Būtu jau daudz, ja visi ievērotu med noteikumu drošības prasības, jo pārsvarā šīs nelaimes notiek tieši visiem zināmo noteikumu neievērošanas dēļ. Un jāpiekrīt Uģa uzskaitījumam, kur 1. un 2. punktu varētu droši atjaunot ar likumisku spēku, bet par 6. - neredzu lielu atšķirību starp tevis pieminētajām optikām, ja dzinējmedībās to palielienājums uzregulēts uz 3x...
Mārim žetons - tikai par komentāru ieprikšējā tēmā - tas jau ir loģisks teksts.
1. Medniekam ir jāzin mežs - un iešana par dzinēju būtu nepieciešama obligāti 1 vai 2 gadus nav svarīgi, bet mežs ir jāiepazīst.
2. Varēja neatcelt to likumu, ka 2 gadi gludais un tikai tad vītne, lai gan par šo var diskutēt.
3. Runājot par karabīnēm - lai gan dzinējmedībās medīju tikai ar karabīni ir bijuši brīži, kad blakus stāvošā "karabiniera" pēc gandrīz jāguļas zemē, bet tā nav tikai tā cilvēka vaina - kolektīvam ir jādomā par paaugstinājumu būvēšanu, lai tie, kas šauj ar vītnēm šautu uz leju un tad problēma atkrīt un izšautā lode ātri "norokās".
4. Medību vadītājam ir jāsaprot, kurš ir OK mednieks un saprot, ko dara un kurš ir nedaudz "vājāks" (pieredze - nav domāts stāžs, bet pieredze - nejauciet) un attiecīgi arī tad jānoliek. Un nav pareizi, ka parasti vītnes saliek uz laukiem, jo tur taču lode var lidot oi oi oi cik tālu.
5. Ir jāizvairās šaut distancēs tālāk par 100m - es personīgi ar vītni dzinējmedībās tālāk par 70m liekas pat šāvis neesmu.
6. Jālieto piemērots aprīkojums - piemēram, ja izmanto optiku tad ar 1-4 vai 1-6 palielinājumu ar redzes lenķi ne mazāku par piemēram 30 metriem uz simta - bet nejau 3-12, kur uz 30 metriem labi ja redzi cūkas ausi - protams pārspīlēju, bet domu sapratāt. Ir tomēr atšķirība vai uz 100m redzi 30 metrus vai 10 metrus.
Vēlreiz gribētu teikt, ka nav jau svarīgi vītne vai gludais, bet gan svarīgi ir priekšnosacījumi - ko kurā brīdī darīt, šaut/nešaut, izmantot pareizo aprīkojumu stāvvietas sagatavošana - šaušanas sektoru pārzināšana un "nevazāšanās" pa mednieku līniju + visu pārējo noteikumu ievērošana!!!
Slēpts
11.10.2010. 16:22
Tāpēc labāk lieku reizi neizšut, nekā maukt virsū visam, kas kustās , medīju tikai ar vītni un ja sanāk , ka noliek , kur nevar ar vītni izšaut, labāk pastāvu ar plinti plecā. Un jāšuj ir TIKAI PA SKAIDRI SAREDZEMU MĒRĶI.
Vakardien man "numurs" sanāca tādā vietā,ka ja būtu jāšauj pa zvēru,tad ar vītni varētu šaut tikai 90grādu sektorā,jo pārējie 270 bija šaušanai bīstami.Vakarā pārcilājot dienas iespaidus,un rīta stresiņu-kur un kā nostāties,lai varētu drošāk šaut,nonācu pie viena secinājuma-atsevišķās vietās bez torņiem laikam tomēr neiztikt.Un konkrēti tādā vietā,kur mednieki izvietojas burta ZJU-ZJU veidā un kur reljefs ir ganrīz nulle.Likās,ka traucē viss.Vienā sektorā mājas,tālāk zemnieka govis,kuras miglā izskatījās kā alnenes,tālāk šoseja ar automašīnām,kuras no sākuma pat, miglā nevarēja redzēt,tad mednieki-pensionāri,kurus nevarēju sameklēt bet zināju,ka viņi tur ir,pēc tam meža masīvs ar jau diezgn tuvu pienākošiem dzinējiem,vēl vairāk pa labi atkal mani kolēģi un tikai tālāk pa labi,un tikai manis pieminēto 90 grādu sektorā varēja justies drošāk. Ceru,ka lielākā daļa no jums kolēģi ir pabijuši tādā situācijā,kad gribas pateikt;"Nu,bļin,ja nāk,tad labāk lai iet uz kolēģa numuru".
Aprīkojums: 2stobrene bez vītnes, 1stobrene bez vītnes un 1 stobrs ar vītni, saujiņa patronu. Nazīt's arī ir.
Suņi: Nav
11.10.2010. 14:54
Lai neveidotu citu tēmu saturam neatbilstošus komentārus, apspriedīsim šajā tēmā dzinējmedību drošu norisi, kā samazināt nelaimes gadījumu medībās iespēju līdz minimumam. Katru gadu vairāki mednieki cieš, vai iet bojā no medību biedru izdarītiem šāvieniem.
1. Medniekam ir jāzin mežs - un iešana par dzinēju būtu nepieciešama obligāti 1 vai 2 gadus nav svarīgi, bet mežs ir jāiepazīst.
2. Varēja neatcelt to likumu, ka 2 gadi gludais un tikai tad vītne, lai gan par šo var diskutēt.
3. Runājot par karabīnēm - lai gan dzinējmedībās medīju tikai ar karabīni ir bijuši brīži, kad blakus stāvošā "karabiniera" pēc gandrīz jāguļas zemē, bet tā nav tikai tā cilvēka vaina - kolektīvam ir jādomā par paaugstinājumu būvēšanu, lai tie, kas šauj ar vītnēm šautu uz leju un tad problēma atkrīt un izšautā lode ātri "norokās".
4. Medību vadītājam ir jāsaprot, kurš ir OK mednieks un saprot, ko dara un kurš ir nedaudz "vājāks" (pieredze - nav domāts stāžs, bet pieredze - nejauciet) un attiecīgi arī tad jānoliek. Un nav pareizi, ka parasti vītnes saliek uz laukiem, jo tur taču lode var lidot oi oi oi cik tālu.
5. Ir jāizvairās šaut distancēs tālāk par 100m - es personīgi ar vītni dzinējmedībās tālāk par 70m liekas pat šāvis neesmu.
6. Jālieto piemērots aprīkojums - piemēram, ja izmanto optiku tad ar 1-4 vai 1-6 palielinājumu ar redzes lenķi ne mazāku par piemēram 30 metriem uz simta - bet nejau 3-12, kur uz 30 metriem labi ja redzi cūkas ausi - protams pārspīlēju, bet domu sapratāt. Ir tomēr atšķirība vai uz 100m redzi 30 metrus vai 10 metrus.
Vēlreiz gribētu teikt, ka nav jau svarīgi vītne vai gludais, bet gan svarīgi ir priekšnosacījumi - ko kurā brīdī darīt, šaut/nešaut, izmantot pareizo aprīkojumu stāvvietas sagatavošana - šaušanas sektoru pārzināšana un "nevazāšanās" pa mednieku līniju + visu pārējo noteikumu ievērošana!!!