Forums

Ne patēmu,
Bet pie dzīvnieku lielajiem postījumiem jaunaudzēs, liela daļa vainas ir jāuzņemas medniekiem. Diemžel ilgstoša laika periodā par maz medījām jaunos dzīvniekus un govis, kā rezultāt šobrīd ir liels daudzums govju vidējā vecumā, kas vairojas uz nebēdu. Jaunie dzīvnieki patērē ievērojami daudz vairāk pārtikas, jo tiem ir jāaug.
Piem. Aļņu govīm lielai daļai ir pa diviem teļiem, kas norāda, ka viņas ir vidēja vecuma un vairoties spējīgas. Pie normālas vecumstruktūras postījumu būtu ievērojami mazāk.
P.S. noteikti izsaukšu uguni uz sevi, IMHO

Cik ir tā lielā daļa, kurai dzimst divi teļi? procentuāli!

turpinot netēmu...
Diemžēl statistikas datu man nav un nebūs, bet ir subjektīvi pēdējo 4 gadu novērojumi braukājot pa mežiem ziemas periodā no janvāra līdz martam. Divus gadus pat īpaši pievēršot uzmanību apšu jaunaudzēm. Sākumā bojājumu daudzumam bija "korelācija" ar attālumu no ceļa, bet nu jau tā ir izzudusi. Bet uzkrītoši ir vairāk alņu govju ar diviem teļiem nekā ar vienu. Citi to arī ir pamanījuši.
P.S. protams tas viss ir subjektīvi, bet tendence ir uzkrītoša. Secinājumus izdariet paši.

Par to, ka par maz medījām jaunos dzīvniekus un par daudz buļļus- tas ir fakts. Populācija tādā veidā tiek pamatīgi degradēta- aļņu it kā ir daudz, bet buļļu ir maz, par kvalitāti nemaz nerunājot. Attiecīgi liels jauno dzīvnieku blīvums rada lielus postījumus mežsaimniecībai.
No pagājušās sezonās manā kolektīvā saņemam trīs veidu medību atļaujas- bullis, govs, jaunāks par gadu. Lūk tas ir pirmais apsveicamais solis no VMD, kas būtu jāievieš visā Latvijā. Uzsvars jāliek uz teļiem.
Pašlaik ar aļņu buļļiem ir ļoti bēdīgi un bezpridzels pagaidām turpinās. Ir taču lieliski piemēri skandināvijā, kur PAREIZS aļņu apsaimniekošanas modelis strādā izcili. Jāņem piemērs no viņiem.

Andri Bērziņ -brieži pat ļoti laprāt loba eglītes un priedites ,bet tur ir intresantas divas lietas .Viņi pārsvarā aiztiek tādas līdz 2m un viņiem ir tāds noteikts periods ka gribās to skujenieku , kaut gan blakus ir apsītes .

No mazo mednieku kolektīvu problēmām esam aizgājuši līdz gandrīz visu mednieku kolektīvu problēmām. :)
Dzīvnieku barības izvēli ziemā ietekmē arī apkārtējās vides temperatūra. Jo ilgstošaki mīnusi un lielāki, jo vairāk uzturā patērē skujkokus. Pie lieliem mīnusiem, kad miza sasalst pārnadži grauž jaunos dzinumus. Par šo tēmu sagooglēt var pietiekoši, kā arī tepat netālu Lietuvieši diezgan daudz pēta šo problēmu.

LMS jau it kā mēģina bīdīt aļņu lietas uz pareizo pusi. Redzēs kā būs.
Diemžēl LMSā toni nosaka reģioni, kur vairāk ir staltbriežu kults. Es piemēram staltos vairāk redzu "slapjajos sapņos" nekā savās platībās.:D
Man kā plātā gala pārstāvim lielākā sāpe ir alnis. Tā kā "zirgs" ir liels klejotājs,tad te viņus medij pēc principa- izgāja ragainis- jāņem ciet. Nav jēga saudzēt- tāpat aizies pie citiem. Nu un tagad esam nonākuši, kur esam:(

Problēma jau nav mazais kolektīvs, bet gan mazais (iecirknis, kuram meža platība mazāka par 2500 h) medību iecirknis.
Mēs tagad mēģinam sasmelt ūdeni, kuru izlēja 90-desmitajos,kad laicīgā valsts pārvalde pieļāva saprātīgu t.i. medību iecirkņu ap 10000 h platībā, sadali mazākos.
Problēmas cēloni puslīdz izprotu.
Mednieku formējumam, kuru vadu ir gandrīz 4000 h liels medību iecirknis....bet mežs ap 2300 h. Tā tad alnim nepietiek. Alņi ir. Nu kādi 9-12 gab, kas patstāvīgi mitinās.Postījumi jaunaudzēs, pietiekoši.
Lai tiktu pie alņu medīšanas, nepieciešams līgums ar kādu no blakus mednieku formējumiem.Kurs arī ir.
Uzskaites vienība, ap 9000 h liela, kurā esam trīs mednieku formējumi.
Savu limitu nomedījam ātri. Bullēns uz gaidi. Govi un teļu, pirmajās ar dzinējiem. Pēc postījumiem vajadzētu vēl, kadus divus alnīšus paņemt ārā, bet nevar....jo tad būtu jāpiesķir papildus limits, bet nevar, jo uzskaites vienībā esošie pārejie divi med.formējumi savus nav atmedījuši....

Svaigākā informācija no Virsmežniecības!!!
Šis jautājums ir izskanējis arī augstākās VMD instancēs un tiks pārskatīts un šķetināts īpaši sīki. Tamdēļ līdz tuvākai informācijai no mežniecībām šo tēmu varam likt mierā. Virsmežniecības pārstāvji solija informēt visus medību kolektīvus tiko šis jautājums būs loģiski sakārtots un saprotamā valodā gatavs nonākt tautā.
Meža cūku licenču izsniegšanu tas nekavēs un stirnu āžiem arī tas nekaitē. Tā tad ar šo jautājumu jātiek skaidrībā līdz 1.septembrim kad sākas dižmedījumu sezona (brieža un alņa bullis). Gaidīsim ziņas!

Redzēs tulīt VMD sauks pie lielā galda(dalīs limitus) tad arī redzēs ap ko lietas grozās .Caur puķēm jau tiek nogādāta informācija ka brieži šur tur baigi savairojušies ,stirnas atkopušās labi ,aļni ienākuši vairāk , kā varam pabarot .postījumi pieauguši .Redzēs kādas tam būs sekas .Vismaz parādam virzienu kur vajadzētu paskatīties .