Un nobeigumā.
Arni,
Tu saki, ka 11. novembris būtu tā vienīgā un īsti svinamā diena. Piekritīšu! Viennozīmīgi par!!!
Bet, paskaties tās reportāžas no publiskajām ziedu nolikšanas ceremonijām. Mūsu mīļie, jaukie, "cienījamie" aizsardzības ministri Einārs Repše, Atis Slakteris, Vinets Veldre, Imants Lieģis- noliek ziedus un gudri runā. Māca mums patriotismu. Lielākā daļa no viņiem apbalvoti ar trīs zvaigžņu ordeņiem. Par ko? Atvainojos, d..st gribās! Mūsu, Latvijas aizstāvji un brīvības izcīnītāji nav pelnījuši, ka par viņiem šādi ņirgājas tā saucamie "tautas kalpi". Un tas, iespējams, mazina mūsu patriotismu.
Kungi, mēs visi esam par vienu un to pašu, tikai izsakāmies un domājam atšķirīgi.
Mēs visi mīlam mūsu zemi! Tas taču ir tik acīm redzami!
Dievs svētī Latviju!
Slēpts
25.02.2010. 15:24
Arni, esu parliecinats ka tu 'loti maldies, bet ta nau tava vaina, vienkar'si tevi piepi'ckoja ar vestures nepareizo info, kura ir izdeviga nerunasim kam un kapec...padomju laika 'skir'sanas bija tik minimalas ka praktiski vispar nebij kom.partija 'nema priek'sa ta ka turies, jums tagadejai jaunatnei nevajadzetu apsriest to ko pa'si neesat piedzivoju'si, jo savadak to'c sanak - viena tante teica. Arni man 'zel ka tev gimene ta ir sanacis bet tu esi normals d'zeks, nesapratu no kurienes tevi tads naids pret krieviem? Nu kas bija bija vesturi neizmainisi, bet ko tagad visam paaudzem dzivot naida? Kapec neviena cita valsts nedzivo ar tadu naidu ka mes latvie'si, vai musu tautu krievi spidzinaja vairak par citiem, un tas sen pagatne ta'cu... Ja mes visu dzivi atceresimies tikai to slikto, tad ka dzivot? Dzivot naida un atriebiba - vai ta ir dzive? Vai kads krievu Vanja ir vainigs ka vi'na vectevs ir piedalijies represijas pret latvie'siem? Bibele ir teikts: ja iesita pa vaigu pagriez otru... Es nekad nepagrieztu sistu pretim bet savus bernus pret to cilveku ari nenoska'notu, un man pret vi'na berniem nebutu naida.
Vau mes jau sakam list politika, nu vai tie'sa mums nau par ko vairak parunaties? Ve'ci davai par madibam!!!
Aprīkojums: H&K 2000 SLB (30-06), Savage (223), IŽ 57
Suņi: Krievu Eiropas laika- Bārts, Latvijas Dzinējsuns Dārts Veiders
Medību trofejas: 93
25.02.2010. 18:55
Es piekritu Arnim vel viena zina. Mes visu laiku nokarusi galvinas klusejot piekritam visam tam cucibam ko ar mums dara!!!
Paskatieties kautvai sodienas zinas!!!
Vairākās Eiropas valstīs strādnieku arodbiedrības sarīkojušas vai jau tuvākajā laikā sola organizēt plašas protesta akcijas, tādējādi paužot neapmierinātību kā ar valstu valdību, tā privātuzņēmumu īstenotajiem taupības pasākumiem, kas paredz algu samazināšanu un darbinieku atlaišanu.
Negribam sev uzdot jautajumu kapec pie mums viss ir mierigi??????????????
Viss ir ļoti vienkārši par to ka tu ej streikot Tev maksā arodbiedrība tik pat cik tu seņem darbā, pie mums diemžēl nemaksā neko un pastāv liela iespēja ka tavu vietu ieņems kāds no tiem 200 000 nestrādājošiem. Un ja pa tēmu tad kāda nozīme kāds kādus svētkus svin un apsveic. Jaukt iekšā kaut kādu mistisku patriotismu ir smieklīgi.
Aprīkojums: H&K 2000 SLB (30-06), Savage (223), IŽ 57
Suņi: Krievu Eiropas laika- Bārts, Latvijas Dzinējsuns Dārts Veiders
Medību trofejas: 93
25.02.2010. 20:42
Kas ir Balto Tēvu apspiedēji?
Labieši – Baltie Tēvi, kas kaut kur sadabūjuši zeltu, sudrabiņu. Visi Baltie Tēvi vēlas kļūt par labiešiem, taču nevēlas neko darīt, lai par tiem kļūtu.
Bajāri – Baltie Tēvi, kam vara. Parasti bajāri pēc zināma laika kļūst par labiešiem.
Vagari - ar to palīdzību apspiedēji spiež Baltos Tēvus strādāt savos tīrumos un rijās.
Bajāru karadraudze – vajadzīga gadījumam, ja Baltie Tēvi atliektu muguriņu un sāktu dumpoties, kā arī meslu ievākšanai no Baltajiem Tēviem un labiešu turēšanai bijāšanā.
Krustneši – nevienam nesaprotamu iemeslu dēļ laiku pa laikam iebrūk nabadzīgajā Balto Tēvu zemītē, to galīgi izpostot. Dod ieganstu Baltajiem Tēviem vaidēt par 800 apspiestības gadiem. Lai arī krustneši tos apspiež un izmanto, Baltajiem Tēviem tīk svešzemnieku zelts, sudrabiņš.
Melngalvji - radniecīgi krustnešiem, tomēr dzīvo par tālu vai ir skaitā pārāk maz, lai postītu Balto Tēvu zemīti. Viņiem ir pūriem zelts, sudrabiņš. Tuvākos no melngalvjiem sauc par vikingiem.
Sliktie tēvi – pašiem nekā nav, tādēļ laiku pa laikam cenšas atņemt visu Baltajiem Tēviem, izpostot viņu zemīti. Tā kā šiem svešzemju postītājiem nav krustnešu zelta, sudrabiņa, Baltajiem Tēviem ir galēji noraidoša attieksme pret tiem. Tomēr Baltajiem Tēviem pie sliktajiem tēviem patīk dažas lietas, piemēram, sidrabkokļu pārpilnība. Sliktajiem tēviem ir vēl noraidošāka attieksme pret krustnešiem un melngalvjiem kā Baltajiem Tēviem, gluži pamatoti uzskatot, ka it īpaši dažas melngalvju ciltis traucē tiem apspiest un izlaupīt daudz vairāk zemju kā pašreiz.
Aprīkojums: H&K 2000 SLB (30-06), Savage (223), IŽ 57
Suņi: Krievu Eiropas laika- Bārts, Latvijas Dzinējsuns Dārts Veiders
Medību trofejas: 93
25.02.2010. 21:00
Māras aplis jeb Laimas loks
Māras aplis jeb Laimas loks ir nedēļu garš laika svētritējums no koklēšanas līdz koklēšanai. Laimas loka sākumā Baltie Tēvi salīkušu muguriņu zem vagara pātadziņas svīst labiešu rijās. Tomēr atliek tikai vagaram iziet no rijas, lai Baltie Tēvi uzsāktu svētpļekstēšanu, kas ir koša valodošana, Balto Tēvu lietas apspriežot, ko pavada muguriņas atliekšana, labiešu un bajāru lamāšana. Šādi dzīvojoties, beidzot pienāk svētvakars, kad Baltie Tēvi pūlī pošas uz svētbirzi. Braucot uz svētbirzi, skaļi gavilējot, tiek jūgtas izrakstītās kamanas un traukts knaši jo knaši. Svētvakars ir laiks, kad Baltie Tēvi mēģina atrast atbildi uz jautājumu: “Kuru krogu es izdzēru, kam noskrēju kumeliņu”, lai gan šādās nodarbēs tiem nākas saskarties ar bajāru karadraudzi un šķirties no kumeliņa jeb lielāka skaita vaska ritulīšu, kā arī dažkārt nobaudīt slānāmlīksti. Svētvakaros bieži notiek krīvu domes sēdes. Par bāleliņu, kurš sēd uz paaugsta svētbirzs sēdekļa, parasti saka: “Krauklīts sēž ozolā, zelta kokle rociņā”. Skaļi vaimanājot par grūto likteni, krīvu lietas apspriežot, dainojot un indi spļaujot, svētvakars rit pretī svētbrīdim. Svētbrīdis ir tik bezgala svēts, ka neviens nevar atcerēties, kas ir noticis pēc tā iestāšanās. Nākamais rīts pēc svētvakara tiek saukts par svētrītu, par kuru ir teikti viedie vārdi: “Rīta stundai zelts mutē”. Košs ir bāliņš svētrīta stundā, kam zelts mutē – matu ērkulītis kā cīruļa perēklītis, viena acs zila kā Latgales ezeri, uz krūtežas indes prievīte uzspļauta (dažam labam pat Lielvārdes josta). Baltie Tēvi arī ir novērojuši, ka pietiekami agri sākot koklēt, var attālināt svētrītu jeb atlikt to uz citu dienu (“Kurš putniņš agri ceļas, agri slauka deguntiņu”). Līdzko svētrīts ir nedaudz mitējies, tā Baltie Tēvi knaši metas skrāpēt tāsis un cirst rūnas, lai varētu aizlaist grāmatu labiešiem, bajāriem un mēlnešiem par to, ko sliktu par viņiem teica citi Baltie Tēvi un kā tie svētvakarā indi spļāva un ko svētbrīdī darīja, nevis domāja, kā labiešu zeltu sudrabiņu vairot. Ar ziņas došanu citam par citu Baltie Tēvi arī noslēdz iknedēļas Māras apli. Ko tad nu mēs, mēs jau cits par citu visu zinām mūsu mazajā zemītē…
Politika, ta politika...bet, ja reiz sākts, tad saliksim punktus uz i!
Viktor - kur Tu rāvi, ka man esot naids pret krieviem? Man pret krieviem un pret jebkuru citu tautu ir normāla attieksme. Man jebkurš cilvēks, pirmkārt, ir cilvēks un tikai tad - latvietis, krievs, anglis, žīds vai arābs.
Bet - nejauc krievu ar "krievvalodīgo" lielkrievu šovinisma apoloģētu. Tu saki, "a davai žiķ družno?" - bet tad, lai tie, kas jau n-tajā paaudzē ne jau grūtas galvas dēļ nerunā latviski, sāk to darīt; lai tie, kas dzīvo "ģeržavas" informatīvajā telpā un karina pie mašīnām RU karodziņus un georgija lentītes, atzīst, ka viņi atrodas latviešu valstī - un ka viņi bija un joprojām ir ļaunuma impērijas latviešu tautas rusifikācijas instruments. Jā, varbūt viņi arī savā ziņā ir upuri - taču, tad, pirmkārt, tas ir jāatzīst - ka viņi ir izmantoti un - "uzmesti". Loģiski, nākošais solis tad būtu - izlemt ko tālak - reāla integrācija vai tomēr repatriācija; mūsdienās ir vēl opcija - plašā ES. Bet - man, vienam no tikai knapi 2 miljoniem latviešu, šī ir vienīgā zeme un vienīgā valsts pasaulē, kur es esmu mājās. Un man ir tiesības nebūt mierā ar tiem, kas joprojām uzvedas kā rusifikācijas instrumenti. Nedomājoša, amorfa, kaut kādā sapņu pasaulē - RU informācijas telpā - dzīvojoša, bet ārkārtīgi nekaunīga masa - īsta 5-ā kolona...
Kas attiecas par manu bērnību - nē, grūta man tā nebija. Pat pārlieku viegla. Bet tas man nav traucējis objektīvi izvērtēt kas ir kas.
Un, visbeidzot, kas attiecas par armiju - jā, es tajā nebiju. Un NĒ, es nesvinētu 23.februāri, pat ja būtu bijis. Es sevi pazīstu. Tāpat kā - NĒ, es, ja kādreiz būšu pie varas, nebūšu korumpēta cūka. Visas, pat vismazākās ilūzijas par PSRS režīmu, man pazuda tajā brīdī, kad es iepazinos ar vēstures faktiem un režīma nodarījumiem maniem tautiešiem. Jā, starp citu - arī krievu inteliģence un elite faktiski ir tikusi iznīcināta ar tā paša režīma rokām. Tādēļ vairāk dzird par "krievvalodīgajiem" nevis krieviem. Jo īsts krievs noteikti nespētu slavināt režīmu, kas ir nokāvis paša nācijas kodolu un uz ilgiem laikiem laupījis nācijai izaugsmi!
Rezumējot - tiem, kas nav iedziļinājušies, aizejiet uz Okupācijas muzeju. Lēnām izstaigājiet to; apskatiet bildes, ekspozīciju, palasiet tekstus...Un, ja jums piemīt kaut mazliet empātijas...tad sapratīsiet par ko es...
Rezumējot - tiem, kas nav iedziļinājušies, aizejiet uz Okupācijas muzeju. Lēnām izstaigājiet to; apskatiet bildes, ekspozīciju, palasiet tekstus...Un, ja jums piemīt kaut mazliet empātijas...tad sapratīsiet par ko es...
Arni ,mūsu izpratnes atšķirība jau sākas tieši tur,ka liela mūsu foruma dalībnieku daļa ir paši piedzīvojuši pēckara gadus ,Hruščova KUKURŪZAS baltmaizes klaipiņus ķieģelīša formā ,kurus dalīja reizi nedēļā skolā,un kuri tika pa pusei notiesāti ceļā uz mājām.Paši ir stāstījuši anekdotes, par kurām varēja tikt tur,kur ģeogrāfija beidzas.Paši esam stājušies oktobrēnos un pionieros,dienējuši padomijas armijā un PAŠI piedzīvojuši daudz ko citu, un tā ir mūsu un manas dzīves vēsture,bet Tu to esi redzēji tikai muzejā ,tākā nevajag mūs mācīt ko un kā atzīmēt .
Arni,
Tu saki, ka 11. novembris būtu tā vienīgā un īsti svinamā diena. Piekritīšu! Viennozīmīgi par!!!
Bet, paskaties tās reportāžas no publiskajām ziedu nolikšanas ceremonijām. Mūsu mīļie, jaukie, "cienījamie" aizsardzības ministri Einārs Repše, Atis Slakteris, Vinets Veldre, Imants Lieģis- noliek ziedus un gudri runā. Māca mums patriotismu. Lielākā daļa no viņiem apbalvoti ar trīs zvaigžņu ordeņiem. Par ko? Atvainojos, d..st gribās! Mūsu, Latvijas aizstāvji un brīvības izcīnītāji nav pelnījuši, ka par viņiem šādi ņirgājas tā saucamie "tautas kalpi". Un tas, iespējams, mazina mūsu patriotismu.
Kungi, mēs visi esam par vienu un to pašu, tikai izsakāmies un domājam atšķirīgi.
Mēs visi mīlam mūsu zemi! Tas taču ir tik acīm redzami!
Dievs svētī Latviju!
Vau mes jau sakam list politika, nu vai tie'sa mums nau par ko vairak parunaties? Ve'ci davai par madibam!!!
Paskatieties kautvai sodienas zinas!!!
Negribam sev uzdot jautajumu kapec pie mums viss ir mierigi??????????????
Labieši – Baltie Tēvi, kas kaut kur sadabūjuši zeltu, sudrabiņu. Visi Baltie Tēvi vēlas kļūt par labiešiem, taču nevēlas neko darīt, lai par tiem kļūtu.
Bajāri – Baltie Tēvi, kam vara. Parasti bajāri pēc zināma laika kļūst par labiešiem.
Vagari - ar to palīdzību apspiedēji spiež Baltos Tēvus strādāt savos tīrumos un rijās.
Bajāru karadraudze – vajadzīga gadījumam, ja Baltie Tēvi atliektu muguriņu un sāktu dumpoties, kā arī meslu ievākšanai no Baltajiem Tēviem un labiešu turēšanai bijāšanā.
Krustneši – nevienam nesaprotamu iemeslu dēļ laiku pa laikam iebrūk nabadzīgajā Balto Tēvu zemītē, to galīgi izpostot. Dod ieganstu Baltajiem Tēviem vaidēt par 800 apspiestības gadiem. Lai arī krustneši tos apspiež un izmanto, Baltajiem Tēviem tīk svešzemnieku zelts, sudrabiņš.
Melngalvji - radniecīgi krustnešiem, tomēr dzīvo par tālu vai ir skaitā pārāk maz, lai postītu Balto Tēvu zemīti. Viņiem ir pūriem zelts, sudrabiņš. Tuvākos no melngalvjiem sauc par vikingiem.
Sliktie tēvi – pašiem nekā nav, tādēļ laiku pa laikam cenšas atņemt visu Baltajiem Tēviem, izpostot viņu zemīti. Tā kā šiem svešzemju postītājiem nav krustnešu zelta, sudrabiņa, Baltajiem Tēviem ir galēji noraidoša attieksme pret tiem. Tomēr Baltajiem Tēviem pie sliktajiem tēviem patīk dažas lietas, piemēram, sidrabkokļu pārpilnība. Sliktajiem tēviem ir vēl noraidošāka attieksme pret krustnešiem un melngalvjiem kā Baltajiem Tēviem, gluži pamatoti uzskatot, ka it īpaši dažas melngalvju ciltis traucē tiem apspiest un izlaupīt daudz vairāk zemju kā pašreiz.
Māras aplis jeb Laimas loks ir nedēļu garš laika svētritējums no koklēšanas līdz koklēšanai. Laimas loka sākumā Baltie Tēvi salīkušu muguriņu zem vagara pātadziņas svīst labiešu rijās. Tomēr atliek tikai vagaram iziet no rijas, lai Baltie Tēvi uzsāktu svētpļekstēšanu, kas ir koša valodošana, Balto Tēvu lietas apspriežot, ko pavada muguriņas atliekšana, labiešu un bajāru lamāšana. Šādi dzīvojoties, beidzot pienāk svētvakars, kad Baltie Tēvi pūlī pošas uz svētbirzi. Braucot uz svētbirzi, skaļi gavilējot, tiek jūgtas izrakstītās kamanas un traukts knaši jo knaši. Svētvakars ir laiks, kad Baltie Tēvi mēģina atrast atbildi uz jautājumu: “Kuru krogu es izdzēru, kam noskrēju kumeliņu”, lai gan šādās nodarbēs tiem nākas saskarties ar bajāru karadraudzi un šķirties no kumeliņa jeb lielāka skaita vaska ritulīšu, kā arī dažkārt nobaudīt slānāmlīksti. Svētvakaros bieži notiek krīvu domes sēdes. Par bāleliņu, kurš sēd uz paaugsta svētbirzs sēdekļa, parasti saka: “Krauklīts sēž ozolā, zelta kokle rociņā”. Skaļi vaimanājot par grūto likteni, krīvu lietas apspriežot, dainojot un indi spļaujot, svētvakars rit pretī svētbrīdim. Svētbrīdis ir tik bezgala svēts, ka neviens nevar atcerēties, kas ir noticis pēc tā iestāšanās. Nākamais rīts pēc svētvakara tiek saukts par svētrītu, par kuru ir teikti viedie vārdi: “Rīta stundai zelts mutē”. Košs ir bāliņš svētrīta stundā, kam zelts mutē – matu ērkulītis kā cīruļa perēklītis, viena acs zila kā Latgales ezeri, uz krūtežas indes prievīte uzspļauta (dažam labam pat Lielvārdes josta). Baltie Tēvi arī ir novērojuši, ka pietiekami agri sākot koklēt, var attālināt svētrītu jeb atlikt to uz citu dienu (“Kurš putniņš agri ceļas, agri slauka deguntiņu”). Līdzko svētrīts ir nedaudz mitējies, tā Baltie Tēvi knaši metas skrāpēt tāsis un cirst rūnas, lai varētu aizlaist grāmatu labiešiem, bajāriem un mēlnešiem par to, ko sliktu par viņiem teica citi Baltie Tēvi un kā tie svētvakarā indi spļāva un ko svētbrīdī darīja, nevis domāja, kā labiešu zeltu sudrabiņu vairot. Ar ziņas došanu citam par citu Baltie Tēvi arī noslēdz iknedēļas Māras apli. Ko tad nu mēs, mēs jau cits par citu visu zinām mūsu mazajā zemītē…
Viktor - kur Tu rāvi, ka man esot naids pret krieviem? Man pret krieviem un pret jebkuru citu tautu ir normāla attieksme. Man jebkurš cilvēks, pirmkārt, ir cilvēks un tikai tad - latvietis, krievs, anglis, žīds vai arābs.
Bet - nejauc krievu ar "krievvalodīgo" lielkrievu šovinisma apoloģētu. Tu saki, "a davai žiķ družno?" - bet tad, lai tie, kas jau n-tajā paaudzē ne jau grūtas galvas dēļ nerunā latviski, sāk to darīt; lai tie, kas dzīvo "ģeržavas" informatīvajā telpā un karina pie mašīnām RU karodziņus un georgija lentītes, atzīst, ka viņi atrodas latviešu valstī - un ka viņi bija un joprojām ir ļaunuma impērijas latviešu tautas rusifikācijas instruments. Jā, varbūt viņi arī savā ziņā ir upuri - taču, tad, pirmkārt, tas ir jāatzīst - ka viņi ir izmantoti un - "uzmesti". Loģiski, nākošais solis tad būtu - izlemt ko tālak - reāla integrācija vai tomēr repatriācija; mūsdienās ir vēl opcija - plašā ES. Bet - man, vienam no tikai knapi 2 miljoniem latviešu, šī ir vienīgā zeme un vienīgā valsts pasaulē, kur es esmu mājās. Un man ir tiesības nebūt mierā ar tiem, kas joprojām uzvedas kā rusifikācijas instrumenti. Nedomājoša, amorfa, kaut kādā sapņu pasaulē - RU informācijas telpā - dzīvojoša, bet ārkārtīgi nekaunīga masa - īsta 5-ā kolona...
Kas attiecas par manu bērnību - nē, grūta man tā nebija. Pat pārlieku viegla. Bet tas man nav traucējis objektīvi izvērtēt kas ir kas.
Un, visbeidzot, kas attiecas par armiju - jā, es tajā nebiju. Un NĒ, es nesvinētu 23.februāri, pat ja būtu bijis. Es sevi pazīstu. Tāpat kā - NĒ, es, ja kādreiz būšu pie varas, nebūšu korumpēta cūka. Visas, pat vismazākās ilūzijas par PSRS režīmu, man pazuda tajā brīdī, kad es iepazinos ar vēstures faktiem un režīma nodarījumiem maniem tautiešiem. Jā, starp citu - arī krievu inteliģence un elite faktiski ir tikusi iznīcināta ar tā paša režīma rokām. Tādēļ vairāk dzird par "krievvalodīgajiem" nevis krieviem. Jo īsts krievs noteikti nespētu slavināt režīmu, kas ir nokāvis paša nācijas kodolu un uz ilgiem laikiem laupījis nācijai izaugsmi!
Rezumējot - tiem, kas nav iedziļinājušies, aizejiet uz Okupācijas muzeju. Lēnām izstaigājiet to; apskatiet bildes, ekspozīciju, palasiet tekstus...Un, ja jums piemīt kaut mazliet empātijas...tad sapratīsiet par ko es...
Viedi vārdi!