Raivi par tām lamatām ir tā ka tām pieaug garas kājas bet katru reizi atrast jaunus 20 lvl ar sit pa kabatu. Viens pamēģināja ar lammatām kerstīt, atmeta ar roku, jo patstāvīgi tam pieaug kājas, sanāk ka tās jāliek vai nu ļoooti agri no rīta vēl pa tumsu, un to vel nav garantijas ka tās nepazūdis. Diemžēl tagad krīze un vietējie dzērājiņi visu čiep ko var nociept un apmainit pret pudeli :(
Edgar, nečīksti. :)
Arī man ir pāris lamatas nofenderētas, bet tas nav arguments, lai neķertu bebrus.
Kā jau iepriekš rakstīju, tad darbs ar lamatām pāris gadu garumā ir visefektīvākais līdzeklis bebru skaita samazināšanai.
Lamatas jāliek vakarā un obligāti no rīta ir jāizņem, tad neviens lamatas nenozags. Parasti jau lamatas nozog/paņem tuvējo māju iedzīvotāji/saimnieki, mežstrādnieki, garāmgājēji, sēņotāji aiz ziņkārības un lai palielītos savām paziņām, izceļot no grāvja, bet ja lamatas aprīko ar trosīti vai ķēdi, kuru aptin ap koku vai pie zemē iesista stiprinājuma (mieta, stieņa, enkura)pieslēdz ar slēdzeni vai arī saskrūvē ar skrūvi, kurai ir īpašs uzgrieznis, tad lamatas vienkārši nevarēs paņemt. Būs nepieciešami speciāli instrumenti, kuri nav līdzi mežā un lai ietu pēc instrumentiem, reti kurš speciāli to darīs.
Trosīte vai ķēde nodrošinās arī pret to lai citi dzīvnieki lamatās nomedītu bebru neaiznestu ar visām lamatām, šāds gadījums bija mūsu kolektīva medību platībās Blīdenē, lamatas ar pus ēstu bebru tika atrastas ārpus grāvja ap 30m tālāk mežā no to ielikšanas vietas. Lamatas tika atrastas pa meža cūkas pēdām.
Lamatām būtu vēlams piestiprināt klāt arī kādu savu atpazīšanas zīmi (marķēt lamatas)tas varētu būt kaut vai medību apliecības numurs, lai nejaušas sakritības brīžos varētu padiskutēt par lamatu īpašuma piederību. Piemēram nejauši mežā satiekot cilvēku ar lamatām jūs varētu pierādīt, ka tās lamatas, kas ir viņam rokās/somā ir jūsu.
Nu mūsu kolektīvā viens krita tieši atklāšanas dienā!
Slēpts
31.08.2011. 15:29
Interesantas fotogrāfijas: "Fotoreportāža par 1952. gada jūlijā veikto bebru reaklimatizāciju Latvijā (bildes no Egona Tauriņa fotoarhīva). Ir zināms, ka no Voroņežas rezervāta uz LV atveda 5 pārus melno Austrumeiropas bebru Castor fiber orientalis. Divus pārus palaida Abavas pietekā Krojē, vienu pāri - Baņģavas upītē, vēl divus pārus - Slocenes upē netālu no Kaņiera. Jāatzīmē, ka 1964. gadā Slocenes baseinā jau dzīvoja 37 bebri..."
Avots: http://dabasdati.lv/lv/observa...
Un pateicoties šiem vīriem mēs tagad medījam šos grauzējus :) Var teikt 60 gadu laikā bebrs no aizsargājamā pārvērtās par nelimitēto. Laikam tajā laikā pat nebija sapņojuši par tādu skaitu Latvijā :)
Slēpts
31.08.2011. 18:14
Tāpat kā jenotus ieveda-un tagat diez vai kādam ir prieks par jenotsuni.Tik ka medījamo dzīvnieku daudzveidība.Un pluss ka bebrs ir lietojams uzturā un dziedzeri ārsnieciski.
Arī man ir pāris lamatas nofenderētas, bet tas nav arguments, lai neķertu bebrus.
Kā jau iepriekš rakstīju, tad darbs ar lamatām pāris gadu garumā ir visefektīvākais līdzeklis bebru skaita samazināšanai.
Trosīte vai ķēde nodrošinās arī pret to lai citi dzīvnieki lamatās nomedītu bebru neaiznestu ar visām lamatām, šāds gadījums bija mūsu kolektīva medību platībās Blīdenē, lamatas ar pus ēstu bebru tika atrastas ārpus grāvja ap 30m tālāk mežā no to ielikšanas vietas. Lamatas tika atrastas pa meža cūkas pēdām.
Lamatām būtu vēlams piestiprināt klāt arī kādu savu atpazīšanas zīmi (marķēt lamatas)tas varētu būt kaut vai medību apliecības numurs, lai nejaušas sakritības brīžos varētu padiskutēt par lamatu īpašuma piederību. Piemēram nejauši mežā satiekot cilvēku ar lamatām jūs varētu pierādīt, ka tās lamatas, kas ir viņam rokās/somā ir jūsu.
Avots: http://dabasdati.lv/lv/observa...