Forums

Edgar, par to, ka Tu esi eksperts visās jomās, es esu jau sen pārliecinājies. Par to, ka Tu esi liels dabas procesu novērotājs, arī. Bet vai tu vispār saproti tos procesus ko redzi? Vai tu saproti to procesu būtību? Visticamāk, ka Tu savā galvā pats izdomā atbildi uz sevis uzdoto jautājumu un domā, ka tā ir taisnība. Lai gūtu zināšanas, ir jāmācās, ir jālasa, ko citi ir atklājuši. Ir jāsalīdzināt sevis novērotais ar citu atklāto un tad nonākt pie kaut kāda slēdziena.
P.S. Un tieši tāpēc mēs esam tieši tur, kur mēs esam, jo tauta domā, ka tāpat ir gudri mez mācīšanās. "Priekš kam man papildus lasīt par kaut kādiem stārķiem, ežiem uz jenotiem, ja viss jau tāpat ir skaidri redzams. Tie ir plēsēji, tātad tie apēd manu paiku. Man liekas, ka to skaitu vajag nedadz parediģēt".

Viktor!
Es izsaku savas domas un arī kļūdos, bet nekļūdās tas kas neko nedara. Es ar pietiekami daudz esmu izlasījis info par dzīvniekiem, to dabu, būtību, uzvedību. Kaut arī mana specialitāte ir ekonomika. Es var būt daudz vairāk zinu nekā tie lielie rakstu un darbu cepēji. Un var būt vairak saprotu jēgu. Protams arī varu kļūdīties, jo mans pamatdarbs ir pilnīgi cita sfēra. Pats stulbakais ir tas ka cilvēki ieņem amatus, bet pašiem nav ne izglītības, ne saprašanas par lietu būtību. Ka var kaut kāda jauna kundzīte, dzīve neredzot ruksi, kā tas tiek turēts, parots un audzēts gudri spriedelēt kā ir pareizi jādara tas vis, ka viņa pati pat mēslus no kūts nekad nav metusi un tagad gudrojas ka vajag darīt tā un šitā. Tā pat ir arī ar tiem lielo rakstu cepējiem.
Protams ka ir tādi mednieki kas tā domā kā tu raksti, bet ir daudz tadu kas otrādi vēlas lai dabā būtu kaut cik līdzsvars, bet tā kā daba ir jau sačakarēta tad to atrisināt lielākoties var tikai pats cilvēks. Pasaki kāpēc agrāk to stārķu nebija tik daudz bet tagad ligzdas atrodas gandrīz katrā sādžā vai stabā!!!
Un laikam arī pats zini ka tīri ar teoriju neko nevarēsi saprast un pierādīt, ir arī jābūt praksei, pie tam praksei ir vairāk jāvelta nekā plikai teorijai. Tu vari būt pielasījies cik vien uziet tās literatūras, bet ja praksē un dabā nēēsi to dzīvnieku ne redzējis, ne skatījies ko tas dara kā dara, tad nav ko pat runāt ar tādu. Jo viena lieta kā rakstīts literatūrā, otra lieta kā viss process notiekās dabā!!!

Uz jautājumu, kāpēc to stārķu pie mums paliek vairāk. Nu palasi kaut ko, pat latviešu valodā ir pilns ar atbildēm uz tavu jautājumu. Varu pateikt, ka viens no iemestiem ir tas, ka Polijā, Vācijā un citās REiropas valstīs pateicoties intensīvai lauksaimniecībai un urbanizācijai, stārķiem tur vairs nav ko ēst un kur palikt. Tāpēc tie spiežas vairāk uz ziemeļiem, piemēram, pie mums, kur vide vēl nav tik ļoti sačakarēta. Jūs domājat, ka tikai Latvijā ir problēma ar stārķiem? Painteresējieties par Lietuvu un Igauniju. Polijā un Vācijā visi lauksaimniecības lauki un grāvji ir tik ļoti "sakopti", ka tur nav kur dzīvot pietiekamam stārķu barības objektu daudzumam. Paši gan jau zināt, cik tajās valstīs ir daudz zaķi un truši. Ja jau stārķis tik daudz ēstu tos kažokzvērus, tad stārķim tur būtu paradīze. Bet kaut kā realitātē tas neparādās.
Man arī ir jautājums. Kāpēc Jums liekas, ka balto stārķu pēdējos piecos gados paliek arvien vairāk? Ir veiktas kaut kādas uzskaites? Teiksiet pēc pašu novērojumiem. Ok. Varbūt tajā brīdī kad novērojat redzat 30 gabalus. Bet tajā pašā brīdī pārējā 10 km rādiusā nav neviena, jo visi ir salidojuši ēst uz jūsu novēroto, tikko nopļauto pļavu. Varbūt pēdējos piecus gadus stārķu populācija stāv uz vietas? Jau tagad ir redzams, ka ligzdas ir pustukšas. Ja agrāk ligzdās tika novēroti 4-5 mazuļi, tad šogad 2-3 (paša novērojums :) ). Un atbildi uz pēdējo jautājumu es saņemšu no ornitologiem, kad tie beigs šī gada ligzdu un mazuļu uzskaiti.

Neko daudz nevarēšu pateikt par Vāciju, bet Polijā gan to stārķu ir ļoooti daudz, Ja atmiņa nepieviļ, tad viss lielākais procentuālais skaits no stārķu populācijas bija tieši Polijā.
Par trušiem ir cits stāsts. Jo truši dzīvo alās un strāķis pagaidam vēl nav iemācījies pa alām šiverēt :) A ko būtu jauki,jauna suga :)
Pie mums stārkis ir diezgan jauna suga, tas parādījās ap 18 gs, kad sāka intensīvi izcirst mežus, bet sakarā ar to ka mežus izcērt vairāk un vairāk. Mežainuma paliek mazāk, līdz ar to es domāju gaidāms vēl lielāks balto stārķu skaits. Melnie stārķi otrādi sākot ar meža izciršanu mazak un mazak paliek, ta pat kā zaļā vārna un citi lielos dobumos dzīvojošie un ligzdojošie putni. Jautajums tāds, cik cilveku un mednieku ir dzīve redzējuši dzīvu zaļo vārnu. Es godīgi pateikšu ka redzeju divas reizes zaļo varnu. Pirmo reizi kad to redzēju domāju kas par papagaili, bet velāk skatos ka nē, tā ir zaļā vārna. To skaits ar katru gadu samazinās cirmsu dēļ, jo nav veco koku ar veciem dobumiem. Tas pati izzūdošā lidojošā vāvere un susuru dzimta. Ja nešaubos tieši susurus ir atraduši Daugavpils novadā.
Pagaidām pie mums stārķu populācija plaukst un zeļ. Var būt ir kaut kur kāda tukša ligzda, bet faktori ar var būt daudz, abi vecaki irgājuši bojā kad ligzdu jau sāka apsaimniekot pavasarī. Jo paskataties cik stārķu iet bojā zem auto riepām. Diezgan padaudz. Paši šogad divas reizes gandrīz stārķus noķerām vējstiklā. Var būt vienkārsi ligzdu neaiņēma, tāpēc arī stāv tukša ligzda, turpetī pie manas mājasjau otro gadu pēc kārtas tusē ļoti daudz stārķu. Un lielākā daļa vienkārsi neligzdo.
Vēl ja atmiņa nepieviļ, tad kaut kur lasīju vai skaījos raidījumu ka putni un dzīvnieki tā pat kā cilveki sāk degradēties un neveido pārus, neveido ģimenes līdz ar to ir ļoti daudz vientuļnieku vai dzīvo baros.

Nav dūmu bez uguns. Nu neba jau tagad aktīvajam mednieku slānim pēkšņi saniezējās rokas stārķi likt no kātiem. Vienkārši pēdējos gados ir pamanīts, ka to ir vairāk līdz ar to biežāk redzēti gadījumi, ka tie lieto uzturā to, ko parasti nelieto vai medniekam negribas, lai lietotu. Viens mednieks sadūšojās uzcept jaunu tēmu un izrādījās, ka trāpījis problēmā (varbūt arī neproblēmā), kas jau tirdīja daudzus medniekus. Bet, ja tik daudziem šī tēma interesē, tad atkārtošos - nav dūmu bez uguns!
Un tas, ka Eiropā vairs nav vietas svētajiem, nenozīmē, ka tagad LV mēs esam gatavi uzņemt viņējos. Tas tāpat kā Ķīnā arī paliek mazāk vietas, bet mēs taču negaidam, lai kāda austrumu sādža ar 100 milj. pārvāktos pie mums.
Tas ir tikai mans pazemīgais viedoklis..

Viktor,vai tik Tu nelej čugunu par to,ka agrāk ligzdās bijuši 4-5 stārķēni?Divi ir parasti,trīs retāk,ja vairāk, tad tas jau ir izņēmuma gadījums.Ja trūkst paikas ko izbarot,parasti paliek viens.Tie tik tā-mani novērojumi,vairāk kā 3 ligzdā nekad neesmu redzējis.Rakstiem internetā var ticēt tikpat cik dzeltenajai presei.

Mārtiņ pie mums vienu gadu vispār nebija jauno jo kaut kas notika ar tiem ,toties nākamajā gadā bija rekordliels skaits ko es savā dzīvē esmu redzējis 5 stārķēni. Tici vai ne, bet bija vienu gadu, mēs pat vairākas reizes skaitījām un nevarējām noticet savām acīm. Beigu beigas bija tā ka lielie nakšnoja uz jumta bet tie 5 mazie ņēmās pa ligzdu, un barojot bija problēmas nolaisties jo uz ligzdas reāli maz vietas bija. Tajā gadā vienkārsi bija nereāli daudz varžu, protams ka uz rudens pusi tika paretinātas tās! Bet tā vidēji katru gadu 3 stārķeni bija. Ligzda atrodas pie onkuļa mājas kādi 50m . Paša māja atrodas nedaudz zemāk nekā ligzda jo ligzda atrodas ielejā bet uz koka un no uzkalniņa bija labi redzams kas darās un cik mazo.

Tā tāda stulba muldēšana. Visi saka - stārķi savairojušies, viens mēģina iegalvot - plika diršana. Es teiktu - demagoģija. Tad jau jāpafilozofē arī par cūkām - varbūt, ka nav savairojušās. Zinātniski taču pamatots nav. Monitorings veikts nav. Zemniekiem laukus posta? Nevajag sēt - nav ko zemniekam iedomāties, ka viņš vienīgais var saimniekot tajos laukos. Cūkas arī grib ēst. Jāveic cūku monitorings! Bet, ja nopietni - par pēdējiem 5 gadiem neko nevaru teikt, jo tas novērojums tiešām varētu būt mānīgs, bet pirms gadiem 15 es uz lauka nekad varāk par pieciem stārķiem neredzēju. Arī dzērves bija samērā liels retums - tagad liekas, ka viņas uzturas ārpus savas ierastās vides (visām barības nepietiek). Kormorānu un kaiju arī mums ir par maz!

Viktors Pērkons raksta:
" Problēma ir tajā, ka mednieks domā, ka visi zaķi, visas irbes, visi buki utt. pieder viņam. Un ja kāds cits plēsējs, kādu no tā apēd, tad tie jau tiek saukti par "zaudējumiem" mednieku saimniecībai. Medniekiem beidzot ir jāsaprot, ka plēsēji no zāles nevar pārtikt. Saprotu, ka plēšēju skaits ir jāregulē, bet neviens nedod tiesības bez pamatojuma izdomāt, kas mums ir par daudz un kas mums ir par maz "
Nu to, ka būtu jāizsit visi plēsēji līdz pēdējam, šeit neviens nav apgalvojis! Nevajag pārspīlēt! Lai dzīvo un medī gan vilks, gan lapsa, gan cauna un stārķis arī, runa ir par plēsēju skaitu, nevis par esamību! Ja uz lauka rokas 30+ cūkas, zemnieki skaļi bļauj un pieprasa mainīt likumu, ja uz lauka redzēsim 30+ lapsas vienlaikus, skaidrs, ka to ir par daudz, un, ja aļņi barā 30+ posta jaunaudzi, mums piešķirs papildus licences,bet stārķis, pat ja uz katra lauka to ir pa 30+, ir svēts un neaizskarams!
Mani arī uzjautrina šeit dažreiz pavīdošas vaimanas : "vai, vai, atnāca pie barotavas vilks un apēda sivēnu!", lai gan nav jāiet mednieku kursos, lai zinātu, ko ēd vilks, jebkurš 5-gadīgs bērns zin, ka vilks ēd zaķīti, 7 kazlēnus un 3 sivēntiņus! :D Būtu jābrīnās, ja atnāktu pie barotavas vilku bars un apēstu pus-tonnu kviešus!
Lapsa- smuka un pūkaina, ir slaktējama pat mazuļu barošanas periodā, bet stārķis viscaur aizsargājams, lai gan to populācija ir neizmērojami lielāka, kā lapsu!

Tādu pašu monitoringu vajag taisīt uz stārķiem lai nedublējas un pēc gadiem pieciem vis būs bumbās.