Māri vēl vajadzēja vēl piebilst, ka izveidosies daudz mazāki kolektīvi un ar laiku atkal atgriezīsimies pie visām šīm problēmām par rukšiem. Protams ja būs ko vēl medīt :(
Kāpēc daudzi paraksta par jaunu ar jauniem medniekiem medību līgumus, jo sasola nezin ko zelta kalnus, ka rukšus pilnīgi visus atšaus, lapas atšaus, bet diemžēl pats zemnieks kļūdās, ne kā tāda nebūs, medīsies tikai savām interesēm, kā arī ja nedot Dievs izveidos tikai komercemības, tad lapas un ješkas vairosies uz nebēdu!!! Toties tie paši buķi mazāk būs redzami pļavu malās :(
Var teikt sāksies tie paši 90 gadi kad šāva kam bija ar ko šaut un pa ko dvēsele kāroja šaut, rezutlātā nezinu kā citās teritorijās bija viss izšauts ko varēja izšaut!!!!
Māri vieni ved uz barotavām pāris maisiņus, citi ņemās tikai ar piekabēm, jo kas tas ir bagātajam iegādāties pāris tonnas graudu un atdot nieka 100 lvl. Vienreiz aizvedi un nedēļu vismaz miers ar barošanu :)
Vai ir šaubas, ka tā arī nenotiks? Starp citu, vainīgi pie tā būsim mēs paši - ar savu pasivitāti. Skaidrs? Kad pirms 2 gadiem aicināju tikties, atsaucās vien ap 10 cilvēkiem. Bija pat pāris tikšanās un pat daži kopsaucēji atrasti. Diemžēl, redzot vispārējo pasivitāti arī šo aktīvistu rīcība pa lielam noplaka.
Ja toreiz būtu atsaukušies vairāk, varbūt situācija jau būtu savādāka. Punkts. Vairumam uzskats ir tāds: rīkosimies tad, kad vilks jau būs aitās - a tad, mīļie draugi, jau būs par vēlu. Varbūt pat tagad jau ir par vēlu. Vēl daudzi mednieku apvienošanās kontekstā domā par lietām no mednieku viedokļa, proti, līdzīgi kā tiek slēgti sadarbības līgumi, kuros nosaka, selektīvās medības utml. Bet organizācijai būtu jānodarbojas ar pavisam citādām lietām, visvairāk ar PR. To "praktiķi", diemžēl, nesaprot. Tādēļ no klubu sadarbības nekas nopietns [valsts mēroga sabiedriska organizācija ar kuru rēķinās] nevar izveidoties, jo tur apakšā nav attiecībā fundamenta.
Kas notiks tagad - kāds, kam būs iespēja, izlobēs sev izdevīgāko normatīvo regulējumu. Domāju, ka tie būs tie "biezie". Par sekām medību saimniecībai un medniecībai kopumā viņiem nospļauties, jo savā tupumā tādas globālas lietas nemaz nespēj apjēgt [ne visi, bet tā ir tendence]. Pārējos "normālos" medniekus neviens nepārstāv, attiecīgi lemšanai mēs netiekam ne tuvumā. Tātad, sekas - viss tiek izlemts bez mums, tātad, ticami, ka mums nepārāk labvēlīgā virzienā, kas gala rezultātā var nozīmēt - medības kļūs par ļoti bagāto cilvēku nodarbošanos, faktiski par dažu biznesu, nevis samērā masveidīgu "darbaļaužu" vaļasprieku.
Par konkrēto gadījumu: šoreiz viennozīmīgi esmu zemnieku pusē - ir kaut kāda robeža, kuru nedrīkst pārkāpt. Ar dzīvnieku barošanu nevis piebarošanu, ir radīta situācija, kad lauksaimnieki darbojas cūku bara interesēs. Tas jau ir sviests. Plus vēl tik augstprātīga attieksme...pirms pāris gadiem jau bija tāda situācija [vai tik ne ar tiem pašiem "varoņiem"], kad gandrīz tika atļauts ikvienam zemes īpašniekam medīt cūkas. Izskatās, ka neviens nekādus secinājumus tā arī neizdarīja un turpināja tādā pašā garā. Un atkal jāsecina "pripliļi"... :/
Jā Edgar,svētdien ar draugu visu dienu braukājām medīdami lapsas,protams vēlāk,ja konkrēts saimnieks man neatļaus medīt viņa teritorijā,ar trakumsērgu arī lai cīnās pats.Komercmedniekiem lapsas neiteresē.
Arni,mums letiņiem ir raksturīgi uz grābekļa kāpt pa vairākām reizēm,ne pāris reižu vien.Un par to novilkto laiku,pareizi mans tēvs kādreiz teica par to cepto gaili un dibenā knābšanu.Nu,neko mēs pa šiem gadiem neesam iemācījušies.Es neaicinu uz vardarbību,bet cilvēki,vai tiešām jūs esat akli,un neredziet,ka valsts 20gadu laikā ir pādota lūžņos,tad vismaz medību saimniecību neatļausim izsaimniekot.Varbūt ne pa tēmu,bet es klausos,ka mūsu šprotei būšot tāds pats liktenis,kā cukuram.Lai nu Dieviņš dod,ka tās ir tikai baumas.Bet varbūt vēl pagaidīsim un paskatīsimies kas notiks tālāk,varbūt,ka manam kolektīvam vienam un otram tā vēja slota pāršalks pāri?Un šeit man gribētos pielikt nevis smaidiņus betdaudzus jautājumus???????????????????????????????????????
Edgar, mēs tā par lapsām nevaram teikt,kuri jau visu laiku ir šāvuši,tie šauj arī tagad,gan jaunie gan vecie.Arī blakus kolektīva vīri speciāli uzrīko lapsu medības.Bet no kurienes viņas tik daudz,nezinu.Vienīgais,ko varu pateikt,ka tagad viņas nav bail rokās paņemt.Skaistas,nenoplukušas,veselīgas,ar skaistām garām,kuplām astēm.Un lai nobeigtu pa tēmu,gribu pateikt,ka pateicoties kolektīva pūlēm un ģeogrāfiskajām īpatnībām,mums ar cūkām galvassāpju nav.
Nu,lūk,beidzot Andri Š. Tu arī parādījies,jo tev šajā sakarā droši vien arī būtu kas sakāms.Vispār jau,varbūt mums vajadzētu norunāt kaut kādu klātienes tikšanos.Man,kamēr es atrodos forumā, ir radies savs priekštats par atsevišķiem foruma dalībniekiem,ar kuriem es gribētu satikties un viņiem savukārt ir savi aktīvisti bet laikam jau labāk ir profilā vai pa telefonu.Bet iesākums varētu būt tāds,ka viens no mums sāk sarakstu klātienē.Piem.es sarakstu iesāku ar AndriŠ,ArniP,.......un nobeidzu ar KārliO., VerneruM,AivaruB.utt.Tad viņi man uz profilu atsūta,savu pozitīvo vai noraidošo atbildi,un es jau tagad iztēlojos cik un kuri varētu būt,un plus aktīvākie kolektīva biedri.Varbūt Arnim ir citādāks priekšlikums par pirmo-starta procedūru?
Ir daudzi svarīgi priekšnosacījumi, lai pasākums izdotos. Un svarīgākais - finanses. Labi, vasarā var savākties "zem kanālmalas ozola kuplajiem zariem"...bet pašreiz vajag telpas.
Ir divas iespējas:
1)savācas domubiedri, noreģistrē organizāciju, izvērš PR kampaņu un taisa lielu pasākumu, kura dalībnieki iestājas organizācijā;
2)savācas domubiedri, noziedo sevi lielā pasākuma radīšanai un organizācija tiek dzemdināta tur.
Riski ir gan pirmam, gan otram scenārijam. Otram liels risks ir, ka sākotnējie aktīvisti paliks ēnā un "pie šprices" tiks ne tie cēlākie ļaudis...pirmam risks ir tāds, ka iedzimtā neticība citu cilvēku cēlumam nospēlēs savu lomu un masas nesanāks...
Tomēr, mandomāt - pirmā scenārija risks ir mazāks nekā otrā...jo tādā gadījumā d*ā būs gan darbs, gan materiāls...un neatgriezeniski tiks izčakarēta iespēja, es pat teiktu - pēdējā iespēja...
Un viss, ja vēl kas par šo tēmu - tad vajag sarakstīties privāti.
Mans epasts - arnis.puksts @ gmail.com
Kāpēc daudzi paraksta par jaunu ar jauniem medniekiem medību līgumus, jo sasola nezin ko zelta kalnus, ka rukšus pilnīgi visus atšaus, lapas atšaus, bet diemžēl pats zemnieks kļūdās, ne kā tāda nebūs, medīsies tikai savām interesēm, kā arī ja nedot Dievs izveidos tikai komercemības, tad lapas un ješkas vairosies uz nebēdu!!! Toties tie paši buķi mazāk būs redzami pļavu malās :(
Var teikt sāksies tie paši 90 gadi kad šāva kam bija ar ko šaut un pa ko dvēsele kāroja šaut, rezutlātā nezinu kā citās teritorijās bija viss izšauts ko varēja izšaut!!!!
Ja toreiz būtu atsaukušies vairāk, varbūt situācija jau būtu savādāka. Punkts. Vairumam uzskats ir tāds: rīkosimies tad, kad vilks jau būs aitās - a tad, mīļie draugi, jau būs par vēlu. Varbūt pat tagad jau ir par vēlu. Vēl daudzi mednieku apvienošanās kontekstā domā par lietām no mednieku viedokļa, proti, līdzīgi kā tiek slēgti sadarbības līgumi, kuros nosaka, selektīvās medības utml. Bet organizācijai būtu jānodarbojas ar pavisam citādām lietām, visvairāk ar PR. To "praktiķi", diemžēl, nesaprot. Tādēļ no klubu sadarbības nekas nopietns [valsts mēroga sabiedriska organizācija ar kuru rēķinās] nevar izveidoties, jo tur apakšā nav attiecībā fundamenta.
Kas notiks tagad - kāds, kam būs iespēja, izlobēs sev izdevīgāko normatīvo regulējumu. Domāju, ka tie būs tie "biezie". Par sekām medību saimniecībai un medniecībai kopumā viņiem nospļauties, jo savā tupumā tādas globālas lietas nemaz nespēj apjēgt [ne visi, bet tā ir tendence]. Pārējos "normālos" medniekus neviens nepārstāv, attiecīgi lemšanai mēs netiekam ne tuvumā. Tātad, sekas - viss tiek izlemts bez mums, tātad, ticami, ka mums nepārāk labvēlīgā virzienā, kas gala rezultātā var nozīmēt - medības kļūs par ļoti bagāto cilvēku nodarbošanos, faktiski par dažu biznesu, nevis samērā masveidīgu "darbaļaužu" vaļasprieku.
Par konkrēto gadījumu: šoreiz viennozīmīgi esmu zemnieku pusē - ir kaut kāda robeža, kuru nedrīkst pārkāpt. Ar dzīvnieku barošanu nevis piebarošanu, ir radīta situācija, kad lauksaimnieki darbojas cūku bara interesēs. Tas jau ir sviests. Plus vēl tik augstprātīga attieksme...pirms pāris gadiem jau bija tāda situācija [vai tik ne ar tiem pašiem "varoņiem"], kad gandrīz tika atļauts ikvienam zemes īpašniekam medīt cūkas. Izskatās, ka neviens nekādus secinājumus tā arī neizdarīja un turpināja tādā pašā garā. Un atkal jāsecina "pripliļi"... :/
Vajadzēja šādi - ?!?!?!?!?!?!?!?!?!?!?!?!?!?!?!?!?!?!?!?
Ir divas iespējas:
1)savācas domubiedri, noreģistrē organizāciju, izvērš PR kampaņu un taisa lielu pasākumu, kura dalībnieki iestājas organizācijā;
2)savācas domubiedri, noziedo sevi lielā pasākuma radīšanai un organizācija tiek dzemdināta tur.
Riski ir gan pirmam, gan otram scenārijam. Otram liels risks ir, ka sākotnējie aktīvisti paliks ēnā un "pie šprices" tiks ne tie cēlākie ļaudis...pirmam risks ir tāds, ka iedzimtā neticība citu cilvēku cēlumam nospēlēs savu lomu un masas nesanāks...
Tomēr, mandomāt - pirmā scenārija risks ir mazāks nekā otrā...jo tādā gadījumā d*ā būs gan darbs, gan materiāls...un neatgriezeniski tiks izčakarēta iespēja, es pat teiktu - pēdējā iespēja...
Un viss, ja vēl kas par šo tēmu - tad vajag sarakstīties privāti.
Mans epasts - arnis.puksts @ gmail.com