Forums

Ja barotava tiek izveidota kā īslaicīgs pasākums konkrēta zvēra nomedīšanai, tad manuprāt tad tas ir attaisnojami, lai gan neesmu pārliecināts vai tas ir likumīgi .

kā tur bija ar to Nīderlandes pasākumu? dabai izdevās vai neizdevās pašai sevi saregulēt?
nekas tu pats neregulēsies, jo pieejamā paika dzīvniekiem un platības ir pietiekošas vēl lielākam dzīvnieku skaitam

A tu uzdod šo jautājumu savam korišam L.Saliņam - šis brēc ka cūku daudz un dikti posta, bet pats nez kāpēc baro :/

Vasarā un rudenī nepārtraukti bēru graudus mežā, ne daudz , bet tā lai visu laiku ir nedaudz ko tur ēst, cūkas labībā un jaunajos sējumos nāca ļoti maz, bet ja piebarošanas vietā beidzās uzreiz bija tīrumos iekšā. Es uzskatu ka ir daudz izdevīgāk nedaudz graudu iebērt mežā un lai ēd tur, nevis nāk un posta labības laukus. Pāris rukšus nošauj uz laukiem un pavisam mazinās interese līst ārā no meža. Galvenais netraucēt (nešaut) cūkas piebarošanas vietā.

A korišs L.Saliņš saka, ka piebarošana ziemā barotavās ir ok, lai cūkas varētu . Kā jau iepriekš minēju tas ir pat ļoti svarīgi, jo tā var panākt efektīvu saimniecisko darbību. Tas darbs jāsāk rudenī, piebarojot, tad cūkas, kas sanākušas no apkārtnes tālu prom pa ziemu neklīst. Tikai jāsāk intensīvi medīt. Tā pa ziemu ar lielumu var tikt galā. Tad jau vasarā uz labību laiku nav tik izmisīga cīņa.
Pretējā gadījumā ir totāla bezcerība - vasarā uz labībām mellie ir klāt, rudenī, ja neviens nepiebaro tās ir prom, kur tās elitāristi nobaro. Un tā ir cīņa ar vējdzirnavām.

Lauri, lūk Tu arī pats ļoti labi atbildēji uz savu jautājumu.Ja neesi pamanījis šeit (forumā)pārsvarā "tusē" mednieki un mums ir pieņemts pa laikam kādu zvēru nomedīt. Tas nozīmē, iejaukties dzivnieku skaita regulēšanā. Bet apzinoties savu nodarījumu mums ir pieņemts palīdzēt zvēriem atjaunoties veicot "attiecīgus pretpasākumus", kas izpaužas zvēru piebarošanā.
Vēl,Lauri, dabīga pašregulēšanās var notikt cilvēku neskartos reģionos, nevis vidē, kuru mežinieku un lauksaimnieku saimnieciskā darbība ir padarījusi meža zvēriem nepiemēratā. Tāpēc, lai kompensētu viņu nodarījumu mednieki cenšas meža zvēriem vismaz kaut kā palīdzēt.

Viss ir vienkārši:
1.Latvija ir mežu zona. Tātad, Latvijā dabīgs ir dziļš mežs, ar nelielām bezmeža teritorijām purvos, jūras un upju piekrastē. Tātad, pa lielam meži, purvi un ūdeņi. Nekādu lauku, nekādu pļavu!
Tādā mežā būtu ļoti niecīgs meža cūku un stirnu blīvums, briežu vispār nebūtu, jo tos šeit mākslīgi ieaudzēja. Vairāk, iespējams, būtu aļņu.
2.Tā kā pabraucot pa Latviju mēs redzam gan laukus, gan pļavas, ir skaidrs, ka Latvijā nav dabīgi apstākļi - mežs ir agresīva ekosistēma, kas bez cilvēka darbības, pārņemtu visu valsts teritoriju (īslaicīgi dabiskie izņēmumi - dabisku cēloņu radīti ugunsgrēki).
3.Līdz ar to nevajag murgot (citādāk to nosaukt nevar) par JEBKĀDU DABISKO PROCESU PAŠREGULĀCIJU.
4.Attiecīgi, cilvēka izmainītajā vidē, kurā ir gan biotopu pārpilnība (zaļajiem īpašs sveiciens - pateicoties cilvēka darbībai Latvijā vispār ir tie biotopi, kuru zaļā naudas kāšana un idiotiskie darbības liegumi ilgtermiņā apdraud visvairāk), gan ļoti ievērojama barības bāze, dzīvnieku skaits un uzdevība nav pilnībā dabiska.
5.Tātad, lai dzīvnieku populācijas noturētu kaut kādos rāmjos, ir pašam cilvēkam process daļēji jāvada:
5.1.uzņemoties populācijas regulatora lomu, medījot;
5.2.piebarojot, lai:
5.2.1.novērstu dzīvnieku populāciju, kas ir mūsu valsts bagātība, izzušanu;
5.2.2.novērstu vai daļēji kontrolētu postījumus mež- un lauksaimniecībai;
5.2.3.veicinātu dzīvnieku koncentrāciju, lai varētu tos veiksmīgi medīt, realizējot punktu 5.1.
Un viss.
Diskusija varētu būt par:
->apjomiem (cik daudz ir piebarošana un kad sākas barošana?);
->intensitāti (vai jābaro/jāpiebaro ir visu gadu? Ja jā, tad kur un kādēļ?);
->vietu (kur iekārtot barotavas?);
Kā redzams, universālas receptes nav un nevar būt, situācija jāvērtē lokālā kontekstā un ievērojot visu pušu intereses - atrodot kompromisu. Kur tas ir/būs izdevies - viss būs šokolādē. Kur nē - būs viena vai otra puses neapmierināta, situācija eskalēsies un kādā brīdī būs slikti.

Tā gluži nebūs.... Staltbrieži Latvijā dzīvoja jau ļoti sen. Mūsu senči briežus vienkārši apēda.. :)) 19.g.s. sākumā vācu muižnieki sāka briežus atkal ievest Latvijā, sāka veidot briežu dārzus.

Latvijā meži sāka izveidoties apm. pirms 14 000 gadu, pēc ledus laikmeta. Latvija bija mazapdzīvota, tādēļ izveidojās lieli mežu masīvi. Ja Latvijā būtu dzīvojuši 30000000 iedzīvotāju, tad mežu mums vispār nebūtu. Un arī šī foruma nebūtu. Daba,tāda kāda tā ir , ir tikai cilvēku darbības vai bezdarbības rezultāts.

Nez kā tad tā - salīdzinoši blīvi apdzīvotajā R eiropā briežus neapēda, bet te apēda. Klimats tos iznīcināja. Dievs vien zina, cik un cik intensīvu "mazo ledus laikmeta" periodu ir bijis kopš lielā ledus laikmeta (tā pēdējā). Grenlande vēl pirms ne tik daudz gadsimtiem bija lauksaimniecībā izmantojama zeme. Iespējams, tagad tāda kļūs atkal.
Bet barotavu kontekstā nav lietderīgi diskutēt par šo visu. Fakts ir un paliek fakts - šodien Latvija ir mežu zonā un bez cilvēka nebūtu nekādu citu biotopu (ar maziem izņēmumiem), attiecīgi arī sugu un populācijas izmēra.

Es kādreiz dzīvoju stingrākā režīma dabas liegumā, - Krustkalnu rezervāta vidū, lai cik dīvaini nebūtu tur nebija apjomīgu mežacūku postījumu, un nav arī pašlaik. Tas savukārt nozīmē to, ka zvēri pietiekami labi var savu skaitu regulēta rī paši.