Mans gadījums identisks - kaļ mājas jumta kastē stūros caurumus. Kaste tikai pagājušo gadu likta, impregnēta no visām pusēm un apstrādāta ar tonējošo (melno) ārpusē vairākās kārtās. Pirms tam kaste bija no veciem dēļiem, seniem laikiem, un arī tajās kala. Kaut kāda mānija dzenim. Jo nevienā apkārtējā mājā neko tādu nemanīju, pie tam, ka vien dažu metru attālumā ir pat 100% (gan jumta kastes, gan pašas mājas konstrukcijas) koka mājas, kur man no betona-ķieģela.
Skaidrs, būs jāpadomā par gaisenes metodi (ir pieejams ne pārāk spēcīgs un precīzs ķīniešu brīnums). Ja ne likvidācijai, tad lai zilumus dabū kā mācību. Tā agresīvā metode.
Cits variants tādos gadījumos - stūrus apšūt ar metāla plāksnēm - uz koka piestiprinot pa virsu ar distanceriem kāda 1 cm attālumā (lai ventilējas koks zem metāla un nav kondensāta iespējamības). Ļoti šaubos, ka metālā sāks kalt un pie tā turēties ar saviem nagiem nevarēs nekādi, slīdēs nost - ideāli. Un tā visos stūros. Darba daudz, bet rezultāts varētu būt labs. Sliktākajā gadījumā visu jumta kasti jāapšuj ar metālu, kaut vai ierasto 0.5mm krāsoto, bet neaizmirstot par ventilācijas distanceriem (lai metāls nav tieši pie koka klāt pieskrūvēts, bet ir ar gaisa spraugu nelielu).
Pamēģināšu vispirms pirmo (gaiseni), tad laikam, ja nekādi - pēdējo, lai miers mājās. Patiešām - skaņa, it kā kaļ kā ar āmuru kāds. Un vizuāli arī tādām caurumainām jumta kastēm skata nekāda vairs.
Par māņticību - nekā jauna jau nav tur - neviens nedzīvos saules mūžu, tas, ka kaut kad pienāks tā diena, skaidrs, dzenis jau nesaka kad, tikai ka :) Un neko jaunu jau ar to nepasaka. Šo saku tam, kurš satraucas par šo māņu lietu un nevar vairs mierīgi gulēt un dzīvot. Uz nervu pamata tad jau vien var nonākt aizsaulē, nevis paša dzeņa izrādīšanās pēc (cik sapratu - ar to caurumu kalšanu dzenis lielās pretējam dzimumam (apliecina kaut ko mātītei), jo tagad man jumta kastē kaitēkļi nu nekādi nevar būt tik ātri ieviesušies, pēc visas tās impregnēšanas).
P.S. kaļ pat finierī (blīvais, laminētais ar melno pārklājumu, vēl no PSRS standartiem, man vienā vietā jumta kastes stūrī konstrukcijā ir likts, kur dēļa platums bija mazliet par mazu), vismaz sāka, tātad kādi te vēl kaitēkļi vai ekoloģiskuma meklējumi. Vienkārši patrāpījies tērēts dzenis :)
Aizdedzini
:)
Skaidrs, būs jāpadomā par gaisenes metodi (ir pieejams ne pārāk spēcīgs un precīzs ķīniešu brīnums). Ja ne likvidācijai, tad lai zilumus dabū kā mācību. Tā agresīvā metode.
Cits variants tādos gadījumos - stūrus apšūt ar metāla plāksnēm - uz koka piestiprinot pa virsu ar distanceriem kāda 1 cm attālumā (lai ventilējas koks zem metāla un nav kondensāta iespējamības). Ļoti šaubos, ka metālā sāks kalt un pie tā turēties ar saviem nagiem nevarēs nekādi, slīdēs nost - ideāli. Un tā visos stūros. Darba daudz, bet rezultāts varētu būt labs. Sliktākajā gadījumā visu jumta kasti jāapšuj ar metālu, kaut vai ierasto 0.5mm krāsoto, bet neaizmirstot par ventilācijas distanceriem (lai metāls nav tieši pie koka klāt pieskrūvēts, bet ir ar gaisa spraugu nelielu).
Pamēģināšu vispirms pirmo (gaiseni), tad laikam, ja nekādi - pēdējo, lai miers mājās. Patiešām - skaņa, it kā kaļ kā ar āmuru kāds. Un vizuāli arī tādām caurumainām jumta kastēm skata nekāda vairs.
Par māņticību - nekā jauna jau nav tur - neviens nedzīvos saules mūžu, tas, ka kaut kad pienāks tā diena, skaidrs, dzenis jau nesaka kad, tikai ka :) Un neko jaunu jau ar to nepasaka. Šo saku tam, kurš satraucas par šo māņu lietu un nevar vairs mierīgi gulēt un dzīvot. Uz nervu pamata tad jau vien var nonākt aizsaulē, nevis paša dzeņa izrādīšanās pēc (cik sapratu - ar to caurumu kalšanu dzenis lielās pretējam dzimumam (apliecina kaut ko mātītei), jo tagad man jumta kastē kaitēkļi nu nekādi nevar būt tik ātri ieviesušies, pēc visas tās impregnēšanas).
P.S. kaļ pat finierī (blīvais, laminētais ar melno pārklājumu, vēl no PSRS standartiem, man vienā vietā jumta kastes stūrī konstrukcijā ir likts, kur dēļa platums bija mazliet par mazu), vismaz sāka, tātad kādi te vēl kaitēkļi vai ekoloģiskuma meklējumi. Vienkārši patrāpījies tērēts dzenis :)