Gundar, laime ir nezināšanā, zirgs nenojauš ka viņš ir darījuma priekšmets (kāds zin un korigē viņa nākotni) un nenojauš ka kāds viņu uzskata par savu īpašumu, līdz ar to viņš jūtās laimīgs ja viņam ir ko ēst, bet zirga īpašnieks ir viņa sargeņģelis kurš viņu mīlot (barojot) padarījis aklu .
Slēpts
08.03.2014. 09:02
šodien brīvdienu iedeva?
Slēpts
08.03.2014. 12:24
Jā, šis temats tiešām ir apspriešanas vērts. Viedokļi ir diametrāli pretēji gan starp zemniekiem, gan starp medniekiem. Kad posta vairāk: piebarojot vai nebarojot nemaz? Patreiz mēģinām tulkot vienu vācu sacerējumu, kur pamatots, ka ar pareizu piebarošanu var ievērojami samazināt postījumus pie samērā liela dzīvnieku blīvuma.
Manuprāt Dzīvnieku piebarošana ir vajadzīga tikai tajā laika periodā kad laika apstākļi apdraud dzīvnieku dzīvību, pērējā laikā piebarošana rada tikai negatīvas sekas dzīvnieku populācijai jo būtiski ietekmē dzīvnieku migrāciju
Slēpts
08.03.2014. 13:12
ja jau ir iespēja dzīvniekus piebarojot aizmigrēt prom no zemnieka lauka, tad jau tas ir labi.
Ģirt, tas ka barotavas būs dziļi meža masīvā situāciju uzlabos zemniekiem bet problēma nemazināsies jo siituācija pasliktināsies mežsaimniekiem, jo mainīsies postījumu vietas no laukiem uz jaunaudzēm. Dabā ir iekārtots ka dzīvnieki paši savu skaitu perfekti regulē un jebkura mākslīga iejaukšanās rada disbalansu kura novēršana prasa attiecīgus pretpasākumus.
Man atgadījums no paša dzīves.
Bija saimniece, kura rājās, ka nevar neko dārzā izaudzēt, brieži visu apēdot un izspārdot. Gāju runāt ar saimnieci, un vienojāmies, kad uz viņas piederošās zemes, vistālākajā nostūrī es uztaisīšu piebarošanas lauciņu. Iesēju lauciņu un saimniecei vairs pēdas nevarēja redzēt dārzā. Divi zaķi ar vienu šāvienu - saimniecei dārzeņi un man savs medību skaistums. Protams tas ir jādara ar prātu, nevar to visu pārspīlēt, var iebraukt otrajā grāvja pusē.
Bija saimniece, kura rājās, ka nevar neko dārzā izaudzēt, brieži visu apēdot un izspārdot. Gāju runāt ar saimnieci, un vienojāmies, kad uz viņas piederošās zemes, vistālākajā nostūrī es uztaisīšu piebarošanas lauciņu. Iesēju lauciņu un saimniecei vairs pēdas nevarēja redzēt dārzā. Divi zaķi ar vienu šāvienu - saimniecei dārzeņi un man savs medību skaistums. Protams tas ir jādara ar prātu, nevar to visu pārspīlēt, var iebraukt otrajā grāvja pusē.