Mežizstrādāji varētu patīrīt vai vismaz noblietēt meža ceļus un stigas.Viņiem vismaz ir atbilstoša tehnika.Liftētais samurajs līdz barotavām vairs netiek,par citiem džipveidīgajim pat neieminos:(((
Kur tad džipi var tikt līdz mežam? Šodien vedām skābarību uz barotavām ar traktoru, pat (bez kravas) tas knapi kust pa sniegiem. Bet izbraucot sliedi, barību var ievest. Pie reizes sabraukājām sliedes ap barotavām lai būtu zvēriem vieglāk staigāt. Tagad jāmedī lapsas, suņi, vilki, lūši. Lapsas ar ir pie vaines stirnu dzīves beigām. Pagājušo sezonu redzēju kā lapsa dzenā buku pa sniegu (sērsnu) Ja nebūtu bijis pareizā vietā un laikā tad buks būtu lapsas vakariņās. Labākais, ka buks redzēja mašinu un skrēja tieši virsū, bet lapsa azartiski pakaļ, kā buķelis bij pie mašinas tā lapsai beigas ar klāt (šāviens). labākais pēc tā visa buks turpat netālu no mums vēroja to visu turpmāknotiekošo, Gandrīz vai pateicās par paglābšanu no nāves!!!
Slēpts
23.02.2011. 22:11
Stirnām šoziem grūtākais šķiet aiz muguras.
Pašlaik stirnām ir ziemai ierasti laika apstākļi un arī barības pietiek, stāsta Jānis Ozoliņš, Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs. Novērots, ka stirnas šobrīd nāk pie cilvēku mājām, taču tas nav nekas ārkārtējs – dzīvnieki meklē iespēju dažādot savu ēdienkarti.
Šoziem stirnām kritiskākais periods bija pirms Ziemassvētkiem, kad nolija lietus, kas uzreiz sasala, izveidojot uz sniega kupenām ledus kārtiņu. Stirnas tajā brīdi tika burtiski iesaldētas uz vietas un pašas no laba prāta nepārvietojās, lai nesavainotos. Draudus tām radīja ikviens traucējums, plēsēji, vai barības trūkums vietā, kur stirnas pārsteidza nelabvēlīgie laika apstākļi.
Vēlāk, janvāra vidus atkusnī izveidojās tik spēcīga sērsna, ka stirnas neskrienot varēja staigāt pa sniega virsu. Tad tās visvairāk apdraudēja klaiņojošie suņi, kas stirnas trenca cauri kupenām, paši sniegā neielūstot. Šobrīd sērsna gandrīz visā Latvijā jau ir tik stipra, ka stirnas var droši pārvietoties arī skriešus.
Šoziem stirnas nav īpaši cietušas, ir normālais atbirums, kā katrā sniegotā ziemā, lēš Jānis Ozoliņš. Stirnām izdzīvot šoziem palīdzēja snieglauzes – daudzviet bija labas iespējas piekļūt barībai – koku zariem. Var pat teikt, ka stirnas ir labāk pārziemojušas nekā pērn. Stirnu āžiem šogad arī novēroti labi ragi – no pagājušā gada izdzīvojuši spēcīgākie un acīmredzot tiem šoziem ir bijis pietiekami daudz barības.
Jānis Ozoliņš arī atzīmē, ka šoziem grūtāk nekā stirnām ir bijis meža cūkām – vietās, kur tās nepiebaro mednieki, jo sivēniem ir grūti izrakt barību cauri biezajai sniega segai.
Avots: http://dabasdati.lv/
Pašlaik stirnām ir ziemai ierasti laika apstākļi un arī barības pietiek, stāsta Jānis Ozoliņš, Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs. Novērots, ka stirnas šobrīd nāk pie cilvēku mājām, taču tas nav nekas ārkārtējs – dzīvnieki meklē iespēju dažādot savu ēdienkarti.
Šoziem stirnām kritiskākais periods bija pirms Ziemassvētkiem, kad nolija lietus, kas uzreiz sasala, izveidojot uz sniega kupenām ledus kārtiņu. Stirnas tajā brīdi tika burtiski iesaldētas uz vietas un pašas no laba prāta nepārvietojās, lai nesavainotos. Draudus tām radīja ikviens traucējums, plēsēji, vai barības trūkums vietā, kur stirnas pārsteidza nelabvēlīgie laika apstākļi.
Vēlāk, janvāra vidus atkusnī izveidojās tik spēcīga sērsna, ka stirnas neskrienot varēja staigāt pa sniega virsu. Tad tās visvairāk apdraudēja klaiņojošie suņi, kas stirnas trenca cauri kupenām, paši sniegā neielūstot. Šobrīd sērsna gandrīz visā Latvijā jau ir tik stipra, ka stirnas var droši pārvietoties arī skriešus.
Šoziem stirnas nav īpaši cietušas, ir normālais atbirums, kā katrā sniegotā ziemā, lēš Jānis Ozoliņš. Stirnām izdzīvot šoziem palīdzēja snieglauzes – daudzviet bija labas iespējas piekļūt barībai – koku zariem. Var pat teikt, ka stirnas ir labāk pārziemojušas nekā pērn. Stirnu āžiem šogad arī novēroti labi ragi – no pagājušā gada izdzīvojuši spēcīgākie un acīmredzot tiem šoziem ir bijis pietiekami daudz barības.
Jānis Ozoliņš arī atzīmē, ka šoziem grūtāk nekā stirnām ir bijis meža cūkām – vietās, kur tās nepiebaro mednieki, jo sivēniem ir grūti izrakt barību cauri biezajai sniega segai.
Avots: http://dabasdati.lv/