Jāni, tā šauj liela daļa mednieku..
BET, kas attiecas uz mani - ja Latvijā būtu pietiekami plašā klāstā pieejamas patronas ar skrotīm Nr.6 - es izvēlētos tās ! Atsevišķos gadījumos pat Nr.7 :)
Tā kā Itāļu Nr.5 (2,9 mm) būtībā ir kaut kur starp krievu/vācu/asv Nr.5 (3,0 mm) un Nr.6 (2,75) - atzīstu tās par labu.
Aizraušanās ar pārāk lieliem skrošu izmēriem manuprāt ir vienkārši kļūdaina un nāk no mūsu zemapziņas sublimētajām domām, kam nav nekā kopīga ar medībām vai fiziku, bet gan... paši zināt ar ko... (Freids apgriezās uz otriem sāniem :)).
Nepretendēju uz kaut kādu absolūto patiesību vai eksperta viedokli, bet:
Pasaulē ir veikti simtiem testu un vispārinot tiek pieņemts, ka lai stabili paņemtu pīli tai ir jātrāpa ar 5 skrotīm Nr.6, 4 skrotīm Nr.5, 3 skrotīm Nr.4 (krievu/vācu izmēri) ar kopējo skrošu minimālo enerģiju 1,1 kgs/m.
Standarta 32 gramīgajā patronā Nr.6 ir apm.250 skrotis, Nr.5-185, Nr.4-145. Izšauj ar šīm trim patronām pa mērķi ar D 750 mm. Attālums 35 m. Uzzīmē uz kartona pīli reālā izmērā un pieliec mērķiem vairākas reizes cenšoties nosegt VISU apli - konstatēsi, ka mērķī ar Nr.6 skrotīm būs daudz vairāk "pīļu" ar 5 skrošu trāpījumiem, nekā pārējos attiecīgi 4 un 3 skrošu trāpijumiem. Pēdējos būs arī vairāk balto plankumu jeb "voids" (aplis D 125 mm).
Ja nav laika pašam to izmēģināt - izstāstīšu teorētiski:
Jautājums - vai skrotīm Nr.6 pietiek enerģijas attālumā 35 m?
Pieņemsim, mēs šaujam no ieroča kurš dod blīvumu 62% (labas plintes pat ar pusčoku dod 70 %) tātad mērķī D750 mm trāpīs 156 skrotis. Apļa laukums ir 4418 cm2, pie pietiekama vienmērīguma uz 1 skroti pienāksies apm.25 cm2.
Tālāk - kāds ir pīles efektīvas trāpījuma laukums? Talkā ņemam Bararda formulu - t.i. pīles efektīvais trāpījuma laukums ir 80% no tās svara gramos, kas ir izdalīts ar koeficientu 4,4. 1100*0,8/4.4=200 cm2. Tālāk uz 35 m pie blīvuma 62% un pietiekama vienmērīguma laukumā 200 cm2 trāpīs 7-8 skrotis. Skrots Nr.6 pat pie sākuma ātruma 375 m/s 35 metros nesīs enerģiju 0,3 kgs/m. 0,3x7=2,1 kgs/m. Viss tas protams ir pieņemot, ka pats šāviens ir precīzs.
Visa pietiek, vajag tikai kvalitatīvas patronas, labu plinti un galvenais atrast max attālumu (jāpašauj pa papīru), kurā salikums plinte+patrona nodrošina vajadzīgo blīvumu, tad atliks tikai pašam trāpīt:)
Lielāki skrošu diametri ir saprotami, ja šauj attālumos 40-50 m. Manuprāt, max Nr.3. Bet te mēs saskaramies ar problēmu, ka ņemot vērā skrošu kūļa izsēšanos 32 gramīgā patrona vairs nenodrošinās pietiekamu blīvumu. Te talkā nāk Magnum patronas. Daudziem ir kļūdains priekšstats, ka Magnumiem (skrošu) ir lielāka caursišana, ātrums utt - nē, ātrums un atsevišķas skrots caursišana ir pat zemāka nekā standart patronām, BET lielākais skrošu skaits nodrošina šo min nepieciešamo blīvumu (3,4 vai 5 skrotis) lielākos attālumos. Kompensē izsēšanu.
Kaut kā tā..
Vēlāk rudenī, kad nāk ziemeļnieki - Nr.4. Un Nr.3 (vismaz 40g) - ja gribās "ka acīs cērt" šaut virs 40 m.
Sākot ar Nr.3 (Itāļu Nr.2) jeb skrots ar D 3,5 mm - tas jau ir zosu izmērs.. Uz nosēdināšanu, protams.
Savukārt zosis uz 60-70 m - tas jau ir cits (bēdīgs:)stāsts.
Intar,teorētiķis Tu esi varens,nav slikti,bet pēc tavas teorijas pīlēm jālido plikām bez spalvām,vai vismaz tās jāšauj no pakaļas.Aizmirsi vienu lietu,pīles virsējās lidspalvas un apakšējās dūnas strāda kā bruņuveste un lai tiktu tai cauri svarīgs ir katras skrots ātrums un svars ko kopumā sauc par enerģiju.Manispēc var šaut kaut ar 9 nummuru,bet tad skrotīm vismaz jābūt no urāna lai būtu lielāks īpatnējais svars.Nevajag izdomāt jaunu velosipēdu,vecajās grāmatās viss smalki ir aprakstīts ko un ar ko medī.Nemokies palasi!Liekas ka tomēr mednieku apmācībā ir pamatīgs robs,nemāca vairs neko praktisku,agrāk jaunajam medniekam bija milzīga interese,informāciju meklēja pa visām malām,patronas lādēja paši,arī grāmatas,galvenokārt krievu valodā,bija piejamas un tās nebija sarakstītas žurnāla MMD un Medības redakcijā.Autori bija ieroču konstruktori,biologi- mednieki,patronu konstruktori un sibīrijas profesionālie mednieki!Tagad ja ar karoti neielej mutē,vai nav publicēts pirmajā lapā,,Delfos,,nevienam nav vajadzīgs!Par blīvumiem,ir desmitiem paņēmienu kā kūli sablīvēt un otrādi izkliedēt,uz to arī attiecas Tevis pieminētās dažāda diametra un formas skrotis vienā lādiņā!Nenoniecini vecās zināšanas no krievijas,protams tur daudz kas ir pilnīgā d....,bet tas ir valstiskā līmenī,individuāli nekur pasaulē neesmu redzējis tik daudz atjautīgu risinājumu un praktisko izgudrojumu aiz tā ka nekā nav,jo ir tikai lielajās pilsētās un apkārtnē, citur kā agrāk!
Tur jau tā lieta, ka es atšķirībā no 95% mednieku (Tevi laikam jāskaita tajos 5%) esmu izlasījis gan Lyman Shootshel reloading 5th ed, gan RCBS, gan vēl visādas mazāk kvalitatīvas amerikāņu šņagas, gan arī vairākas Krievu zemes grāmatas..
Interesantākais ir, ka tieši krievu grāmatās tiek minēti mazāki optimālie skrošu izmēri medībām uz pīlēm..
Citāts (ja dikti gribi varu ielikt vēl vismaz 2-3 šāda veida citātus no Krievijas grāmatām):
"Справочник охотника" (1964год):
Выбор дроби имеет существенное значение для успеха стрельбы. Дробь более мелкая, чем рекомендуется для данного вида охоты, не сможет нанести достаточно сильное поражение зверю или птице, а более крупная, из-за малого числа дробин в снаряде, не даст нужной осыпи (в ней получатся «окна» — разреженные места), и дичь, особенно мелкая, останется непораженной или лишь раненой. У недостаточно опытных стрелков, применяющих излишне крупную дробь, часто бывают так называемые обносы. Для подбора дроби следует придерживаться следующих советов С. Качиони, которые подробно изложены в его книге «Год охотника» (Свердлгиз, 1936). При резко пристрелянном ружье он рекомендует в течение всего августа на все виды охоты с легавой использовать для правого ствола дробь № 9, а для левого — № 8. Дробь этих номеров остается и для сентябрьской охоты на вальдшнепов и на куропаток. По тетеревиным выводкам в сентябре для правого ствола следует применять дробь № 7, а для левого — № 6, по тетеревам на току и с чучелами из шалаша — № 5 и № 4, поздней осенью и зимой — на номер крупнее. На уток наиболее пригодными являются в августе с подъезда на вылетку или со спаниелем дробь № 8 и № 7, в сентябре — дробь на один номер крупнее для каждого ствола, на перелетах и весной с подсадной по селезням и с чучелами — дробь № 6 и № 5, на зайца с подхода и с гончими — № 4 и № 3, для глухариных токов, охоты на осеннего гуся и лисицу — № 3 и во всяком случае не крупнее № 1.
Un galvenais - teorētiķis no manis ir sūdīgs, toties praktiķis,uzskatu, virs vidējā:))
Man ir paveicies, ka esmu dzimis Nagļos un pīles medīju sen un ļoti regulāri. Pagājušajā sezonā neizlaidu NEVIENU trešdienu,sestdienu un svētdienu. Pēc 15.09. arī turpināju trešdien, sest.un svētd. Katru dienu gluži nebraucu.
Un šie teorētiskie murgi, ko tur sarakstīju ir tikai sekas tam, ka dzīvē redzēju ka ar smalkākām skrotīm krīt labāk. Radās jautājums -bet kāpēc liela daļa mednieku šauj ar rupjākām? Sāku lasīt, sūtīju grāmatas no ASV, kačāju torentos Krievu grāmatas utt. Kur arī atradu apstiprinājumu maniem novērojumiem ))
Par kūļa koncentrēšanu vai izsēšanu vari man nestāstīt.. Sūtu no ASV gan spec.konteinerus, gan "pressure seals" (latviski īsti nezinu), gan speciālo "lubrikatu" konteineriem, gan "filleru" skrotīm(saucu to par "amerikāņu kartupeļu cieti):), niķelētās skrotis (cietas UN smagas). To visu lādēju, eksperimentēju ar pulvera svaru, lādiņa svaru utt. Mēru katram šāvienam ātrumu, blīvumu, vienmērīgumu, koncentrāciju uz centru utt. °
BET jo vairāk es to daru, jo vairāk saprotu, ka īsti neko nesaprotu (pietiekami dziļi).
Esmu ceļā, mācos. Iespējams pēc gada man šie komenti pašam liksies smieklīgi, par to neuztraucos. Esmu Daoists :))
Ja Dzintar Tu man šai ceļā palīdzētu ar praktiskiem padomiem, ieteikumiem, nevis sarkastiskām piezīmēm - Lielais tur augšā to novērtētu.
Sarkasms ir sliktākā cilvēka īpašība. Ar to mēs indējam pirmkārt paši sevi..
Intar,goda vārds bez sarkasma,bet vai tu zini kā krievijā medī pīles?Zinu vienu no Vitebskas kurš veda dēlu un vēl pāris vīrus skatīties kā" dullie Latvieši" šauj tikai lidojošas pīles,pie viņiem norma zvetēt pa uz ūdens sēdošām,vai Tavā tekstā rakstīts"s podjezda",sapratu ka no laivas uz celšanu.Protams 10-15 metru distancē pietiek ar tiem smalkumiem,kūlis arī pamatīgs!Pāris gadus atpakaļ,garāmbraucot paskatījos kā Nagļos sezonas sākumā velk pīles,varbūt nebija laba diena vai kā,bet zemāk par kādiem 30-35 metriem negāja neviena un bariņi arī reti pa 3-5 gabalām,nu nezinu kā paņemt ar 5.nummuru,varbūt-varbūt!Protams ja ir savas vietas uz sēšanos ar māņpīlem tad ir varianti,nepretendēju uz guru šajā jomā,tie lidojošie man vienmēr ir bijusi mīkla,bet savas atziņas esmu savācies!Vietējās pirmās 5 nr.,vēlāk ziemeļnieces 3 nr.skrotis svina vai babīta (bismuta),dzelzenieces tikai sakropļo medījumu(lielākoties)un tad jau jāsāk domāt kas labāk,vai kāda atmetas apēdusi svinu,vai sakropļotas vairumā ar dzelzs skrotīm nomirst nedabūtas!!??
Ja stāvēt uz dullo kādā dambī - tad, protams, 35 m. Ja zināt +/- kuros dīķos sēžas/dzīvo (mainās katru gadu) - var daudz maz komfortabli dabūt izšauties arī 20-35 metros.
Bismuta skrotis tāpat ir vieglākas par svina. Pa vidu starp svina un dzelzenēm. Vidējais svinam 11.34 g/cm3 (magnum 10,92), bismutam -9,78 un dzelža skrotīm 7,86. Starpcitu, bija doma pasūtīt no amerikas ITX13 Trauma (13 g/cm3) vai HeviShot skrotis, bet cena sanāk kosmiska - ap 100 $ kg. Tik daudz ciet man vēl nav aizgājis ;)))
Labi, ka atgādināji : Nagļos drīkst šaut tikai ar bezsvina munīciju. Es tā arī daru...
Bet, ja ievēro visu iepriekš minēto - vieta, mānekļi,+maskēšanās+iemācies pēkšķēt - ar labām dzelzenēm arī var šaut.
Attālumā līdz 25 m atšķirību nevar just. Tālāk, protams, jāšauj ar Nr.3 un magnum izpildījumā.
Jūlija beigās notestēšu Latvijā pieejamās dzelzenes. Huberts solīja kaut ko atvest, Zommera puiši teica, ka varbūt būšot pat BlackCloud utt. Jātestē laikam būs tai slavenajā priedes dēlī. Latvietis praktiskais netic teorētiskajai fizikai/ballistikai :)))
Tieši ziemeļņiekiem 3 ir pa rupju, visas tās ir mazās žiperīgās pīles,un nekāda biezā dūna nau, ja sēž tikai uz merčiem tad jā , nu jau gadus 3 pērku tikai 5 nr. kastītes, labi atklāšanā nagļos tas ir cits stāts,tur jau putnus uzceļ augstu,visi spridzina , ...ar 5 krīt labāk ,ar dzelzeniecēm gan liec cik rupjus gribi,spalvas nograb un sašauta nograb,kad sāku braukāt uz Lubānu zosīs gudrīši sastāstīja 4|0. vai mazākās renkas ,varbūt tai gadā pāris dabūju, tagad šauju ar 1, 0, 00 , un krīt labi
Manuprāt, tas skrošu rupjums ir stipri atkarīgs no šāviena blīvuma, septiņdesmitajos medīju pīles ar IŽ-12, kurai bija liela izkliede un jau augustā šāvu ar 2 numuru, ja bija iekšā kautkas smalkāks-daudz neatrasta medījuma, tagad šauju pīles ar Iž-39, tranšejniece, 1 un 1,25 sašaurinājums, ļoti labprāt lietoju 6 numuru un pat 7.......tas pats arī medījot ar Beretta gold.
BET, kas attiecas uz mani - ja Latvijā būtu pietiekami plašā klāstā pieejamas patronas ar skrotīm Nr.6 - es izvēlētos tās ! Atsevišķos gadījumos pat Nr.7 :)
Tā kā Itāļu Nr.5 (2,9 mm) būtībā ir kaut kur starp krievu/vācu/asv Nr.5 (3,0 mm) un Nr.6 (2,75) - atzīstu tās par labu.
Aizraušanās ar pārāk lieliem skrošu izmēriem manuprāt ir vienkārši kļūdaina un nāk no mūsu zemapziņas sublimētajām domām, kam nav nekā kopīga ar medībām vai fiziku, bet gan... paši zināt ar ko... (Freids apgriezās uz otriem sāniem :)).
Nepretendēju uz kaut kādu absolūto patiesību vai eksperta viedokli, bet:
Pasaulē ir veikti simtiem testu un vispārinot tiek pieņemts, ka lai stabili paņemtu pīli tai ir jātrāpa ar 5 skrotīm Nr.6, 4 skrotīm Nr.5, 3 skrotīm Nr.4 (krievu/vācu izmēri) ar kopējo skrošu minimālo enerģiju 1,1 kgs/m.
Standarta 32 gramīgajā patronā Nr.6 ir apm.250 skrotis, Nr.5-185, Nr.4-145. Izšauj ar šīm trim patronām pa mērķi ar D 750 mm. Attālums 35 m. Uzzīmē uz kartona pīli reālā izmērā un pieliec mērķiem vairākas reizes cenšoties nosegt VISU apli - konstatēsi, ka mērķī ar Nr.6 skrotīm būs daudz vairāk "pīļu" ar 5 skrošu trāpījumiem, nekā pārējos attiecīgi 4 un 3 skrošu trāpijumiem. Pēdējos būs arī vairāk balto plankumu jeb "voids" (aplis D 125 mm).
Ja nav laika pašam to izmēģināt - izstāstīšu teorētiski:
Jautājums - vai skrotīm Nr.6 pietiek enerģijas attālumā 35 m?
Pieņemsim, mēs šaujam no ieroča kurš dod blīvumu 62% (labas plintes pat ar pusčoku dod 70 %) tātad mērķī D750 mm trāpīs 156 skrotis. Apļa laukums ir 4418 cm2, pie pietiekama vienmērīguma uz 1 skroti pienāksies apm.25 cm2.
Tālāk - kāds ir pīles efektīvas trāpījuma laukums? Talkā ņemam Bararda formulu - t.i. pīles efektīvais trāpījuma laukums ir 80% no tās svara gramos, kas ir izdalīts ar koeficientu 4,4. 1100*0,8/4.4=200 cm2. Tālāk uz 35 m pie blīvuma 62% un pietiekama vienmērīguma laukumā 200 cm2 trāpīs 7-8 skrotis. Skrots Nr.6 pat pie sākuma ātruma 375 m/s 35 metros nesīs enerģiju 0,3 kgs/m. 0,3x7=2,1 kgs/m. Viss tas protams ir pieņemot, ka pats šāviens ir precīzs.
Visa pietiek, vajag tikai kvalitatīvas patronas, labu plinti un galvenais atrast max attālumu (jāpašauj pa papīru), kurā salikums plinte+patrona nodrošina vajadzīgo blīvumu, tad atliks tikai pašam trāpīt:)
Lielāki skrošu diametri ir saprotami, ja šauj attālumos 40-50 m. Manuprāt, max Nr.3. Bet te mēs saskaramies ar problēmu, ka ņemot vērā skrošu kūļa izsēšanos 32 gramīgā patrona vairs nenodrošinās pietiekamu blīvumu. Te talkā nāk Magnum patronas. Daudziem ir kļūdains priekšstats, ka Magnumiem (skrošu) ir lielāka caursišana, ātrums utt - nē, ātrums un atsevišķas skrots caursišana ir pat zemāka nekā standart patronām, BET lielākais skrošu skaits nodrošina šo min nepieciešamo blīvumu (3,4 vai 5 skrotis) lielākos attālumos. Kompensē izsēšanu.
Kaut kā tā..
Sākot ar Nr.3 (Itāļu Nr.2) jeb skrots ar D 3,5 mm - tas jau ir zosu izmērs.. Uz nosēdināšanu, protams.
Savukārt zosis uz 60-70 m - tas jau ir cits (bēdīgs:)stāsts.
Interesantākais ir, ka tieši krievu grāmatās tiek minēti mazāki optimālie skrošu izmēri medībām uz pīlēm..
Citāts (ja dikti gribi varu ielikt vēl vismaz 2-3 šāda veida citātus no Krievijas grāmatām):
"Справочник охотника" (1964год):
Выбор дроби имеет существенное значение для успеха стрельбы. Дробь более мелкая, чем рекомендуется для данного вида охоты, не сможет нанести достаточно сильное поражение зверю или птице, а более крупная, из-за малого числа дробин в снаряде, не даст нужной осыпи (в ней получатся «окна» — разреженные места), и дичь, особенно мелкая, останется непораженной или лишь раненой. У недостаточно опытных стрелков, применяющих излишне крупную дробь, часто бывают так называемые обносы. Для подбора дроби следует придерживаться следующих советов С. Качиони, которые подробно изложены в его книге «Год охотника» (Свердлгиз, 1936). При резко пристрелянном ружье он рекомендует в течение всего августа на все виды охоты с легавой использовать для правого ствола дробь № 9, а для левого — № 8. Дробь этих номеров остается и для сентябрьской охоты на вальдшнепов и на куропаток. По тетеревиным выводкам в сентябре для правого ствола следует применять дробь № 7, а для левого — № 6, по тетеревам на току и с чучелами из шалаша — № 5 и № 4, поздней осенью и зимой — на номер крупнее. На уток наиболее пригодными являются в августе с подъезда на вылетку или со спаниелем дробь № 8 и № 7, в сентябре — дробь на один номер крупнее для каждого ствола, на перелетах и весной с подсадной по селезням и с чучелами — дробь № 6 и № 5, на зайца с подхода и с гончими — № 4 и № 3, для глухариных токов, охоты на осеннего гуся и лисицу — № 3 и во всяком случае не крупнее № 1.
Man ir paveicies, ka esmu dzimis Nagļos un pīles medīju sen un ļoti regulāri. Pagājušajā sezonā neizlaidu NEVIENU trešdienu,sestdienu un svētdienu. Pēc 15.09. arī turpināju trešdien, sest.un svētd. Katru dienu gluži nebraucu.
Un šie teorētiskie murgi, ko tur sarakstīju ir tikai sekas tam, ka dzīvē redzēju ka ar smalkākām skrotīm krīt labāk. Radās jautājums -bet kāpēc liela daļa mednieku šauj ar rupjākām? Sāku lasīt, sūtīju grāmatas no ASV, kačāju torentos Krievu grāmatas utt. Kur arī atradu apstiprinājumu maniem novērojumiem ))
Par kūļa koncentrēšanu vai izsēšanu vari man nestāstīt.. Sūtu no ASV gan spec.konteinerus, gan "pressure seals" (latviski īsti nezinu), gan speciālo "lubrikatu" konteineriem, gan "filleru" skrotīm(saucu to par "amerikāņu kartupeļu cieti):), niķelētās skrotis (cietas UN smagas). To visu lādēju, eksperimentēju ar pulvera svaru, lādiņa svaru utt. Mēru katram šāvienam ātrumu, blīvumu, vienmērīgumu, koncentrāciju uz centru utt. °
BET jo vairāk es to daru, jo vairāk saprotu, ka īsti neko nesaprotu (pietiekami dziļi).
Esmu ceļā, mācos. Iespējams pēc gada man šie komenti pašam liksies smieklīgi, par to neuztraucos. Esmu Daoists :))
Ja Dzintar Tu man šai ceļā palīdzētu ar praktiskiem padomiem, ieteikumiem, nevis sarkastiskām piezīmēm - Lielais tur augšā to novērtētu.
Sarkasms ir sliktākā cilvēka īpašība. Ar to mēs indējam pirmkārt paši sevi..
Bismuta skrotis tāpat ir vieglākas par svina. Pa vidu starp svina un dzelzenēm. Vidējais svinam 11.34 g/cm3 (magnum 10,92), bismutam -9,78 un dzelža skrotīm 7,86. Starpcitu, bija doma pasūtīt no amerikas ITX13 Trauma (13 g/cm3) vai HeviShot skrotis, bet cena sanāk kosmiska - ap 100 $ kg. Tik daudz ciet man vēl nav aizgājis ;)))
Labi, ka atgādināji : Nagļos drīkst šaut tikai ar bezsvina munīciju. Es tā arī daru...
Bet, ja ievēro visu iepriekš minēto - vieta, mānekļi,+maskēšanās+iemācies pēkšķēt - ar labām dzelzenēm arī var šaut.
Attālumā līdz 25 m atšķirību nevar just. Tālāk, protams, jāšauj ar Nr.3 un magnum izpildījumā.
Jūlija beigās notestēšu Latvijā pieejamās dzelzenes. Huberts solīja kaut ko atvest, Zommera puiši teica, ka varbūt būšot pat BlackCloud utt. Jātestē laikam būs tai slavenajā priedes dēlī. Latvietis praktiskais netic teorētiskajai fizikai/ballistikai :)))