Tomēr pēc saviem novērojumiem varu teikt, ka tie, kuri sāka medīt ar gludajiem un pēc ilga laika pārgāja uz spicajiem, šauj labāk. Manuprāt, ka gludais liek rūpīgāk aprēķināt attālumu un savu varēšanu.
Slēpts
29.01.2015. 15:46
neko gludais neliek, galvas saturs gan liek rūpīgāk ;)
Tā kā man šī ir visai tuva tēma, gandrīz visu izlasīju. Tagad man varbūt sanāks tā pagarāk (varbūt neizlasīsiet). Pirmkārt, pats lētākais un ļoti efektīvs ir "sausais" treniņš. Ko tas nozīmē? Šajā treniņā īpašnieki sadraudzējas ar savu ieroci - pierod pie viņa (!). Vispirms jāatrod uz sienas (durvīm, skapja, plaukta) kāds punkts un jāmēģina ieplecojot uzreiz notēmēt uz to punktu - kā ieliec plecā, tā notēmēts (sākumā diez vai izdosies). Vēlāk var atrast kādu līnīju - piemēram, griestu-sienas plakņu savienojums - un tieši tāpat mērķēti novilkt pa šo līniju (nu, nav tas viegli). Ja kāds domā, ka tas ir fufelis, tad es saku - pasaules mēroga sportisti to dara katru dienu (vai ir darījuši katru dienu).
Vēl dažas atziņas (ja būtu izmests no foruma, otreiz nerakstītu - tāpēc atsevišķs komentārs). Par apsteidzi - zinu, ka tas izklausās kā neiespējamā misija, bet - nevis centimetri, bet apsteidzes leņķis. Ir pilnīgi vienalga, cik tālu atrodas mērķis - ja tas kustas ar nemainīgu ātrumu, apsteidzes leņķis ir nemainīgs. Un tāpēc es saku - pie nemainīga mērķa ātruma ar nemainīgu ieroča kustības ātrumu neatkarīgi no attāluma apsteidze būs vienāda. Es zinu, ka daudziem tas liekas pilnīgi nepareizi - es arī neticēju, man nācās nopietni piesārņot dabu ar svinu, lai pats saprastu, ka tā ir. Vēl viena lieta - tie, kas saka, ka šaujot netēmē ārpus dzīvnieka korpusa - tas ir normāli. Veči, man bija viens gadījums treniņā (šaušana pa šķīvjiem). Vienam konkrētam mērķim tēmēju aptuveni 20cm priekšā un normāli trāpu. pēc kāda brīža atnāk kolēģis ar treneri, bet nevar trāpīt tam mērķim. Treneris prasa, cik šis ņem priekšā. Atbilde - 1,5 m. Treneris saka - ņem 2m. Paņem 2m un trāpa. Treneris ierauga, ka es turpat stāvu muti pavēris - uzreiz mani aizdzina prom, teikdams, ka man te nekas nav jādzird no viņa teiktā, jo es šaujot pavisam savādāk. Šeit es nonāku pie sevis iepriekš teiktā - prasīt padomu, cik ņemt priekšā, ir visai nepareizi. Mērķa apstrādes tehnikas ir vairākas un vēl ar individuālām niansēm. Vēl kas - tiem, kas sevi uzskata par baigajiem ekspertiem, gribēju ko pateikt. Runāju ar vienu starptautiskā līmenī godalgotu šāvēju (vismaz viena medaļa Eiropas čempionātā, vairākas uzvaras citās sacensībās). Viņš man pastāstīja par vienu viduvēju iesācēju, kurš sevi uzskatīja par baigo šaušanas ekspertu un gatavojās dibināt šaušanas skolu. Tad viņš man teica - zini, man ir tā - jo vairāk es šauju, jo vairāk saprotu, ka es ņefiga neprotu šaut. Šī atziņa no viņa mutes nāca tik patiesa, ka es ik pa laikam par to aizdomājos - ja arī kādreiz labi sanāk, cenšos nelielīties, jo ir jau arī kritumi. Tikai - lielākiem meistariem kritumi ir arvien lēzenāki un īsāki. Nu, kaut kā tā.
Viedi vārdi, labi pateikts.
Nav ko šaut masta otrā galā, padzen līdz autiņam un dabeidz. :D