Raimonds Runts, Šodien, 21:11
...kādreiz jau ar aļņiem spēlējāmies, "n" gadus neaiztikām, kaut kā ne vairāk, ne perspektīvāki nepalika, un kaimiņi tik pasmaidīja, nu negribat nešaujat, brīva jūsu izvēle, vai tagad būs kas savādāk?????
Par alņiem ir pavisam citas tēmas vērts stāsts un ir šis tas ievērības cienīgs arī par tiem.
Ko man pateikt izlasot šo visu!!
Jā mēs šeit varam daudz ko gudru apspriest, izvērtēt un vēl sazin ko pierakstīt, bet jēga no visa šī būs min. Tie paši aļni un staltie taču nedzīvo apjozti ar žogu tie taču it īpaši baura laikā var lielus gabalus nostaigāt un var aizjozt ne tikai uz kaimiņa kolektīvu, bet arī tālāk. Un diemžēl ir tādi kolektīvi kas nefiltrē cūku mamma, alnis vai briedis, ka tik gar zemi un jēga no mūsu lielās saudzēšanas nekādas. It īpaši tagad rukšiem ir pārošanās 2 mēneši, tie uz vietas netup, bet pārvietojas lielos attālumos, šodien var būt pie mums, rīt jau pie kaimiņa, bet aizparīt jau vēl tālāk. Pie mums pieņemts cūku mammas nešaut, bet jēga to teikt ka kaimiņu kolektīvs to pilnīgi ignorē, it īpaši ja vēl nodarbojas ar komercmedībām, tur kas nopirka licenci diez vai domās kuru šaut ja ierauga baru, šaus pa pirmo it īpaši ārzemniekam.
Diemžēl šī problēma vēl būs ļoti ilgi, un mēs varam fantazēt, sapņot ko vien vēlamies, bet kamēr mēs paši nelabosimies jēga no visa šī iepriekš rakstītā nebūs. Viena lieta ir vietējais tas ir pilnīgi slimie kā es un lielākoties šeit esošie, kas var diennaktīm mežā dzīvot un godīgi pateikšu es savās medību platībās zinu katru stūrīti, katru krūmiņu kur dzīvo kaut kas, un pat dzenot mastus, biju ieteicis labāk dzīsim tur un tur, jo šeit dzīvo alnis ar dakšveidīgiem raģiem, bet šeit labāk nedzīt, jo dzīvo tas un tas, labāk pasargāsim un ja paveiksies, jā ja paveiksies šis alnis netiks aizdzīt uz kaimiņa kolektīvu kur tiks nomedīts, bet tā atkal ir varbūtība. Bet pilsētniekam, protams ne par visiem šeit būs runa, ieraugot dzīvnieku nospiedīs gailīti, un visam ko esam pa vasaru un rudeni aizsargājuši jēgas no tā nebūs. Tādi vīri ir arī starp lauciniekiem, bet mēs kā dzīvojam laukos vairāk saskaramies ar zvēriem ikdienā nekā pilsētnieks, kurš dzīvnieku redz tikai brīvdienās medību laikā. Kamēr pilsētnieks nesapratīs to kas ir katru dienu dzīvot pa savām platībām un ka labāk novērot to pašu āzi, un lai dzīvo, bet nevis tikai no kātiem nogāzt, tikmēr būs šādas nesaskaņas mūsu starpā. Labs piemērs ir ar tiem saucamajiem zaļajiem, daba mīļiem. Cik esmu reizes novērojis ka ir tādi tipiņi kas ieraugot ka kāds nomet kādu papīrīti gatavi pa žokļiem sadot, bet paši nevienam nemanot, tās pašas sņabja pudeles pamet mežā, uz ledus, smēķus nevis maisiņā samet, bet tur pat kur tusē, kā saka citā acī skabargu redz, bet savā baļki neredz. Es piemēram atbraucot it īpaši uz copi, kur taisos copēt ja ir piemēslots novācu, jo man nav grūti vēlāk šīs drazas izmest tuvākajā miskaste, bet citiem diemžēl ir grūti to visu salasīt un izvest, jo vienalga viņš brauc uz pilsētu un pa ceļam varu saderēt atradīsies kāda urna kur varētu visu šo izmest, bet nē kur tusējās tur arī visu atvainojiet par vārdu piedirsa, un vēlāk brīnās a kāpēc mūs vairs zemes saimnieks nelaiž pie ezera atpūsties, bet diemžēl nepietiek šim tipiņam vīlīšu smadzenēs saprast ka tieši viņa dēļ tika ieviesti tādi ierobežojumi. Kamēr mēs tā attieksimies pret visu, dabu, dzīvām būtnēm un visam pārējām, tikmēr dzīvosim tā kā jau dzīvojam un nekur tālāk netiksiem, kamēr nemainīsim savus uzskatus pret sevi un apkārtējiem. Kā arī vēl liela problēma ir maļiki, tiem vispār pie vienas vietas kas stāv priekšā, kā tikai no kātiem nogāzt, kamēr netiks izzārstēta šī sērga un slimība šaut visu kas kustās, un nemainīsies kultūra un attieksme pret pašu dzīvnieku, tikmēr bezjēdzīgi runāt un trīt nost klaviatūru. Mēs šeit pacepjamies pacepjamies un viss ar to viss beidzas. Ja mēs paši kaut ko jaunu iegūstam un arī apstiprinam jau iegūto informāciju, bet vienalga būs tādi kam būs viss šis pie vienas vietas.
...kādreiz jau ar aļņiem spēlējāmies, "n" gadus neaiztikām, kaut kā ne vairāk, ne perspektīvāki nepalika, un kaimiņi tik pasmaidīja, nu negribat nešaujat, brīva jūsu izvēle, vai tagad būs kas savādāk?????
Par alņiem ir pavisam citas tēmas vērts stāsts un ir šis tas ievērības cienīgs arī par tiem.
Jā mēs šeit varam daudz ko gudru apspriest, izvērtēt un vēl sazin ko pierakstīt, bet jēga no visa šī būs min. Tie paši aļni un staltie taču nedzīvo apjozti ar žogu tie taču it īpaši baura laikā var lielus gabalus nostaigāt un var aizjozt ne tikai uz kaimiņa kolektīvu, bet arī tālāk. Un diemžēl ir tādi kolektīvi kas nefiltrē cūku mamma, alnis vai briedis, ka tik gar zemi un jēga no mūsu lielās saudzēšanas nekādas. It īpaši tagad rukšiem ir pārošanās 2 mēneši, tie uz vietas netup, bet pārvietojas lielos attālumos, šodien var būt pie mums, rīt jau pie kaimiņa, bet aizparīt jau vēl tālāk. Pie mums pieņemts cūku mammas nešaut, bet jēga to teikt ka kaimiņu kolektīvs to pilnīgi ignorē, it īpaši ja vēl nodarbojas ar komercmedībām, tur kas nopirka licenci diez vai domās kuru šaut ja ierauga baru, šaus pa pirmo it īpaši ārzemniekam.
Diemžēl šī problēma vēl būs ļoti ilgi, un mēs varam fantazēt, sapņot ko vien vēlamies, bet kamēr mēs paši nelabosimies jēga no visa šī iepriekš rakstītā nebūs. Viena lieta ir vietējais tas ir pilnīgi slimie kā es un lielākoties šeit esošie, kas var diennaktīm mežā dzīvot un godīgi pateikšu es savās medību platībās zinu katru stūrīti, katru krūmiņu kur dzīvo kaut kas, un pat dzenot mastus, biju ieteicis labāk dzīsim tur un tur, jo šeit dzīvo alnis ar dakšveidīgiem raģiem, bet šeit labāk nedzīt, jo dzīvo tas un tas, labāk pasargāsim un ja paveiksies, jā ja paveiksies šis alnis netiks aizdzīt uz kaimiņa kolektīvu kur tiks nomedīts, bet tā atkal ir varbūtība. Bet pilsētniekam, protams ne par visiem šeit būs runa, ieraugot dzīvnieku nospiedīs gailīti, un visam ko esam pa vasaru un rudeni aizsargājuši jēgas no tā nebūs. Tādi vīri ir arī starp lauciniekiem, bet mēs kā dzīvojam laukos vairāk saskaramies ar zvēriem ikdienā nekā pilsētnieks, kurš dzīvnieku redz tikai brīvdienās medību laikā. Kamēr pilsētnieks nesapratīs to kas ir katru dienu dzīvot pa savām platībām un ka labāk novērot to pašu āzi, un lai dzīvo, bet nevis tikai no kātiem nogāzt, tikmēr būs šādas nesaskaņas mūsu starpā. Labs piemērs ir ar tiem saucamajiem zaļajiem, daba mīļiem. Cik esmu reizes novērojis ka ir tādi tipiņi kas ieraugot ka kāds nomet kādu papīrīti gatavi pa žokļiem sadot, bet paši nevienam nemanot, tās pašas sņabja pudeles pamet mežā, uz ledus, smēķus nevis maisiņā samet, bet tur pat kur tusē, kā saka citā acī skabargu redz, bet savā baļki neredz. Es piemēram atbraucot it īpaši uz copi, kur taisos copēt ja ir piemēslots novācu, jo man nav grūti vēlāk šīs drazas izmest tuvākajā miskaste, bet citiem diemžēl ir grūti to visu salasīt un izvest, jo vienalga viņš brauc uz pilsētu un pa ceļam varu saderēt atradīsies kāda urna kur varētu visu šo izmest, bet nē kur tusējās tur arī visu atvainojiet par vārdu piedirsa, un vēlāk brīnās a kāpēc mūs vairs zemes saimnieks nelaiž pie ezera atpūsties, bet diemžēl nepietiek šim tipiņam vīlīšu smadzenēs saprast ka tieši viņa dēļ tika ieviesti tādi ierobežojumi. Kamēr mēs tā attieksimies pret visu, dabu, dzīvām būtnēm un visam pārējām, tikmēr dzīvosim tā kā jau dzīvojam un nekur tālāk netiksiem, kamēr nemainīsim savus uzskatus pret sevi un apkārtējiem. Kā arī vēl liela problēma ir maļiki, tiem vispār pie vienas vietas kas stāv priekšā, kā tikai no kātiem nogāzt, kamēr netiks izzārstēta šī sērga un slimība šaut visu kas kustās, un nemainīsies kultūra un attieksme pret pašu dzīvnieku, tikmēr bezjēdzīgi runāt un trīt nost klaviatūru. Mēs šeit pacepjamies pacepjamies un viss ar to viss beidzas. Ja mēs paši kaut ko jaunu iegūstam un arī apstiprinam jau iegūto informāciju, bet vienalga būs tādi kam būs viss šis pie vienas vietas.