tikai no tērauda skrotīm paredzētiem stobriem. TSS skrotis nedeformējas, lido ļoti tālu un ļoti blīvi, pārspējot svinu. Taču TSS pašlaik ir, iespējams, pats dārgākais skrošu materiāls tirgū.

"UnA Tungsten" TSS skrošu munīcija, Somija. Cena - 10 (desmit) EUR par patronu.