Forums

Arni, man ļoti žēl, ka no tā vecā, bezmaz vai 2 gadus vecā, video izraisītās diskusijas, Tu tā arī neko neesi sapratis :(
Runājot par suņiem ar vai bez papīriem. Protams, 100% garantiju dod tikai Dievs, muļķis un krāpnieks, un es ceru, ka Tu , piemēram, mani neuzskati par vienu no šiem trijiem ;) Vienmēr pastāv iespēja, ka arī darba čempionu pēcnācējs nestrādās, un ka bezpapīru krancis strādās, bet šīs iespējas izpausme ir % ļoti atšķirīga! Cik liels iespējamības %, ka strādās krancis? Šķirnes sunim varētu būt, ka strādā 97-98%, ja suņus normāli apmāca. Un par tiem pāris % galīgi bezcerīgo, ja nu kas, varētu arī kompensāciju atgriest, bet ir zināmi gadījumi, kad, kā maniem paziņām RU šādi, kā galīgi nestrādājošu, atgrieza divgadīgu foksi, bet tikai vienu sezonu nogājis ar audzētāju medībās, suns bija pilnīgi normāls strādājošs suns, pat diplomus sapelnījis, nu jau kādus 5 gadus dzīvo un medī! Ko tad tas iepriekšējais saimnieks ar viņu bija darījis? Laikam jau neko. Nevieni papīri nevar kompensēt ne saimnieka stulbumu, ne slinkumu.
Nezinu, ko Tev ir nodarījuši LV audzētāji, es vēl saprastu, ja būtu Tev iesmērējuši nevērtu suni, bet nē. Un tomēr, Tu , kam pašam LV audzēts šķirnes suns nav bijis nekad, vislabāk zini, ka LV audzētus suņus ņemt nevajadzētu. Nezin kāpēc tie pamuļķie ārzemnieki labprāt pērk kucēnus Latvijā un brauc pārot savas kuces pie mūsu suņiem? Laikam jau galīgi kreizī sagājuši! Tu vispār esi lietas kursā, KĀDI medību suņi pašlaik ir ievesti Latvijā, no kādām audzētavām, ar kādu izcelsmi, ar kādām darba spējām un eksterjeru? Tu var būt neticēsi, bet mūsējos pasaulē pazīst. Un apmēram 70% kucēnu nepaliek dzīvot Latvijā. Patiešām, nav pravieša savā tēvu zemē.

Polijā arī neviens negarantē, ka būs viskrutākais suns pagastā, bet noslēdzot pirkuma līgumu viņi garantē, ka sliktas atieksmes gadījumā pret suni viņiem ir tiesības šo suni atgūt bez kompensācijas . Un gadu jāuztur kontaktus ar audzētāju lai viņš redz kā aug kucēns. Es uzturu kontaktus arī kucēnu saimniekiem un ļoti redz atšķirības suņu socializācijā atkarībā no vides kurā viņš tiek audzināts. Arī Latvijas audzētavas garantē ka suņa eksterjers atbilst standartiem. Bet kas no viņa tiks izaudzināts tas ir paša saimnieka rokās.

Sekoju līdz ,iespēju robežās, katram kucēnam, kuru esmu pārdevis.Informāciju dokumentēju - http://registrs.medibusuni.lv/...
Uz doto brīdi, daudz lielāka ,loterija ir canis lupus familiāris, nonākt pie sakarīga un zinoša saimnieka........

Tāpēc jau es sev interesējošo sugas suni arī nepērku Latvijā. Nezinu kas notika ar Tavu suni, bet no savas pieredzes iesaku ātrāk paņemt jaunu lai vieta tukša nestāv.

Aigar, teorija ir forša. Kā būs ar patērētāja tiesībām? Būsi pionieris un uzņemsies garantēt, ka ievērojot konkrētus kritērijus, no Tevis nopirktais kucēns izaugs par labu medību suni vai arī "money back"? :)
Uldi, manuprāt Tev tomēr derētu izlasīt, ko es tieši rakstīju. Verdikts ir vienkāršs - pirkt suni ar papīriem ir pareizāk. Bet pirkt suni ar papīriem un Latvijas izcelsmi ir lotereja. Tātad, ar loģisku prātu tam sakars attāls. Skaidrāk - kad es atkal ņemšu suni, tad tas būs ar izcelsmes dokumentiem. Bet, ne Latvijas, visticamāk. :)

Citāti no topošās medību suņu kinologu apmācības programmas.

Pēc morfoloģiskajām pazīmēm (uzbūves) suņus iedala vilkveidīgajos un šakāļveidīgajos. Pēc izmantošanas veida suņus iedala tādās grupās kā dienesta suņi, medību suņi un dekoratīvie suņi. Tomēr abas no šīm klasifikācijām ir samērā nenoteiktas. Paaudžu nomaiņa, selekcija un dažādu pieradināto suņu veidu savstarpējā krustošanās ir tik lielā mērā mainījusi suņa sākotnējo tēlu, ka šķirņu klasificēšana pēc līdzības vilkam vai šakālim ir kļuvusi vienkārši bezjēdzīga. Savukārt iedalījums pēc izmantošanas veida ir atkarīgs no daudziem kritērijiem un faktoriem, jo visas vai gandrīz visas suņu šķirnes ir saglabājušas savus pirmatnējos ieradumus un instinktus – medību instinktu, sarga instinktu, niknumu un citas lieliskas „pārsuniskas” īpašības, un tas ļauj jebkuras šķirnes suni, pat bezšķirnes suņus, izmantot ļoti daudzveidīgiem mērķiem. Mūsdienās daudzi cilvēki suņus iegādājas nevis kāda konkrēta pienākuma pildīšanai, bet gan savam priekam (suns kā pavadonis un kompanjons). Šim mērķim itin labi kalpos gan tīrasiņu suņi, gan arī bezšķirnes suņi (lai izvairītos no vilšanās pēcāk, iepriekš vēlams apdomāt, kāda lieluma, rakstura, temperamenta un apspalvojuma mīlulis būtu vispiemērotākais jūsu ģimenes prasībām un ieradumiem).

Medību suņu kinoloģijas izpratnes, mednieku veidotās, izpratnes pamati.....
Suņa izcelsme
Dažādos literatūras avotos teorijas par suņa izcelsmi atspoguļotas atšķirīgi. Daži zinātnieki apgalvo, ka mājas suns ir cēlies no fosilā kūdras suņa (Canisfamiliarispalustris), savukārt citi apgalvo, ka suņa priekšteči ir bijuši vilki un šakāļi. Vēl joprojām dažādos kinoloģijas literatūras avotos nav vienprātības šajā jautājumā. Spriežot pēc galvaskausa izmēra un uzbūves, dažu šķirņu suņu galvaskauss līdzinās vilka galvaskausam, bet citu šķirņu – šakāļa galvaskausam. Savukārt rakstura iezīmes un uzvedība vilkiem un mājas sunim lielākoties ir sakritīgas. Vilki, tāpat kā mājas suns, ne tikai gaudo, bet arī rej, pirms apgulšanās apgriežas ap savu asi, urinējot paceļ pakaļējo ķepu utt. Pētot šakāļu uzvedību, zinātnieki ir spiesti secināt, ka šakāļiem un mājas sunim ir ievērojami mazāk kopīgu iezīmju. Piemēram, šakāļi rej un gaudo pavisam citādāk nekā suņi un vilki. Atšķirībā no savvaļas suņiem un vilkiem, šakāļiem nepiemīt paradums apvienoties radnieciskos baros, un tie parasti dzīvo pa pāriem. Turklāt suņiem un vilkiem ir 78 hromosomu pāri, bet šakāļiem – 74 pāri (tiek apgalvots, ka Maskavas zooloģiskajā dārzā ir veikti eksperimenti ar mājas suņu un šakāļu sakrustošanu, kā rezultātā radās veselīgi pēcnācēji ar visneiedomājamāko iezīmju sajaukumu un vairākās paaudzēs).
Mājas suņa evolūcijas process acīmredzot ir bijis samērā ilgstošs. Sākotnēji visdrīzāk ir notikusi mājas suņa savvaļas priekšteču pieradināšana.
Daži autori uzskata, ka suņa piejaucēšana un pieradināšana ir notikusi pēc „brīvprātības principa”. Uzskata, ka mājas suņa savvaļas priekšteči ir uzturējušies pirmatnējo cilvēku apmetņu tuvumā un barojušies ar cilvēku ēdiena atliekām. Kā pateicību pirmatnējie savvaļas suņi ir sargājuši cilvēkus no ienaidniekiem, ar riešanu (un citām skaņām) brīdinot par gaidāmām briesmām un apdraudējumu.
Savukārt citas teorijas piekritēji pieslejas viedoklim, ka pirmatnējiem cilvēkiem, tolaik vēl zemā attīstības posmā, patika pieradināt savvaļas dzīvniekus. Visbiežāk šim nolūkam tika izraudzīti dzīvnieku mazuļi, kurus saķēra medību laikā vai atrada izliktajos slazdos. Cilvēka uzaudzinātie savvaļas dzīvnieku mazuļi ne tikai kļuva pieradināti, bet arī spēja gādāt par savas sugas turpināšanu.
Diemžēl neviena no šīm teorijām nespēj izskaidrot, kādā veidā vilks kļuva par mājas suni. Pieradinot vilku, lai cik ļoti arī vilks nebūtu pieķēries cilvēkam un piejaucēts, vilks tomēr ir un paliek vilks.
Visdrīzāk pieradināšanas procesā laika gaitā ārēju un iekšēju faktoru ietekmē ir notikušas mutācijas. Sākotnēji tās ir bijušas neuzkrītošas, bet pēc tam cilvēks apzināti ir centies šīs mutācijas uzturēt, dzīvnieku sugas turpināšanai atlasot īpaši izraudzītus eksemplārus.
Šķirņu veidošanās
Cilvēka arvien pieaugošās vajadzības un suņa daba, kas labi pakļaujas pielāgošanai, ir veicinājušas visdažādāko šķirņu veidošanos.

Lietuvietis ar lietuvieša pasi nevienmēr kļūst par basketbolistu. Arī uzvārds Sabonis to negsrantē!
Un cempionu bērni nebūs visi par čempioniem.

Man liekas ka Tevi pierunāt nopirkt suni ar papīriem ir tas pats, kas rūdītu vecpuisi mēģināt pierunāt aprecēties ☺