Forums

Paskaties netā par suņiem, francūžiem ir ļoti liels materiālu daudzums par audzināšanu. Var mēģinā audzināt sunī asociāciju ka ierocis ir kas labs un šāviens. Sākumā nedaudz parādot ieroci iedot kādu suņu našķi pirms ēšnas, vēlāk pēc pāris mēnešiem var rādīt ieroci un imitēt šāvienu ar bērnu plaukšķeņpostoli ,plus dot našķi pirms ēdiena. Citreiz ja netiek parādīts ierocis ,tikai parsts ēdiens. Tā radina mazus pie šāviena un ieroča, bet lielāku virs 8mēn būs grūtāk,bet ne neispejami, tikai jāapbruņojas ar mēnešiem ilgu pacietību.

Prasītos vairāk informācijas, lai saprastu vai situācija ir risināma: jānoskaidro vai problēmas iemesls ir suņa nervu sistēmas īpatnība jeb tikai neveiksmīga apstākļu sakritība - jauns suns sabijies pie šāviena (attālums par tuvu, daudz šāvieni no vietas utt)
Lai atbildētu, jāzina kāda ir suņa reakcija uz citiem lieliem trokšņiem/kairinātājiem: pērkons, salūts, kāda liela priekšmeta nokrišana (piem. dēlis uz bruģa) utt. Ja suns no citiem lieliem trokšņiem neraustās, tad situācija ar ieroci ir vieglāk risināma. Ja ir interese aprunāties ko darīt, mans telefons PM.

Gati, iesaku nodot analīzes uz vairogdziedzera hormoniem, var gadīties, ka tie ir pie vainas.

Sesdien bijām pirmajās dzinējmedībās - viss kārtībā ! Suns nebaidās ne no ieroča ne šāvieniem , tikai negrib sadzīvot ar citiem suņiem .Bet dzen gan pasakaini .