Aprīkojums: Benelli M2 (12x76 plus paradokss), IŽ-54 (12x70), MC 20-01 (20x70)
Suņi: Taksis Tedis
24.09.2012. 10:30
Daba nav aptieka, var jau būt, bet parasti aļņu un briežu bauri nepārsedzas laikā - alnis parasti jau "visas lietas" ir beidzis, kad brieži sāk baurot.
Šķiet, tēma par briežu un aļņu riestu un vilkiem ir pietiekami interesanta, tieši tāpēc, ka arī daba nav aptieka un mežs nav lielveikals.
Ap 2006.gadu, ievēroju, ka mūsu medību platībās tā kā paliek klusāks! Dzīvnieki tramīgi, pārvietojas ātri, ieskrien barības vietās, paķer kādu labības kušķīti un mežā atpakaļ. Briežu baurī arī pēkšņi klusums. Un, tad 2008.gada jūlijā, apmeklējot, kādu no saviem medību torņiem, man priekšā, metrus 20, uz meža taciņas iznāk jaunais vilks. Teikšu tā, no pārsteiguma pat zosāda uzmetās! Un tas nebija vienīgais vilks, viņi bija man ielenkuši!To es jutu un dzirdēju! Pēc 2 nedēļām, protams, es visu sapratu - es biju nogājis gar vilku midzeni un viņi vienkārši mani vēlējās nofiksēt - kas tas tāds un ko viņš te dara? Tajā vasaras nogalē, kopā ar kaimiņiem, nomedījām (ar piegaudošanu, midzeņa vietas atklāšanu, ar dzīšanu, uz gaidi) 16 vilkus!
Nākamajā rudenī, briežu bauris bija tā kā jau daudzbalsīgāks! Arī meža cūkas jau sāka dalīties mazākos bariņos! Bet vilku klātbūtne, protams, nebija nekur pazudusi!
Šogad vilki gaudoja tāpat kā 2008. gadā. Bet, nu jau vairākās vietās un dažādos meža masīvos. Vienā vietā vairāk tos nevarēja nofiksēt un, kur nu vēl noķert! Tika nokostas ap 30 aitām (starp citu, pēc profesijas vetārstam un medniekam - medību vadītājam. Tas viss vasaras garumā, pie viņa mājas. Jocīgi, vai ne?)!
Bet kā Jūs domājiet, vai briežu bauris bija apklusis? NĒ!!! Šogad kā nekad agrāk, pat neskatoties uz ne sevišķi labiem laika apstākļiem, riests iet vaļā ne pa jokam! Vilki ir tur pat!
Bet, lai cik tas dīvaini nebūtu, šogad visām redzētām briežu gotiņām ir klāt teļi! Tas, acīmredzot, nozīmē to, ka vilkiem tie nav dienas kārtībā (ēdienkartē)!
Redzēsim, kā būs pēc riesta! Vai bauris nebūs atvilinājis(iemācījis) vilkus uz briežu gaļas nogaršošanu?!?
Vilki, acīmredzot, spēj pielāgotie jebkuriem dzīves apstākļiem!
Bet tas pats jāsecina arī par briežiem, meža cūkām! Pie visa pierod, jo dzīvot, turpināt savu dzimtu un izdzīvot, ir pats spēcīgākais instinkts!!!
Slēpts
02.10.2012. 23:54
Lielākā daļa septembra rītu un vakaru tika pavadīts mežā. Redzēts desmitiem buļļu, vērtēti ragi, vērotas riesta cīņas, taču pats nevienu bulli nenomedīju, bet ne tāpēc, ka nebija iespējas.
Šovakar ierodoties baura vietā mani uz meža pļavas jau sagaidīja divi buļļi, viens gulēja pļavas vidū un slinki uzbauroja, otrs lēni staigāja gar izcirtuma malu, acīm redzot vēl joprojām sargāja savas divas govis, kuras turpat ganījās, un tik pat slinki atbildēja.
Vējš nostāja, debesis noskaidrojās, saule pazuda aiz koku galotnēm, lēni sāka celties migla, pāri lidoja dzērvju un zosu kāši. Apkārt nebija dzirdamas nekādas civilizācijas skaņas, tikai Zvārdes daba un es.
Gulētājs piecēlās, pakārpīja zemi, ar ragiem pameta gaisā velēnu pikučus un uzrēca skaļāk. Un tūlīt saņēma atbildes, visapkārt kā vēdeklī atskanēja aizsmakušas, nogurušas, bet jau mierīgas buļļu balsis: "Pietiek, puis, mēs vēl tepat esam,taču viss jau ir sadalīts, pietiek karot". Pretī panāca arī izcirtuma malā esošais bullis. Tie virzījās paralēli viens otram pretīm līdz apstājās un skatījās viens uz otru, tad pašūpoja ragus un turpināja soļot katrs savā virzienā ieejot miglas vālā. Vispirms pazuda kājas, tad ķermenis, miglā bija redzami tikai ragi, tad arī tie vairs nebija redzami. Mežmalā vēl atskanēja atvadu sauciens. Līdz nākamajam septembrim!
Šovakar ieroci pacelt nespēju. Nespēju izjaukt šo dabas harmoniju un pilnību, lai gan objektīvi viens no buļļiem bija jānomedī kā neperspektīvs staltbriežu populācijai. Bauris lēnām tuvojas savam noslēgumam un šovakara sajūta jāsaglabā līdz nākošajam rudenim. Gan jau tiksimies...
P.S. Savējie sapratīs. Bet pārējie Jūs te par cirvjiem, krāniņiem un nakts optikām. Nožēlojami!
Nē es saprotu Māri, jo ar ir ne tikai patīkami izdarīt šāvienu, bet vienkārši pasēdēt un visu pavērot, kā viss notiekās, jo dažreiz aizbraucot medībās tāda apātija iestājas ka iedomājies ka vajadzēs dīrāt, vienkārši tad vēro apkārtni, priecājies par skaisto dabu un kas tajā notiekās, bet ja vēl redzi kā tas pats stirnu āzis kazu lenc, kā kaza ar mazajiem blandās, kā alnis gar krūmiem gozās, kā tā pati sivēnmāte ar mazajiem ņemās pa lauku. Protams ka tas ir patīkami un dvēseli iepriecinoši, bet dažreiz gan jāpieņem citi lēmumi, lai glābtu tā jau sakarsušo situāciju starp zemniekiem un medniekiem.
Īsi sakot ir vakari kad brauc tieši pēc gaļas, un citi vakari kad vienkārši sēdi tornī un izbaudi visu redzēto :) Ne visu laiku medībām jābeidzas ar šāvienu dzīvniekā :)
Aga, jo viens klēģis vēl nezināja kā bauro brieži sēdēdam tornī un kad blakus briedis nobauroja gandrīz bāls palika, jo no kurienes te lācis parādījās, vēlāk pieleca ka tas ir briedis :)
Ap 2006.gadu, ievēroju, ka mūsu medību platībās tā kā paliek klusāks! Dzīvnieki tramīgi, pārvietojas ātri, ieskrien barības vietās, paķer kādu labības kušķīti un mežā atpakaļ. Briežu baurī arī pēkšņi klusums. Un, tad 2008.gada jūlijā, apmeklējot, kādu no saviem medību torņiem, man priekšā, metrus 20, uz meža taciņas iznāk jaunais vilks. Teikšu tā, no pārsteiguma pat zosāda uzmetās! Un tas nebija vienīgais vilks, viņi bija man ielenkuši!To es jutu un dzirdēju! Pēc 2 nedēļām, protams, es visu sapratu - es biju nogājis gar vilku midzeni un viņi vienkārši mani vēlējās nofiksēt - kas tas tāds un ko viņš te dara? Tajā vasaras nogalē, kopā ar kaimiņiem, nomedījām (ar piegaudošanu, midzeņa vietas atklāšanu, ar dzīšanu, uz gaidi) 16 vilkus!
Nākamajā rudenī, briežu bauris bija tā kā jau daudzbalsīgāks! Arī meža cūkas jau sāka dalīties mazākos bariņos! Bet vilku klātbūtne, protams, nebija nekur pazudusi!
Šogad vilki gaudoja tāpat kā 2008. gadā. Bet, nu jau vairākās vietās un dažādos meža masīvos. Vienā vietā vairāk tos nevarēja nofiksēt un, kur nu vēl noķert! Tika nokostas ap 30 aitām (starp citu, pēc profesijas vetārstam un medniekam - medību vadītājam. Tas viss vasaras garumā, pie viņa mājas. Jocīgi, vai ne?)!
Bet kā Jūs domājiet, vai briežu bauris bija apklusis? NĒ!!! Šogad kā nekad agrāk, pat neskatoties uz ne sevišķi labiem laika apstākļiem, riests iet vaļā ne pa jokam! Vilki ir tur pat!
Bet, lai cik tas dīvaini nebūtu, šogad visām redzētām briežu gotiņām ir klāt teļi! Tas, acīmredzot, nozīmē to, ka vilkiem tie nav dienas kārtībā (ēdienkartē)!
Redzēsim, kā būs pēc riesta! Vai bauris nebūs atvilinājis(iemācījis) vilkus uz briežu gaļas nogaršošanu?!?
Vilki, acīmredzot, spēj pielāgotie jebkuriem dzīves apstākļiem!
Bet tas pats jāsecina arī par briežiem, meža cūkām! Pie visa pierod, jo dzīvot, turpināt savu dzimtu un izdzīvot, ir pats spēcīgākais instinkts!!!
Šovakar ierodoties baura vietā mani uz meža pļavas jau sagaidīja divi buļļi, viens gulēja pļavas vidū un slinki uzbauroja, otrs lēni staigāja gar izcirtuma malu, acīm redzot vēl joprojām sargāja savas divas govis, kuras turpat ganījās, un tik pat slinki atbildēja.
Vējš nostāja, debesis noskaidrojās, saule pazuda aiz koku galotnēm, lēni sāka celties migla, pāri lidoja dzērvju un zosu kāši. Apkārt nebija dzirdamas nekādas civilizācijas skaņas, tikai Zvārdes daba un es.
Gulētājs piecēlās, pakārpīja zemi, ar ragiem pameta gaisā velēnu pikučus un uzrēca skaļāk. Un tūlīt saņēma atbildes, visapkārt kā vēdeklī atskanēja aizsmakušas, nogurušas, bet jau mierīgas buļļu balsis: "Pietiek, puis, mēs vēl tepat esam,taču viss jau ir sadalīts, pietiek karot". Pretī panāca arī izcirtuma malā esošais bullis. Tie virzījās paralēli viens otram pretīm līdz apstājās un skatījās viens uz otru, tad pašūpoja ragus un turpināja soļot katrs savā virzienā ieejot miglas vālā. Vispirms pazuda kājas, tad ķermenis, miglā bija redzami tikai ragi, tad arī tie vairs nebija redzami. Mežmalā vēl atskanēja atvadu sauciens. Līdz nākamajam septembrim!
Šovakar ieroci pacelt nespēju. Nespēju izjaukt šo dabas harmoniju un pilnību, lai gan objektīvi viens no buļļiem bija jānomedī kā neperspektīvs staltbriežu populācijai. Bauris lēnām tuvojas savam noslēgumam un šovakara sajūta jāsaglabā līdz nākošajam rudenim. Gan jau tiksimies...
P.S. Savējie sapratīs. Bet pārējie Jūs te par cirvjiem, krāniņiem un nakts optikām. Nožēlojami!
Īsi sakot ir vakari kad brauc tieši pēc gaļas, un citi vakari kad vienkārši sēdi tornī un izbaudi visu redzēto :) Ne visu laiku medībām jābeidzas ar šāvienu dzīvniekā :)
Lūk tas ir zelta bullis!