Forums

Cilvēki ir dažādi!Ir tādi kam bisi var uzticēt 14gados,bet ir arī tādi kam gaiseni nevar dot 50gados.

Tad, kad kāds aizsāk kādu viņam interesējošu tēmu, tad daudz neko tā arī neuzzin, jo bieži vien sākas "kā tu vispār medniekos tiki, ka tik stulbi jautājumi utt". Reti kurš iedomājas tiešām pa tēmu atbildēt, lai palīdzētu izprast sasāpējušu jautājumu. Tāpēc varbū, pirms raksta komēntārus, vajadzētu padomāt, vai šai tēmā iederēsies!!! Ja daudzi te tā plātās ar savu lielo pieredzi un zināšanām, tad varbūt tiešām var saprast un palīdzēt nevis noriet vai aizsākt pavisam citu tēmu.
P.S. Visu cieņu Normundam Grabovskim, kas makšķernieku forumos dalās ar savām zināšanām un pieredzi, atbildot gan uz pieaugušu, gan uz bērnu visparastākajiem jautājumiem. Neesmu vēl manījis, ka NG būtu rupji kādu izsmējis par kādu elementāru jautājumu. Pat tad, ka kāds stulbi uz.irš viņam, NG to uztver ar humoru, jo uz slimiem cilvēkiem jau nav ko apvainoties. Lūk kur piemērs pieredzes un zināšanu apmaiņai starp dažāda līmeņa meistarību. Galvenais pacietība un cieņa vienam pret otru...

ZELTA VĀRDI!!! Tos vajadzētu kā moto pielikt, vai aicinājumu un piemēru!!!

Gandriz vai apraudājos, savukārt vārdi patiesi! Kas tiesa tas tiesa! Par NOrmundu.
Savukārt neaizskarot vārīgās jūtas kādam, iesaku vispirms vēlreiz, vēlreiz un vēlreiz pašam izlasīt pirmo postu šai tēmā, cik reizes (to vecos, to jaunos medniekus, sadalīja un sareizināja ar iemaņām un zināšanām, to saslavēja, to nopēla), tur pat grūti izlobīt JAUTĀJUMA sakni - Varbūt autoram jautājums arī bišķi savādāk jāpasniedz bija? Par to arī der piedomāt, ja jau par to te tagad stāstus veidojam....

Intresanti kāpēc pats autors neraksta profilā savu īsto vārdu un foto ar nav ? Vai varbūt tas ir tavs īstais vārds ? Man gan tas izklausās pēc riktīga jaunības maksimālisma un pārliecīga kategorisma.

"Medību pieredze" ir plašs jēdziens un katrs to uztver savādāk. Vieni mēra gados, citi izdzertos litros utt. Personīgi pats esmu mednieks nedaudz vairāk kā gadu. Šī gada laikā medībās esmu bijis vismaz vienu reizi nedēļā, bet ne jau katru reizi medībās brauc šaut. Ir zvēru barotavas, torņi un citas lietas ko darīt mežā. Galvenais ir mīlēt to ko dari un interesēties par un ap medībām saistītām lietām. Manuprāt medniekam pierdze krājas ar katru reizi ko viņš ir bijis mežā pie dabas, viss pavadītais laiks ar pieredzējusiem medniekiem un pašam analizējot notiekošo dabā. Vieniem pieredze krājas ātrāk citiem netik ātri, bet viss nāk ar laiku. Nav tādu kas nekļūdās, bet galvenais, lai tev uzticās tie kas ir tev līdzās. Tāds lūk ir mans "jaunā mednieka" viedoklis par medību pieredzi. Tāpēc es turpināšu pinveidoties un centīšos kļūt par mednieku ko ciena kolektīva biedri. Lai arī šobrīd neesmu kolektīva biedrs, bet tikai kandidāts uz pieņemšanu kolektīvā, turpināšu ik nedēļu mērot 140km, lai darītu to kas man patīk. Nu būšu gana daudz jau samurgojis :) Šaujiet garām!

Man šķiet,ka medībās drīzāk sūdus taisa mednieki kam vienkārši ir kaut kādas rakstura īpašības,kuras varētu analizēt un pētīt speciālisti.Tam nav nekāda sakara ar vecumu vai dzimumu! Laikam tajos laimes brīžos vienkārši vairs nespēj loģiski domāt,un izdara kādu glupību. ;)

Pie mums lai jaunais mednieks tiktu uzņemts kolektīvā pēc gada dzīšanas vēl gadiņš jānomedī kā kandidātam. Un tad jau izkristalizējas , kuram strādā tā "rokas bremze" laimes brīžos.

Laimoni, un ko tādā gadījumā, ja gada laikā uz konkrēto kandidātu neviens zvērs tā arī neiznāk??? Mums kolektīvā ir pāris mednieku, kas jau pāris gadus medī un tā arī nav nevienu reizi gadījies, ka zvērs šāviena attālumā iznāk.

Jaunajam , un zvēri nenāk?? Tā nemēdz būt. Ir jau vēl gaide , bebru rakšana, pīles. Parasti jau "nenāk" nulītēm senioriem.