Forums

te atkal zelta vārdi, jācīnās nevis par kaut kādiem šaušanas eksāmeniem, bet par to ,ja gribi būt mednieks ,staigā gadu vai divus ,kamēr kolektīvs nolems, šis zellis ir gatavs kļūt par mednieku.
tad arī atkritīs visādas nejēdzības medībās, bet liekas tautas gudrajiem vairāk interesē kā nokāst no mednieka naudu nevis reāli risinājumi.

Ir tikai viena problēma - statistiski pierādās, ka lielākos sūdus sataisa tieši tie, kas ir atzīstami par pieredzējušiem medniekiem. Ko nu? Likt ik pēc 10-15 gadiem mednieku stāža iet par dzinēju? Vai varbūt tomēr tiem, kas neievēro drošības tehniku - vismaz pa purnu?

Nu,ja rakstīšu es vai Žvagiņš,tad Arnim priekš oponēšanas kautkas vienmēr atradīsies.Ja tā pavisam nopietni,tad pēc maniem novērojumiem pa līniju viscentīgāk šauj jaunie,un uz lieliem attālumiem arī jaunie,mētā ieročus kā pagadās arī jaunie.Es tūlīt gribu atvainoties tiem gados un pieredzē jaunākiem medniekiem, kuriem ar disciplīnu un drošības tehniku viss kārtībā.Kautkur forumā paslīdēja funktieris,ka kolektīvās medības ir bara darbošanās ar saldofonskij metodēm.Nu ko mīlīši,tieši kolektīvā iemācās disciplīnu un nevis gaides medībās,un ja mūsu kolektīvā kādam ienāktu prātiņā pateikt,ka viņš neies dzīt,tad prātā būtu divi varianti-vai nu viņš ir tērēts vai arī viņš ir kādam atbraucis līdz ar visu savu priekšnieka sindromu.Un visbeidzot ar disciplīnu un dršibas tehniku ir kārtībā tur,kurir kārtīgs,stingrs kolektīva vadītājs ar tādiem pašiem medību vadītājiem.Medības ir aktīva atpūta,bet atpūšoties jāatceras par ieroču pielādēšanas un izlādēšanas reglamentu un drošas šaušanas principiem.Tam, kāpēc statistikā parādās vairāk pieredzeuši mednieki, droši vien Arnim būs savs skaidrojums.

Piekrītu gan Arņa, gan Māra viedoklim. Pieredze, patiešām, iemidzina modrību.
Gribu piebilst, ka visvairāk jāuzmanās no tiem, kas medību sezonas bilanci veido, cītīgi skaitot nomedīto zvēru skaitu un nemitīgi cenšoties savus rekordus uzlabot.
Un vēl ... es nedomāju, ka dzinējmedībās būtu lietderīgi ar vītņustobru šaut tālāk par 50 metriem. Arī uz individuālo medību tālšāvējiem ( 100-300...m) es skatos ar piesardzību.

Vārda brāl,ko un cik tā Diānas kundze ir atsūtījusi,tas ir mans.Cita lieta ,ir šaut par katru cenu.Tur es Tev piekrītu uz vsiem 1000.Par modrību,negribās, bet būs vien jāpiekrīt.Par dzinejmedībām un tiem 50m,daļēji piekrītu ,ļoti jāseko līdzi situācijai,jo taču šaujot ar atsevišķām lodēm no bises uz 70m arī "malku var pieskaldīt",salīdzinoši ar vītni vēl nevar pateikt,kura rikošetēs trakāk.Par gaides medībām(ja es tevi pareizi esmu sapratis}.Mēs šeit Latgales kolektīvā,(un Tu vari atbraukt un pārliecināties)visi sēžam torņos,un ja es no torņa nevaru izmantot karabīnes priekšrocības un šaut aptuv.150m,tad man tā" vijole",kuru es mīlu varāk par sievieti,jo viņa mani nav pievīlusi, zaudē vispār jebkādu jēgu kā instruments.Tā manu zēn,atvaino,es bez līrikas nevaru.

Māri, visu cieņu Tev, ja pēc katra pa 150m izdarīta šāviena, medījums paliek uz vietas. Manā mednieka praksē nav nācies satikt tik veiksmīgu mednieku. Bet pārējiem - ne tik veiksmīgiem, varu teikt, ka krēslā šauta zvēra atrašanās vietu šāviena brīdī nav tik vienkārši noteikt, ja šāviens ir izdarīts no 100m un lielāka attāluma. Par kādu medību ētiku var runāt, ja pēc kārtējā "pūdeļa" zvērs nobeidzas mednieka neatrasts...?

Māri,nu atvaino,kaut kā vajag sakārtot domas.Te Tu runā par drošu attālumu un saprotu, arī par lenķiem, te panesās jau par krēslas jundu.Nu par cik,......tad arī pabeigsim.Jā,150m priekš precīza šāviena ir normāli.Bet man ir aizgājis, šauts no ozola,uz leju ,skaustā.Nu,vakarā, kaut traks vari palikt,neatradu,nu un tad.Aizgāju līdz ar gaismiņu un suķis rokā gan.Un tālu nemaz nebija aizgājis, un trāpīts labi.Par tumsas šaušanu un drošību man ir savs funktieris un kā es to esmu atrisinājis,lai paliek manā un manu tuvāko draugu ziņā,tā ir tiešām nesasteigta droša medīšana.Varbūt,ka arī es Tevi tūlīt uzslavēšu.Saki man lūdzu,vai tad, ka cūka 25-30m attālumā pārjoņo pāri stigai un nākošajā tukšākā vietā tu beidzot vari šaut,(un ja no tik tuva attāluma nešausi, arī nebūs smuki)Tu garantē šāvienu 10-kā?Un es šeit neredzu starpību, pa cik metrim un no kāda instrumenta tas zvērs tiek ievainots vai napoval.Pirmais medībās ir drošība,tātad cilvēks.Gaidu ko tu man atbildēsi.Un par tiem 150m,vārīgais buks pēc 9,7gr.lodes no3006 plaušās, kā skrien tā arī aizskrien vēl gandrīz 100m.Protams,ne jau visi.Un atceries,ko man teica viens vecs mednieks;"Nu,netrāpīji,nepārdzīvo,jo ja visi, pa kuriem šauts,būtu gar zemi,mums mežā vairs nebūtu ko darīt.

Māri, kādēļ, Tu domā, ka buks ir vārīgs??? Cūka krīt daudz ātrāk par buku - buks kā jau visi briežveidīgie ir sīksts.
Tagad par jautājumu, kuru Tu man uzdevi...
Es pirms šāviena nekad nedomāju, ko medību biedri teiks, ja nebūšu izšāvis - es šauju tad, ja manī ir pārliecība, ja trāpīšu, tur, kur vēlos trāpīt. Par šaušanu no liela attāluma... Tas parasti notiek gaides medībās, resp. - vakaros, vakara krēslā. Ja pēc 150m tāla šāviena dzīvnieks aiziet, tad pat atrast vietu, kur šāviena brīdī bija dzīvnieks, ne vienmēr ir tik vienkārši, nerunājot par to, ka krēslā vai tumsā atrast dzīvnieku ir sarežģīti.
Ne velti, kad es sāku medīt, veci mednieki teica - pretī nākošu dzīvnieku šauj tikai no rīta, bet vakarā drīkst šaut tikai aiz lāpstiņas. Doma ļoti vienkārša - vakarā izdarītam šāvienam ir jābūt drošam, lai aizšautu dzīvnieku var atrast.
Pēc pieredzes varu teikt, visvairāk par pūdeļiem žēlojas tālšāvēji. Bet vai tie ir pūdeļi? To vairs neviens nepierādīs.

...nevajag vainot pieredzi,pieredze ir katra cilvēka unikālas un neatsveramas zināšanas.pieredzi nevar iemācīties nevienā skolā,pieredze ir katrs mūsu dzīves mirklis. vainu vajag pameklēt pie tādiem parazītiem kā pieraduma un rutīnas ,kas mēģina pielipt pieredzei.modrības zaudēšana nav pieredze. un ja pieredzē ienāk kāds "čē-pē",tad visi modribai traucējošie baciļi tiek nopurināti uz ilgu laiku. pieredze jau cilvim visu laiku baksta un atgādina ,kas ir noticis un kas likumsakarīgi var notikt. tikai cilvim pārliecīgi augošā pašapziņa,aizmāršība,nevīžība,vai brīžiem vienkārši prāta aptumsums pieredzes atgādinājumus pieklusina,piesedz,ignorē. un,ja pieredzes čiepstēšana kādā brīdī ir kārtīgi nomočīta,tad slikto jociņu notikšana ilgi nav jāgaida.apmēram tāds prātojums sanāca.,:)

Ja tu dari tāpat kā runā,še pieci,bet paņem karabīni,uz kuras ir normāla(ne jau pārspīlētās naudās)optika,uzkāp vakarā tornī un no atbalsta patēmē uz zvēru,un tu pārliecināsies,ka tu vari viņam trāpīt da kur gribi,kaut vai ausī.Tikai atceries trīs nosacījumus.Lai nebūtu stiprs vējš,uz rokas bet no atbalsta,nedrīkst noraut.Par tādām lietām,kā piešautu plinti vai bez pāršaušanas nemainīt munīciju,es pat nerunašu,to tu pats tīri labi zini.Jā, un tumsā tai optikā tev ir arī " kaut kas" jāredz