Forums

Rebli,esmu pendža,bet Tu vari pajautāt MK "Vanags",kā man gāja medībās. Uz nākošās sezonas pārbaudes mačiem (kluba ietvaros),paaicināšu ciemos-varēsi parādīt mūsu pendžām-kā šauj Latgales mutes bajāri. Šautuve vēl nevienam nav nākusi par sliktu,to jau nu Tavam sakārtotajam paurim vajadzēja saprast!

...jā,jā ,atceros skolas laikos daudzi puikas karatē tā uzreiz mācēja,vot izdomāja un mācēja,ij' viss.,:)

es jau neko tādu nesaku, ka šautuve nekam neder, kam nava ko darīt var jau paspēlēties, bet dzīvē diezvai cūkas visas skrien ar nemainīgi lelu ātrumu.
Jautājums: kas ir Pendža?

Kungi, šautuve nekad nevienam nav nākusi par sliktu, protams tās ir izmaksas un ne visi to var atļauties, šaut EUR pa papīru. Tāpēc labs variants protams ir pīles. Bet sākas viss savā galvā - piemetiens, novilkt līdzi mērķim, tēmēt un nospiest mēlīti. Attālums cik ņemt priekšā, protams ir atkarīgs no situācijas. Mans ieteikums - ieliec treniņa patronu, izej pie dabas, izvēlies mērķi (putni, zirgi, lidmašīnas, sievasmāte-joks :) utt), un trenē piemetienu, tēmēšanu un nospiedienu.
Rezultāts garantēts. Šo sauc par sauso treniņu. Un vienreiz gadā aizbrauc uz kādām medību sacensībām.

Kāpēc pa zirgu var, bet sievasmāti nē:))?

Māri es tevi saprotu kā tas ir un ko kādreiz pats domāju,nu nevar vairs šajos gados (man līdz pendžai patāli) izdarīt visu tādā ātrumā kā gadus divdesmit atpakaļ ,tur arī rodas tas laika trūkums,kādreiz domāju ,kad tēvs bija, kā var pēc darba sēdet lūrēt telelevizoru tāč vajag laist uz pīlēm, bet tagad savos gados to jau sāku saprast jo brīžiem arī netīk nav vairs tas asums un laika to pašu nepadarīto darbu dēļ,bet nu puika vismaz piespiež un tad es atceros sevi tais gados UN LAIŽAM UZ MEDīBāM gan pārejais pagaidīs......

Jo vairāk un biežāk šauj,jo lielāka iespēja nekļūdīties kad jānospiež mēlīte medībās. Tīri matemātiski: kļūdas procents medībās pret veikto šavienu skaitu kopumā, samazinās :))
Bet tā kā mežā&medībās šaut mums jebkuram sanāk ne tik cik gribētos, tad labāk šo kļūdu procentu "norakstīt" šautuvēs mednieku mačos. Arī visiem zināmā mandrāža ar laiku piedaloties mačos, ļoti mazinās arī mežā.

Interesanti citreiz pavērot, kā dažiem vīriem kas šautuvi apmeklē tik uz obligāto atšaušanu ceļgali trīc kad nostājas uz ugunslīnijas, purinās visa bikšu stara. Tad var iedomāties, kas notiekas tad, kad uz tādu mežā nāk virsū medījums. Mandrāža ir drausmīga būšana!

Gunti, mandrāža ir tas, kāpēc ejam medībās. Lai šitā mandrāža nezūd līdz sirmam vecumam!

Par pendžām dēliņ mani bērni un vispār jaunatne sauc pensionārus:),tas Vidzemē,bet esmu šo terminu dzirdējis arī Dricānos.
Valdi,pietiek man asuma,bet nepietiek visam laika un līdzekļu. Ceru,ka nākošo sezonu pīlēs braukšu kā kādreiz.