Sveiki viiri!Manaa izpratnee galinieks vareetu buut saads mednieks- ir gaides laiks un jaasargaa labiibu lauki no ruksu postiijumiem! Tas ir gruuts darba un laikietilpiigs pasaakums-apbraukt liigumplatiibas noveerteet postiijumus un iet sargaat!Peec pirmaas gaides kad ir kritusi divi labi ruksi uz naakamo gaidi atnaak tikai divi vai triis viiri,jo redz paareejiem ir atruna-man tak saldeetava veel pilna,kur to galu liksu!!!Man domaat gallu var iedot arii zemniekam uz kura lauka krita ruksis,nevis visu jaavelk uz maajaam!Taka es domaaju,ka tie kas naak tikai tad kad vajag gallu,nevis pilda pamatfunkciju-sargaa laukus arii vareetu buut galinieki!
To Raivim!
Es tev gan nepiekrītu 100%, jo nav obligāti šaut nost, ja tev ir pilns leduskapis. Piemēram var izšaut gaisā. Piemēram Madonas rajonā tur ir problēmas ar meža cūkām, nežēlīgi daudz savairojušās, tāpēc gribi vai negribi jāmedī tās.
Bet ir tāda suga gaļenieki, kas medī nevis ka obligāti jāmedī, bet otrādi šauj visu kas kustās, jo viņam vienalga sēžot uz tā lauka kur tu gaidi mežacūkas, viņam ir pie vienas vietas kas izies, mežačuka, stirnu āzis, kaza, alnis, stalbriedis, vienalga nogāzīs no kātiem. Gaļenieks nekad neabraukās saimnieku laukus, jo tas viņu neinteresē, un pie tam lieki izdevumi, viņam viss ir līdz sīkumiem izskaitīts, lai mazāki būtu izdevumi. Viņi medās tikai tādās vietās kur mazāk apdzīvotas vietas un zina ka tur neviens nerādās.
Pie mums tā Naujenes kolektīvā ir liela problēma ar maļikiem un gaļeniekiem, jo maļikis nošaus vienu stirnu āzi vai divus pa vasaru, gaļeņieks šaus visu kas kustās un rezultātā pie mums pāris vietās jau nav vērts pat medīties, jo dzīvnieku gandrīz nav. Jo tajā rajonā nedzīvo ne viens mednieks, tāpēc arī vietējie baidās zvanīt mežsargam, cik reizes ir redzēts naktīs it īpaši mēnesnīcās kāds braukā un medī dzīvniekus, diemžēl neviens pat nepiezvanīja mums, jo baidās ka var rasties problēmas no viņiem.
Reti ir tādi kas piezvana, tagad tauta ir sabaidīta nez ar ko un rezultāts ir acīm redzams.
Kaut arī es neskaitu izdevumus, bet vienreiz prikola pēc paskaitīju cik es gada laikā iztērēju naudiņas un sanāca diezgan paprāva summa no 350 līdz 400 LVL gadā, tas ir vis maz. Par tādu naudu es varētu pielikt pilnu leduskapi un ēst gaļu uz nebēdu, bet tas man nav vajadzīgs, jo šajā lietā gavlenais proces, saskarsme ar dabu, redzēt to dzīvnieku, bet nevis tikai nomedīt. Kā sak aci priecē. Bet ir diemžēl tādi mednieki kas skaita katru santīmu, un ļooooti ir neapmierināti, ja atbrauca uz medībām un neko nenomedīja. lūk tas ir gaļenieks. man vienalga vai nu kādu nomedīšu vai nē, tas nav galvenais, kaut vai 10 reizes izbraukš uz medībām un neko nenomedīšu, tas mani nesarūgtinās, otrādi priecē sirdi ka redzi kādu ruksi, vai nu strirnu kazu ar kazlēniem ganāmies, lūk tā ir laime, bet nevis par katru cenu viņu nomedīt. Saprotu ka arī limits jāatšauj, bet priekš manis tas nav galvenais. Cik reizes šogad bija iespēja vairākus rukšus no kātiem nogāzt, bet prieš kam, tikai pabaidi tos un kādu mēnesi nerādās.
Edgar - ja Tu tā patiešām uzskati, tad priekš kam Tev vēl stroķis?
Sēdi ar fotoaparātu un/vai "xlapušku" jeb paukšķeni [varu pa lēto atdot veselu kasti - palika no pag. gada Zs/Jg laika :)], skaties, priecājies un "biedē"....
Es nesaku, ka vienmēr kaut kas ir jānomedī, bet nu tik "svēti" uzskati mazliet velk uz liekulību. Ja cilvēks ir izvēlējies kļūt mednieks, tas nozīmē, ka Tu apzināti uzņemies plēsēja funkcijas dabā. Ar visām no tā izrietošajām sekām. Tāpēc neliekuļosim, Ok?
Un interesanti tie cūķi, kuri no šāviena trokšņa uz lauka nerādās mēnesi - mums gan uz lauka, kad kvieši nāca piengatavībā, gandrīz katru vakaru krita kāds ruksis un pārējos tas īpaši neatturēja no nākšanas :/
Es nezinu kā pie jums, var būt daudz vairāk meža cūku, bet pie mums tas iedarbojās. Ja pabaidi, tad nenāk kādu mēnesi.
Es ar šauju dzīvniekus, tas ir kas atļuts nomedīts pēc limita, bet nav tā ka ja kaut kas izziet tā no kātiem jāgāž nost.
Ja pie mums būtu tik pat daudz meža cūku, kā piemēram Madonas rajonā, tad domājams ar šāviens viņas neaizbaidītu, un varētu katru dienu vismaz pa kādam ruksim nošaut, jo ja nešaubos vienam kolektīvam tika iedots šogad nomedīt 180 rukšus. varu tad iedomāties cik to ir. Vismaz 300.
Tāpēc mēs nešaujam katrās medībās toš rukšus, tāpēc arī sirds priecājas kad ieraugi bariņu! Savā laikā vispār bija problēmas ar rukšiem, jo pirmkārt cūku mēris daudzas bija nobeidzis un kad bija juku laiki daudz bija nelegāli nomedīts, tāpēc tikai pēdejos gados vairāk parādījās to rukšu. Bet vairojas protams nežēlīgi ātri.
Es tev gan nepiekrītu 100%, jo nav obligāti šaut nost, ja tev ir pilns leduskapis. Piemēram var izšaut gaisā. Piemēram Madonas rajonā tur ir problēmas ar meža cūkām, nežēlīgi daudz savairojušās, tāpēc gribi vai negribi jāmedī tās.
Bet ir tāda suga gaļenieki, kas medī nevis ka obligāti jāmedī, bet otrādi šauj visu kas kustās, jo viņam vienalga sēžot uz tā lauka kur tu gaidi mežacūkas, viņam ir pie vienas vietas kas izies, mežačuka, stirnu āzis, kaza, alnis, stalbriedis, vienalga nogāzīs no kātiem. Gaļenieks nekad neabraukās saimnieku laukus, jo tas viņu neinteresē, un pie tam lieki izdevumi, viņam viss ir līdz sīkumiem izskaitīts, lai mazāki būtu izdevumi. Viņi medās tikai tādās vietās kur mazāk apdzīvotas vietas un zina ka tur neviens nerādās.
Pie mums tā Naujenes kolektīvā ir liela problēma ar maļikiem un gaļeniekiem, jo maļikis nošaus vienu stirnu āzi vai divus pa vasaru, gaļeņieks šaus visu kas kustās un rezultātā pie mums pāris vietās jau nav vērts pat medīties, jo dzīvnieku gandrīz nav. Jo tajā rajonā nedzīvo ne viens mednieks, tāpēc arī vietējie baidās zvanīt mežsargam, cik reizes ir redzēts naktīs it īpaši mēnesnīcās kāds braukā un medī dzīvniekus, diemžēl neviens pat nepiezvanīja mums, jo baidās ka var rasties problēmas no viņiem.
Reti ir tādi kas piezvana, tagad tauta ir sabaidīta nez ar ko un rezultāts ir acīm redzams.
Kaut arī es neskaitu izdevumus, bet vienreiz prikola pēc paskaitīju cik es gada laikā iztērēju naudiņas un sanāca diezgan paprāva summa no 350 līdz 400 LVL gadā, tas ir vis maz. Par tādu naudu es varētu pielikt pilnu leduskapi un ēst gaļu uz nebēdu, bet tas man nav vajadzīgs, jo šajā lietā gavlenais proces, saskarsme ar dabu, redzēt to dzīvnieku, bet nevis tikai nomedīt. Kā sak aci priecē. Bet ir diemžēl tādi mednieki kas skaita katru santīmu, un ļooooti ir neapmierināti, ja atbrauca uz medībām un neko nenomedīja. lūk tas ir gaļenieks. man vienalga vai nu kādu nomedīšu vai nē, tas nav galvenais, kaut vai 10 reizes izbraukš uz medībām un neko nenomedīšu, tas mani nesarūgtinās, otrādi priecē sirdi ka redzi kādu ruksi, vai nu strirnu kazu ar kazlēniem ganāmies, lūk tā ir laime, bet nevis par katru cenu viņu nomedīt. Saprotu ka arī limits jāatšauj, bet priekš manis tas nav galvenais. Cik reizes šogad bija iespēja vairākus rukšus no kātiem nogāzt, bet prieš kam, tikai pabaidi tos un kādu mēnesi nerādās.
Sēdi ar fotoaparātu un/vai "xlapušku" jeb paukšķeni [varu pa lēto atdot veselu kasti - palika no pag. gada Zs/Jg laika :)], skaties, priecājies un "biedē"....
Es nesaku, ka vienmēr kaut kas ir jānomedī, bet nu tik "svēti" uzskati mazliet velk uz liekulību. Ja cilvēks ir izvēlējies kļūt mednieks, tas nozīmē, ka Tu apzināti uzņemies plēsēja funkcijas dabā. Ar visām no tā izrietošajām sekām. Tāpēc neliekuļosim, Ok?
Un interesanti tie cūķi, kuri no šāviena trokšņa uz lauka nerādās mēnesi - mums gan uz lauka, kad kvieši nāca piengatavībā, gandrīz katru vakaru krita kāds ruksis un pārējos tas īpaši neatturēja no nākšanas :/
Es ar šauju dzīvniekus, tas ir kas atļuts nomedīts pēc limita, bet nav tā ka ja kaut kas izziet tā no kātiem jāgāž nost.
Ja pie mums būtu tik pat daudz meža cūku, kā piemēram Madonas rajonā, tad domājams ar šāviens viņas neaizbaidītu, un varētu katru dienu vismaz pa kādam ruksim nošaut, jo ja nešaubos vienam kolektīvam tika iedots šogad nomedīt 180 rukšus. varu tad iedomāties cik to ir. Vismaz 300.
Tāpēc mēs nešaujam katrās medībās toš rukšus, tāpēc arī sirds priecājas kad ieraugi bariņu! Savā laikā vispār bija problēmas ar rukšiem, jo pirmkārt cūku mēris daudzas bija nobeidzis un kad bija juku laiki daudz bija nelegāli nomedīts, tāpēc tikai pēdejos gados vairāk parādījās to rukšu. Bet vairojas protams nežēlīgi ātri.