Forums

Uģi, Tu esi stulbs, vai izliecies? Ja nav minimālas sajēgas par to kāds kalibrs kam ir paredzēts, tad labāk paklusē. 7 Rem Mag ir izteikts tālo distanču kalibrs, kuru lieto pat snaiperi distancēs līdz pat 900m. Ja medībās pārsvarā izdara šāvienus distancēs līdz 200m, tad šis kalibrs nebūs piemērotākais. Labāk izvēlēties 7x64 vai veco labo .30-06.
Jā un arī ar .223 var medīt distancēs 300m un tālāk, BET tikai medījumu, izmēros ne lielāku par stirnu.

Vai tad ir tik traki ka jāšauj uz tim 300m un tālāk tak bukam uz tiem 100m tiek diezgan brīvi klāt.Tīri mans viedoklis.
Un vēlējos pajautāt cik tad tālu jūs parasti šaujat ar karabīni dzinēj medībās.Nu tādas tīri vidējās distances kurās parsti tiek izdarīts šāviens.
Saprotu to ka viņas ir ļoti dažādas.

Dzinējmedībās parasti līdz 100m. Bet ir bijuši gadījumi, kad ir šauts krietni tālāk, situācijas ir dažādas.

Protams... It īpaši lapsām, pa kurām jau esi šāvis pa 100m un neesi trāpījis :D:D:D
Bet ja nopietni Latvijā uz dzinējmadībām vajadzētu nākt vismaz ar 270 Win - vismaz! Lai gan labāk jau ar Ivo nosauktajiem - 7x64, 7RemMag... + vēl tas pats 308Win, bet labāk jau ar 9,3x62 :) Ja ar šo "iemauc" - nav jādomā cik tālu ies vai kur nokritīs - pat iešaujot kunģī...

Jautājums par to ,kas ir labāks -lielāks kalibrs ,vai lielāks lodes sākuma ātrums ir aktuāls jau kopš pagājušā gadsimta sākuma,kad parādījās pirmie modernie vidējā kalibra šaujamieroči ar ātrajām lodēm tādi kā 30-06 Spr,8x57 Mauser un 7,62x54R Mosin -Nagant.Mazo un ātro kalibru aizstāvji runā par lielo kinētisko enerģiju un hidrodinamisko šoku ko izraisa lodes trieciens,savukārt lielo kalibru piekritēji runā par lielo lodes masu un šķērsgriezuma laukumu.Jāteic ,ka uzvaru līdz šim nav izdevies gūt nevienam.Īpaši asa šī diskusija kļuva pagājušā gadsimta 50-60 gados kad tirgū nonāca pirmās Roja Vezerbija radītās supermagnum patronas un speciāli tām konstruētās karabīnes.Tas radīja veselu magnumu māniju ,kura tā īsti beigusies nav vēl šodien.Tajā laikā radīti arī pie mums populārie .300Win mag un 7mm RemMag.Kad pirmais sajūsmas vilnis noplaka un sākās medību rezultātu analīze-izrādījās,ka ne viss ir tik labi ,kā izskatās.Salīdzinoši vieglās un ātrās lodes bija ārkārtīgi jutīgas pret vismazāko šķēršļu ietekmi,pat neliela smilga vai zariņš kas patrāpījies lodes ceļā spēja ļoti būtiski mainīt tās lidojuma trajektoriju,vai pat izraisīt lodes fragmentāciju,bet vislielākās problēmas radīja asais un sāpīgais magnuma atsitiens,kas lika šāvējam baidīties no šāviena bieži vien "noraujot" mēlīti,tādējādi zaudējot šaušanas precizitāti.Arī lielajiem kalibriem protams ir atsitiens ,tomēr tas liekas vairāk "izstiepts" laikā un vairāk līdzinās grūdienam plecā ,līdz ar to ir salīdzinoši vieglāk panesams.Smagās lodes ,kas lido ar salīdzinoši mazu ātrumu ir krietni mazāk jutīgas pret dažādiem šķēršļiem (zāle ,labība,krūmu zari) un parast sasniedz savu mērķi arī šaujot biezokņos.
Jāteic ,ka pat mūsu mazajā Latvijā medību apstākļi ir tik dažādi,ka vienas universālas receptes visiem gadījumiem nebūs.Manas medību platības brikšņos es nespēju izmantot .308 Win pilno potenciālu,jo pārsvarā šaušanas distances ir līdz 100m,turpretim aizbraucot uz Kurzemes plašumiem,vienmēr domāju ,ka te nu gan noderētu kāds 300Win mag vai kas tamlīdzīgs.
Kalibru tēma ir malta un malta un viena kopēja viedokļa šeit nav un nebūs,bet tiem kuri aizstāv .223Rem kā dzinējmedību kalibru es tomēr ieteiktu palasīt tādas autoritātes kā Buturļinu,Blūmu,Krečmaru ,vai ,ja ir grūtības ar krievu valodu tad Korbetu,Hanteru,Kreigu Bodingtonu vai Elmeru Keitu.
Šaujiet garām!

:) Esmu izliecies!!!

No 223 viss krīt kā skali, ja nemāk šaut paša vaina

...beidzot Jānis ko prātīgu pateica, mēs jau ari šaujam visu ar 223šo.Visvairāk aļņus, cūkas, vēl ko knapāku ari reizēm. ,Šautuvē gan šaujam ,jā. Brīvā dabā ,domāju ,uz lāci 223 varētu būt ļoti labs. Tāds īsteni sportisks un medicīnisks-pret vēdera aizcietējumiem noderīgs.,:)