Forums

Babītes ezerā,atbraucu ar tumsiņu,lēna garā paņemu laivu iemetu šmotkas eju pēc plintes,te pēkšņi spolēdams ienesās džips izlec divi bļaustīdamies,lamadamies,skriešus laivā met savas pekeles ,pirmais lec laivā,garām,ūdenī līdz padusēm,otrs uz laipas paslīd arī gar zemi.Tād abi lēnām, klusēdami izņem mugursomas un sāk pārģērpties,attejot no krasta neizturēju norēcos,nekādas pretreakcijas.

Kuriozs 3 gadus pēc kārtas vienā un tajā pašā laikā un vienā un tajā pašā vietā - proti pīļu atklāšanas dienā - Odzes ezerā.
Vairāk pat varētu nosaukt par tradīciju nevis kuriozu. Mednieks vārdā Andris - 2000. gadā iekrita ezerā no laivas sniedzoties pēc stiprinātā dzēriena, kurš tika padots no blakus laivas; 2001. gadā vienkārši izvēlās no laivas - nevienam nesaprotamu iemeslu dēļ...; 2002. gadā - medības jau praktiski beigušās visi jau dodas uz krasta pusi, mednieks Andris godam noturējies neiekrizdams ezerā, lai kā arī pārējie mednieki zobojās un gaidīja brīdi,kad atkal tas notiks. Piebrauktdami pie krasta un visiem jau kāpjot ārā no laivām vienā no laivām, kur atrodās Andris stāvēdams laivas aizmugurē un gaidīdams, kad citi izkāps, viens no medniekiem uzkliedza krastā stāvošajam puikam - "Eu puis! pavelc aiz ķēdes laivu tuvāk krastam, lai vieglāk izkāpt." Puiss neko ļaunu nedomādams pagrāba ķēdi un strauji pavilka laivu uz krasta pusi. Lieki piebilst kas notika ar laivas aizmugurē stāvošo Andri....., Viņš atkal to paveica! Atceros tos smieklus - tie bija tik gardi......., kad Andris sprauslādams un škaudīdams rausās no ezera ārā.
P.S. Andris sākot no 2003. gada pīļu medību atklāšanā braucienu ezerā izlaiž..

Atgadījums pīļu medībās! es ar draugu izdomājām aiziet uz pīlēm,izstaigājām mazās upītes un nolēmām aiziet uz kādu dīķi,bet lai tiktu pie tā dīķa vaiadzēja šķērsot vienu grāvīti kurā bija diezgan daudz ūdens. Tā nu mēs plintes izlādējuši gājām pāri! Beigās nonācām pie dīķa un redzam ka ir pīles,gājām tuvāk un pīles sāka celties,es divas reizes izšāvu un trīs pīles nokrita,tad paskatos uz draugu un prasu,"ko tu nešāvi??" izrādās ka nabags bija aizmirsis patronas ielik stobros! :D visu atlikušo vaimanāja! :D

Ja jau visi tad es ar:
Gadījums vairāk kā 20 gadus atpakaļ, bet stāsts mūsu klubā laiku pa laikam uzpeld. Tātad notiek vilku medības latgales pusē, kas tajā laikā bija populārs pasākums. Viens vecāks vīrs stāv uz masta, ierauga vilku, piemet plinti un izšauj ar renkulīšiem. Īsi pirms šāviena vilks viņu pamanījis un paspējis pagriezties lai dotos atpakaļ. Bet vilkam nekas nesanāca, gar zemi gan. Vēlāk veči vilku dīrā, nodīrā un tā domīgi sāk pētīt ādu ... caurumu ta nav! Izskatās pa visiem vēlreiz - nu nav tak cauruma neviena! Sāk jau runāt, ka nabaga vilks no bailēm ar sirdstrieku togo... Bet miera nav un pēc dziļākas izpētes/sekcijas tomēr tiek noskaidrots nāves cēlonis ... izrādās, ka viens renkulītis bija veiksmīgi trāpījis attiecīgajā atverē un savu darbu padarījis.

Par to zirgu... es ar esu dzirdējis gadījumu kad uz aļņu atklāšanu mežsargs nošāva iejūgtu zirgu, saimnieks ratos esot sēdējis :D

Kursabiedri reiz pāris prikolus pastāstīja. Viens - gājuši virsū uz masta un skatās - alnis pabāzis galvu no krūmiem. Priekšējais paspējis pielādēt un gāzis virsū. Alnim kājas gaisā. Bet ādā cauruma neviena. Sākuši jau zviegt par to pašu sirdstrieku, taču sekcijā noskaidrojies, ka lode trāpījusi nāsī un no turienes - smadzenēs...
Otrs - gājis viens čalis reiz dzīt un izcēlis buku, gandrīz uzkāpjot tam virsū. Buks aiz bailēm licies prom tā, ka ielidojis ar pieri kokā un zaudējis samaņu. Pēc tam, kad čalis beidzis brīnīties, izvilcis nazīti, bukam rīkli - čiks un vilcis ārā...

Ejam ar čomu uz pīlēm, bet lai tiktu uz izvēlēto vietu jāpārvar grāvis, atrodu šaurāko vietu un speru platu soli krasta virzienā. Viss ok esmu pāri jo apakšā ciets pamats. Saku čomam, lai šis droši, ka tur viss droši. šis kā spēra soli pāri tā līdz krūtīm ūdenī iekšā. Izrādās tajā pusē bija viens 20cm cinīts apakšā uz kura tad arī veiksmīgi trāpiju, bet čomam nepaveicās :)

Mūsu klubā ar vilku bija tā - vecs vīrs nošāva, bet klāt nenāca kamēr masts nav līdz galam izdzīts. Kā nu gadījās, ka pie vilka pirmais pienāca vecākais dzinējs un joka pēc uzvilka sava suņa kaklasiksnu. Humors protams melns, jo vecis gandrīz sirdstrieku nedabūja.

Manā pirmajā sezonā janvārī noliek mani uz masta,tālāk nostājas mežzinis.Sākas dzīšana,skatos lapsiņa,maucu virsū,netrāpu.Uzreiz turpat briežu govs ,sabijusies no mana šāviena ,ar pieri ieskrien kokā un nokrīt.Mežzinis,zili melns sāk mani lamāt.Ej nu iekaidro,ka pa govi nešāvu,bet beigās piegājām,pabukņijām un gotiņa atžirga un prom ;))

Pavecs,bet patiess kuriozs.Diena diesgan draņķīga jau no paša rīta,bet uz cūkām ejam.masti viens pēc otra-pa tukšo. Kājau tādās reizēs,oms arī vairāk uz pus sešiem.Nu vēl pēdējo mastu un metam mieru,tā medību vadītājs.Vējš gana stiprs un puteņo ar.Mednieki stājamies uz meža ceļa,vējš pūš no sāniem ausī - automātiski gribās griezt vējam muguru un tā sanāk,ka skatamies viens otram mugurā.Notikuma autori,mednieks,ar "pseidonīmu"-Čukča,un aiz viņa nākamais,kas skatās Čukčam mugurā,slāvu tautības mednieks-Saša u.t.t. Dzinēji kaut kur dzen,stāvētāji,protams necerot uz jelkādu veiksmi,stāv.Te Saša redz,ka Čukčam gar aizmuguri lēnām pār ceļu iet cūkas.Saša kliedz - Čukča streļai...a Čukča pretī - ņebilo komandi "zarežai"! Izrādās Čukča neticēdams vairs veiksmei,patronas stobrā nebija ielicis.