Arni nevēlos ne strīdēties ne tevi vēl pārliecināt, katrs domā kā vēlas un ko vēlas!
Ja nešaubos lielākoties šī broblēma ar iesaistīšanos kolektīvā ir vairāk aktuāla Rīgas rajonā un tuvāk esošajiem rajoniem, tas ir kur bagātnieki atrāk var piekļūt, tāpēc arī šie salasījuši savu domubiedru grupu un nevēlas nevienu ņemt savā kolektīvā. Jo vienkāršāks kolektīvs jo vienkāršāk tik iekšā.
Otrs piemēram pie mums nevajag staigāt tos trīs vai gadu dzinējos, pietika ja tu atnāksi uz pāris medībā un jau būs redzams kas par cilvēku esi, kāds esi pēc dabas izpalīdzīgs un centīgs vai tikai mēlens trinējs. Viens jauniņai protams jau otru mēnesi ņemās pa dzinēju, bet ņemās tāpēc ka vēl ieroča nav, kā tik iegādāsies to tā droši varēs stāties arī uz numura. Par to pastrādāšanu vasarā ar tiek ņemts vērā, bet dzinējmedībās vairāk cilvēks sevi izrāda kāds viņš ir pēc būtības.
ja sākam runāt par traucēšanu, tas jā var būt ir labi, kad tev liels mežs kā parks nav to džungļu, lielu purvu. Bet lielākoties it īpaši Latgalē daudzi meži sastāv no lieliem aizaugušiem masīviem ar lieliem purviem. Gribētu redzēt kā pie mums mūsu platībās varētu sarīkot medības ar traucēšanu, kamēr nogaidīsi kad kāds zvērs izskries ārā no masta, it īpaši ziemā, tikmēr nosalsi kā prusaks, vai aizmigsi. Jau tā ja masts ir garāks par stundu stāvi mīcīdamies uz vietas un vēl miedziņš nāk, tad toč dzīvnieku neredzēsi. Gribētu redzēt kā tu ar traucēšanu varēsi izdzīt to pašu rukšu baru vai alni no liela aizzauguša meža vai purva, domāju ka nekādi, dzenot dzinējiem pat nesanāk ar pirmo reizi izdzīt rukšus, kur nu vēl runāt ja to darīs tikai suņi un pāris dzinēju? Latvijas aptākļi pagaidām nav domāti tikai traucēšana, jā ir tādi gabali kur tos var droši pielietot, bet lielākoties visur jādzen ar dzinējiem.
Bet drīzumā domāju ka arī vairāk kā 50% varēs pielietot dzinējmedības ar traucēšanu, jo mežu nebūs visi būs izzāģeti, tad jā sāksies tik parks un kailcirtes!!!
Un vēl par to sniegu. Lielākoties kad ir sniegs un notiek medības uz cūkām, tad jau dzen tikai to mastu kur ir cūkas, bet nevis visus pēc kārtas kad sniega nav, tas ir ar traucēšanu vienalga dzīvnieks var savainoties!
Edgar :)) Tu jau faktiski uzrakstīji to pašu, ko es, tikai citiem vārdiem :))
Medības ar traucēšanu ir vērts ieviest tur, kur to var izdarīt bez nesamērīgiem ieguldījumiem. Citur - vairāk jāspiež uz individuālajām; tas, ka kādā mastā ir cūkas, nenozīmē, ka dzīšana neiztramda arī citus dzīvniekus. Jo īpaši stirnas. Dziļā sniegā stirnu iztramdīšana faktiski par kādiem 80% ir to nogalināšana...ja ir sērsna/sniegs ir graudainas struktūras, tad gandrīz 100%.
Medībās ar traucēšanu dzīvnieki pārvietojas lēnām, tātad, risks, ka savainosies ir krietni mazāks. Bez tam, dzīvnieki pie cilvēka klātbūtnes mežā jau ir pieraduši tiktāl, ka detektējot ejošu cilvēku/-us tie vienkārši turas tālāk, un lēnām virzoties ietur attiecīgo distanci, nevis panikā bēg, kas notiek, kad mežā metas aurojošs pūlis+suņu bars.
Saproti mani pareizi - es neesmu pret dzinējmedībām principā, bet esmu par proporciju [piemēram, attiecīgās sugas licenču izmantojamība] individuālās vs dzinēj - vismaz 60%:40%. Ja dzīšanas vietā traucē, tad var 50:50; Tikai tā un ne savādāk varēs runāt par nopietnu selekciju,dzīvnieku savainojumu minimizēšanu...kamēr būs tā, ka individuāli medī vien [un labi ja] 30%, bet pārējo dzinējmedībās, tikmēr būs tā kā ir. Un ir taču tā, ka iekšā šaubas par to, vai tiešām ir maksimāli labi un pareizi apsaimniekota medību saimniecība, sēž?
Protams, ir izņēmumi: vilki [pēc tam, kad mazuļi atstāj midzeni un sāk klejot - vairs nav īsti piegaudojami, bet vienlaicīgi arī trofejas sasniedz daudz cienīgāku izmēru] un, jo īpaši, lūši, individuāli nomedīti parasti tiek *haļavas* pēc, par mērķtiecīgām šo sugu medībām var uzskatīt vienīgi dzinējmedības...
Viena sāpīga tēma - gaļa, kas protams ir nozīmīga šajos laikos; taču arī individuālās medības var organizēt tā, ka no puslīdz nopietniem dzīvniekiem, gaļa tiek sadalīta, piemēram, pirmā individuālā cūka - nomedītāja, otrā, trešā utt - dalās starp tiem 3, ja viena licence vai 6, ja divas, vai vēl kā savādāk - cik attiecīgā vakara-rīta medību cēlienā *reālo* sēdētāju...īsāk sakot - varianti kā saimniekot pareizāk un neko daudz nezaudēt ir. Tikai - parasti jau nav gribēšana mainīties...
VMD reģistrēti 1280 (2006. gada dati) medību iecirkņi un vidējā medību iecirkņa platība Latvijā (ieskaitot meža un lauksaimniecības zemes) ir 3100 ha!
Piemēra pēc, Igaunijā ir reģistrēti 309 (2006. gada dati) medību iecirkņi ar vidējo platību 13000 ha!!!
Šāds ir medību iecirkņu procentuālais sadalījums pēc to platības Latvijā (2006. gada dati):
101-200 ha – 1%
< 100 ha – 4%
201-500 ha – 7%
501-1000 ha – 7%
1001-2500 ha – 28%
2501-5000 ha – 35%
> 5001 ha – 18%
Domāju, ka uz šo brīdi situācija nav būtiski mainījusies.
Kaut kur Zemkopības ministrijā ir nobuksējis projekts par minimālo medību iecirkņa platību – 3000ha. Respektīvi VMD nereģistrētu jaunu medību iecirkni, ja tas būtu mazāks par šo platību.
Šādai normai pēc iespējas ātrāk ir jāstājas spēkā!!!
Palabošu - "Kaut kur Zemkopības ministrijā ir "nobuksējis" projekts par minimālo NO JAUNA REĢISTRĒJAMO medību iecirkņa platību – 3000ha."
Šāda situācija, kad kāda kluba iekšienē iespējams piereģistrēt jaunu individuālu iecirkni, paver ļoti labas iespējas, laika gaitā, jau esošo iecirkni pārdalīt, tādejādi, faktiski klubam atņemot daļu no platībām. Domāju, ka ar manis pieminēto variantu ir saskāries ne viens vien klubs Latvijā! Pats, konkrēti, zinu vienu šādu gadījumu. Nezinu gan, ar ko tas viss beidzās.
Andri, tad jau sanāk, ka es uz savas zemes nevarēšu medīt lapsas, zaķus un zosis, tikai tādēļ, ka man nepieder 3000 ha? Ja apkārt "suņi uz siena kaudzes"?
Kaut kā ir sajūta, ka tas nav taisnīgi. Tad vienlaicīgi ir jābūt regulētam arī tam, ka brīvprātīgi-piespiedu kārtā MK ir jāuzņem jauni biedri, piemēram, ka nedrīkst atteikt uzņemt kādu, kam attiecīgajā vietā pieder īpašums, uz kura varētu medīt. Izņemot, protams, ja ir svarīgs iemesls, taču šādu atteikumu tad jābūt iespējai apstrīdēt un pārsūdzēt gluži kā administratīvo aktu. Jo tas skar personas tiesības.
Ja uz tādiem nosacījumiem, tad es ar mieru, ka min platība - 3000ha+robežām jāiet tikai un vienīgi pa dabiskām līnijām+jāizbeidz līgumslēgšanas murgs, konstatējot esošo situāciju un tādu iecirkni arī atstājot, ar nosacījumu, ka MK var savstarpēji koriģēt robežas, informējot VMD, bet īpašnieks - ja negrib, lai uz tā zemes medī, attiecīgi raksta iesniegumu VMD, jo medību saimniecība tikai no tā iegūtu.
Bet vienkārša minimālās platības noteikšana, būs kārtējais sviests.
Piekrītu Andri ka vismz min. medību platībām jābū 3000 ha!
Šāda tipa projektu ja nešaubos pāris gadus atpakaļ biju lasījis, skaisti aprakstīts, bet kamēr mēs lidz tiem rezultātiem nonāksim, pensijas gadi pienāks :)
Arni!
Par tām individuālajām medībām, tad pie mums mūsu kolektīvā 70% vismaz neatbalsta to un arī laika nav, jo reāli uz gaidi dzīvnieku vari satikt vakarā vai no rīta, pa dienu ļoti retos izņēmumos, un ja cilvēks strādā, bet vienīgā izkļūšana no sievas ķepām ir atteikšanās ka piedalies dzinējmedībās, domāju to pielieto ļoti daudzi vīri!!! Es esmu tai skaitā, kas tā izkļūst no pelēkās ikdienas!!! Un arī gribētu redzēt kā 70 gadīgs kolēģis uz gaidi nosēdēs, ja viņiem pat dzinējmedībās ir problemātiski nosēdēt vienā vietā!!!
Es nevēlos būt gaļas piegādātājs, bet vienkārši piedalīties kolektīvajās medībās, izbaudīt kolektīvu, tās auru, pašam, lai tas ir mežoniski, bet paskraidīt pa mežu pabļaustīties :) Piedalīties joku izpēlē. Un vispār kolektīvs tās ir pilnīgi savādākas medības, tur ir pilnīgi cita aura un atmosfēra, ne tā kā tas ir individuālajās medībās, salasās, sasveicinās, nedaudz pajoko, nolemj kur kas sēdēs un viss, sēdi kā psih odinočka torni, beigās ja neko nenomedīja, atsveicinās un čau uz mājām, jo medības kā tagad beigsies agrāk, bet kā vasarā, tad labi ka ap 12 būsi mājās.
Un vēl - "pliks" 3000ha limits uz jaunreģistrējamiem iecirkņiem neko nedos...pirmkārt, zinot to, tad sareģistrēs pirms tam arī 2ha iecirkņus, vai arī - ja kādam ir pietiekoši daudz līdzekļu, nav neviena šķēršļa, kādēļ nevarētu pareizi sarunājot tos 3000 dabūt, pārslēdzot līgumus sezonas vidū...
Šo pasākumu vajag risināt kompleksi, nevis aizliegt/limitēt/ierobežot vienu aspektu, ignorējot pārējos.
Cita starpā, tādēļ mēs esam tādā pakaļā vispār, ka neviens neizvērtē cēloņu/seku kopsakarības un situāciju kopumā, bet tikai mauc savas ašās idejas, nepadomājot par tālākām konsekvencēm.
Edgar - tātad, savu iegribu un ērtību dēļ, notiek atteikšanās no ilgtermiņā pareizākas medību saimniecības organizēšanas. Tad nebrīnamies, ka citi, šādu pašu iemeslu dēļ atsakās no pareizas valsts vadīšanas ilgtermiņa kontekstā. Viņi ir mūsu spogulis :)
Nevajag jau pārspīlēt, ka proporcija 60:40 par labu individuālājām medībām, kas būtu kā mērķis uz ko tiekties nevis obligāti izpildāms nosacījums, būtu briesmīga traģēdija. Bet - kas gan ir pareizāk organizētas medību saimniecības arguments pret tādiem būtiskiem argumentiem kā personīgās ērtības, un - TIKŠANA VAĻĀ NO SIEVAS? :D:D:D
Ja nešaubos Lietuvā tur ir tā, piemēram ir Zarasaju rajons, viņā ir tik un tik pagasti, tad medību iecirknis tur ir viss pagasts, vai kā līdz šim ir bijis tas ir pagasta teritorija ir sadalīta divās daļās, bet ar noteikumu lai tās medību platības nebūtu mazākas nekā likumā noteikā platība, klāt vēl viņi par kaut ko maksā valstiji es neatceros par ko, bet ja pēc principa viņi maksā tik pat cik ja būtu valsts meži, tas ir par katru valsts meža ha pie mums maksā 40 saņi, tur ar kaut kas sanāk, tikai summa mazāka un ģemaroja mazāk, jo nav jābraukā kā idiņam līgumus parakstīt. Ja saimnieks nevēlas lai uz viņa medību platības nemedītos, tad pats saimnieks raksta iesniegumu. robežas tās ir redzamas robežas, grāvis. upe. ceļš.
Runāju kā ar rukšiem, rukšus nav vajadzības tā uzskaitīt kā pie mums, bet pats kolektīvs pats izlemj cik un kā ko atšaut, domāja ka no sākuma būs kirdik ar to, bet otrādi, rukšu skaits vienalga pieaug, respektīvi, kolektīvs nav pats sev ienaidnieks un zina cik var atļautis šogad nomedīt rukšu.
Un arī lai izveidotu jaunu medību iecirkni ir ļoooti jāpaņemās ar to, jo tas ir ne tikai laikietilpīgs process, bet arī finanšu ziņā prasa savu ieguldījumu.
Jābūt ar kaut kādiem ierobežojumiem, bet tā stundu nopļāpājos vienā medību veikalā par tām platībām, sieva gandrīz pautus norāva lai tikai ātrāk tiktu ārā no tā veikala!!! :) Es jau toreiz viņai brīdināju ej blandies pa veikaliem ,bet šī nē, ietiepīgā ieviņa. Vot pienācās stāvēt un klausīties visu to murgu par medībām.
Man bija info, bet viņai kārtējais murgs, tagad paldies Dievam jau zinot ka es eju uz medību veikalu, laicīgi pabrīdina mani un aiziet pa lielveikaliem šmaukt :)
Nezinu Arni esi precējies vai nē, bet laikam vēl nēesi izjutis kad sieva nelaiž uz medībām, man tās nav lielas problēmas izrauties no mājas uz mežu, bet citiem gan tā ir pat ļoti labs arguments izrauties uz mežu, vienam vispār vēl vajag vadītāja apliecinājumu, ne rakstiskā, bet mutiskā veigā ka tiešām viņš dodas uz medībām :D Nabags, man viņu žēl, jo līdz aprecējās darīja ko vēlējās, bet kā aprecējās tā zem kabluka trāpīja!!! :D :D :D.
Par to ka medībām jābūt ilgtermiņā!
Šogad var teikt 99% gadījumā visi āži tika nomedīti ar kroplīgiem raģiem, un ja nešaubos 1 vai 2 tika nomedīti kaut cik normāliem raģiem. Pa vasaru āži ar perspektīviem raģiem tika redzēti vairākās vietās un netika pa tiem šauts, lai dzīvo. Tas pats arī medības ar traucēšanu, Es un tu jā var būt nešautu āzi ar perspektīviem raģiem, bet pārejie varu daderēt ka diez vai palaidīs tādu izdevību nenogāzt no kātiem to, kaut arī ja bija pateikts ka nešaut ar ideāliem raģiem, domāju pat tas nenobaidīs ja vajadzēs vēlāk mēnesi dzinējos staigāt! Bet atkal, tad sāksies nesaskaņas kolektīvā par tādu lēmumu.
Kāpēc, piemēram, kolektīvajās medībās neveic selekciju!? piemēram izskrien alnis 2 uz 2, bet ir nolemts šaut tikai kam nav mazāk kā 6 uz 6, jo zinu tādus kolektīvus kur tā arī dara, šauj tikai kam ir jau labi raģi, un jaunos nešauj, jā ja izskrien kroplis tad jā cita lieta. Viņiem gan ir daudz aļņu gan arī daudz labu raģaiņu, protams jā uz gaidi tu viņu kā ar rengenu izfiltrēsi, bet šeit nepaspēj, viens mīnus, bet tā selekciju pašiem pat dzinējmedību laikā var noteikt! Vienreiz uz gaidi redzēju alni, kam bija durkļveida raģi, ragu garums vismaz 50 cm un kā govij uz priekšu, pirmo reiz tādus ragus redzēju, ja tāds izskrietu dzenot mastu ātri būtu likvidēts, bet bija vasara un vēlāk to alni neatradām, kaut kur bija aizklīdis.
Labi man jau apnika pierādīt vienu, tev otru. Katrs paliksim pie sava viedokļa Ok. Savādāk mums tulīt pateiks ka izveidojiet savu forumu un tur čatojaties :)
Ja nešaubos lielākoties šī broblēma ar iesaistīšanos kolektīvā ir vairāk aktuāla Rīgas rajonā un tuvāk esošajiem rajoniem, tas ir kur bagātnieki atrāk var piekļūt, tāpēc arī šie salasījuši savu domubiedru grupu un nevēlas nevienu ņemt savā kolektīvā. Jo vienkāršāks kolektīvs jo vienkāršāk tik iekšā.
Otrs piemēram pie mums nevajag staigāt tos trīs vai gadu dzinējos, pietika ja tu atnāksi uz pāris medībā un jau būs redzams kas par cilvēku esi, kāds esi pēc dabas izpalīdzīgs un centīgs vai tikai mēlens trinējs. Viens jauniņai protams jau otru mēnesi ņemās pa dzinēju, bet ņemās tāpēc ka vēl ieroča nav, kā tik iegādāsies to tā droši varēs stāties arī uz numura. Par to pastrādāšanu vasarā ar tiek ņemts vērā, bet dzinējmedībās vairāk cilvēks sevi izrāda kāds viņš ir pēc būtības.
ja sākam runāt par traucēšanu, tas jā var būt ir labi, kad tev liels mežs kā parks nav to džungļu, lielu purvu. Bet lielākoties it īpaši Latgalē daudzi meži sastāv no lieliem aizaugušiem masīviem ar lieliem purviem. Gribētu redzēt kā pie mums mūsu platībās varētu sarīkot medības ar traucēšanu, kamēr nogaidīsi kad kāds zvērs izskries ārā no masta, it īpaši ziemā, tikmēr nosalsi kā prusaks, vai aizmigsi. Jau tā ja masts ir garāks par stundu stāvi mīcīdamies uz vietas un vēl miedziņš nāk, tad toč dzīvnieku neredzēsi. Gribētu redzēt kā tu ar traucēšanu varēsi izdzīt to pašu rukšu baru vai alni no liela aizzauguša meža vai purva, domāju ka nekādi, dzenot dzinējiem pat nesanāk ar pirmo reizi izdzīt rukšus, kur nu vēl runāt ja to darīs tikai suņi un pāris dzinēju? Latvijas aptākļi pagaidām nav domāti tikai traucēšana, jā ir tādi gabali kur tos var droši pielietot, bet lielākoties visur jādzen ar dzinējiem.
Bet drīzumā domāju ka arī vairāk kā 50% varēs pielietot dzinējmedības ar traucēšanu, jo mežu nebūs visi būs izzāģeti, tad jā sāksies tik parks un kailcirtes!!!
Un vēl par to sniegu. Lielākoties kad ir sniegs un notiek medības uz cūkām, tad jau dzen tikai to mastu kur ir cūkas, bet nevis visus pēc kārtas kad sniega nav, tas ir ar traucēšanu vienalga dzīvnieks var savainoties!
Medības ar traucēšanu ir vērts ieviest tur, kur to var izdarīt bez nesamērīgiem ieguldījumiem. Citur - vairāk jāspiež uz individuālajām; tas, ka kādā mastā ir cūkas, nenozīmē, ka dzīšana neiztramda arī citus dzīvniekus. Jo īpaši stirnas. Dziļā sniegā stirnu iztramdīšana faktiski par kādiem 80% ir to nogalināšana...ja ir sērsna/sniegs ir graudainas struktūras, tad gandrīz 100%.
Medībās ar traucēšanu dzīvnieki pārvietojas lēnām, tātad, risks, ka savainosies ir krietni mazāks. Bez tam, dzīvnieki pie cilvēka klātbūtnes mežā jau ir pieraduši tiktāl, ka detektējot ejošu cilvēku/-us tie vienkārši turas tālāk, un lēnām virzoties ietur attiecīgo distanci, nevis panikā bēg, kas notiek, kad mežā metas aurojošs pūlis+suņu bars.
Saproti mani pareizi - es neesmu pret dzinējmedībām principā, bet esmu par proporciju [piemēram, attiecīgās sugas licenču izmantojamība] individuālās vs dzinēj - vismaz 60%:40%. Ja dzīšanas vietā traucē, tad var 50:50; Tikai tā un ne savādāk varēs runāt par nopietnu selekciju,dzīvnieku savainojumu minimizēšanu...kamēr būs tā, ka individuāli medī vien [un labi ja] 30%, bet pārējo dzinējmedībās, tikmēr būs tā kā ir. Un ir taču tā, ka iekšā šaubas par to, vai tiešām ir maksimāli labi un pareizi apsaimniekota medību saimniecība, sēž?
Protams, ir izņēmumi: vilki [pēc tam, kad mazuļi atstāj midzeni un sāk klejot - vairs nav īsti piegaudojami, bet vienlaicīgi arī trofejas sasniedz daudz cienīgāku izmēru] un, jo īpaši, lūši, individuāli nomedīti parasti tiek *haļavas* pēc, par mērķtiecīgām šo sugu medībām var uzskatīt vienīgi dzinējmedības...
Viena sāpīga tēma - gaļa, kas protams ir nozīmīga šajos laikos; taču arī individuālās medības var organizēt tā, ka no puslīdz nopietniem dzīvniekiem, gaļa tiek sadalīta, piemēram, pirmā individuālā cūka - nomedītāja, otrā, trešā utt - dalās starp tiem 3, ja viena licence vai 6, ja divas, vai vēl kā savādāk - cik attiecīgā vakara-rīta medību cēlienā *reālo* sēdētāju...īsāk sakot - varianti kā saimniekot pareizāk un neko daudz nezaudēt ir. Tikai - parasti jau nav gribēšana mainīties...
Piemēra pēc, Igaunijā ir reģistrēti 309 (2006. gada dati) medību iecirkņi ar vidējo platību 13000 ha!!!
Šāds ir medību iecirkņu procentuālais sadalījums pēc to platības Latvijā (2006. gada dati):
101-200 ha – 1%
< 100 ha – 4%
201-500 ha – 7%
501-1000 ha – 7%
1001-2500 ha – 28%
2501-5000 ha – 35%
> 5001 ha – 18%
Domāju, ka uz šo brīdi situācija nav būtiski mainījusies.
Kaut kur Zemkopības ministrijā ir nobuksējis projekts par minimālo medību iecirkņa platību – 3000ha. Respektīvi VMD nereģistrētu jaunu medību iecirkni, ja tas būtu mazāks par šo platību.
Šādai normai pēc iespējas ātrāk ir jāstājas spēkā!!!
Šāda situācija, kad kāda kluba iekšienē iespējams piereģistrēt jaunu individuālu iecirkni, paver ļoti labas iespējas, laika gaitā, jau esošo iecirkni pārdalīt, tādejādi, faktiski klubam atņemot daļu no platībām. Domāju, ka ar manis pieminēto variantu ir saskāries ne viens vien klubs Latvijā! Pats, konkrēti, zinu vienu šādu gadījumu. Nezinu gan, ar ko tas viss beidzās.
Kaut kā ir sajūta, ka tas nav taisnīgi. Tad vienlaicīgi ir jābūt regulētam arī tam, ka brīvprātīgi-piespiedu kārtā MK ir jāuzņem jauni biedri, piemēram, ka nedrīkst atteikt uzņemt kādu, kam attiecīgajā vietā pieder īpašums, uz kura varētu medīt. Izņemot, protams, ja ir svarīgs iemesls, taču šādu atteikumu tad jābūt iespējai apstrīdēt un pārsūdzēt gluži kā administratīvo aktu. Jo tas skar personas tiesības.
Ja uz tādiem nosacījumiem, tad es ar mieru, ka min platība - 3000ha+robežām jāiet tikai un vienīgi pa dabiskām līnijām+jāizbeidz līgumslēgšanas murgs, konstatējot esošo situāciju un tādu iecirkni arī atstājot, ar nosacījumu, ka MK var savstarpēji koriģēt robežas, informējot VMD, bet īpašnieks - ja negrib, lai uz tā zemes medī, attiecīgi raksta iesniegumu VMD, jo medību saimniecība tikai no tā iegūtu.
Bet vienkārša minimālās platības noteikšana, būs kārtējais sviests.
Šāda tipa projektu ja nešaubos pāris gadus atpakaļ biju lasījis, skaisti aprakstīts, bet kamēr mēs lidz tiem rezultātiem nonāksim, pensijas gadi pienāks :)
Arni!
Par tām individuālajām medībām, tad pie mums mūsu kolektīvā 70% vismaz neatbalsta to un arī laika nav, jo reāli uz gaidi dzīvnieku vari satikt vakarā vai no rīta, pa dienu ļoti retos izņēmumos, un ja cilvēks strādā, bet vienīgā izkļūšana no sievas ķepām ir atteikšanās ka piedalies dzinējmedībās, domāju to pielieto ļoti daudzi vīri!!! Es esmu tai skaitā, kas tā izkļūst no pelēkās ikdienas!!! Un arī gribētu redzēt kā 70 gadīgs kolēģis uz gaidi nosēdēs, ja viņiem pat dzinējmedībās ir problemātiski nosēdēt vienā vietā!!!
Es nevēlos būt gaļas piegādātājs, bet vienkārši piedalīties kolektīvajās medībās, izbaudīt kolektīvu, tās auru, pašam, lai tas ir mežoniski, bet paskraidīt pa mežu pabļaustīties :) Piedalīties joku izpēlē. Un vispār kolektīvs tās ir pilnīgi savādākas medības, tur ir pilnīgi cita aura un atmosfēra, ne tā kā tas ir individuālajās medībās, salasās, sasveicinās, nedaudz pajoko, nolemj kur kas sēdēs un viss, sēdi kā psih odinočka torni, beigās ja neko nenomedīja, atsveicinās un čau uz mājām, jo medības kā tagad beigsies agrāk, bet kā vasarā, tad labi ka ap 12 būsi mājās.
Šo pasākumu vajag risināt kompleksi, nevis aizliegt/limitēt/ierobežot vienu aspektu, ignorējot pārējos.
Cita starpā, tādēļ mēs esam tādā pakaļā vispār, ka neviens neizvērtē cēloņu/seku kopsakarības un situāciju kopumā, bet tikai mauc savas ašās idejas, nepadomājot par tālākām konsekvencēm.
Nevajag jau pārspīlēt, ka proporcija 60:40 par labu individuālājām medībām, kas būtu kā mērķis uz ko tiekties nevis obligāti izpildāms nosacījums, būtu briesmīga traģēdija. Bet - kas gan ir pareizāk organizētas medību saimniecības arguments pret tādiem būtiskiem argumentiem kā personīgās ērtības, un - TIKŠANA VAĻĀ NO SIEVAS? :D:D:D
Runāju kā ar rukšiem, rukšus nav vajadzības tā uzskaitīt kā pie mums, bet pats kolektīvs pats izlemj cik un kā ko atšaut, domāja ka no sākuma būs kirdik ar to, bet otrādi, rukšu skaits vienalga pieaug, respektīvi, kolektīvs nav pats sev ienaidnieks un zina cik var atļautis šogad nomedīt rukšu.
Un arī lai izveidotu jaunu medību iecirkni ir ļoooti jāpaņemās ar to, jo tas ir ne tikai laikietilpīgs process, bet arī finanšu ziņā prasa savu ieguldījumu.
Jābūt ar kaut kādiem ierobežojumiem, bet tā stundu nopļāpājos vienā medību veikalā par tām platībām, sieva gandrīz pautus norāva lai tikai ātrāk tiktu ārā no tā veikala!!! :) Es jau toreiz viņai brīdināju ej blandies pa veikaliem ,bet šī nē, ietiepīgā ieviņa. Vot pienācās stāvēt un klausīties visu to murgu par medībām.
Man bija info, bet viņai kārtējais murgs, tagad paldies Dievam jau zinot ka es eju uz medību veikalu, laicīgi pabrīdina mani un aiziet pa lielveikaliem šmaukt :)
Par to ka medībām jābūt ilgtermiņā!
Šogad var teikt 99% gadījumā visi āži tika nomedīti ar kroplīgiem raģiem, un ja nešaubos 1 vai 2 tika nomedīti kaut cik normāliem raģiem. Pa vasaru āži ar perspektīviem raģiem tika redzēti vairākās vietās un netika pa tiem šauts, lai dzīvo. Tas pats arī medības ar traucēšanu, Es un tu jā var būt nešautu āzi ar perspektīviem raģiem, bet pārejie varu daderēt ka diez vai palaidīs tādu izdevību nenogāzt no kātiem to, kaut arī ja bija pateikts ka nešaut ar ideāliem raģiem, domāju pat tas nenobaidīs ja vajadzēs vēlāk mēnesi dzinējos staigāt! Bet atkal, tad sāksies nesaskaņas kolektīvā par tādu lēmumu.
Kāpēc, piemēram, kolektīvajās medībās neveic selekciju!? piemēram izskrien alnis 2 uz 2, bet ir nolemts šaut tikai kam nav mazāk kā 6 uz 6, jo zinu tādus kolektīvus kur tā arī dara, šauj tikai kam ir jau labi raģi, un jaunos nešauj, jā ja izskrien kroplis tad jā cita lieta. Viņiem gan ir daudz aļņu gan arī daudz labu raģaiņu, protams jā uz gaidi tu viņu kā ar rengenu izfiltrēsi, bet šeit nepaspēj, viens mīnus, bet tā selekciju pašiem pat dzinējmedību laikā var noteikt! Vienreiz uz gaidi redzēju alni, kam bija durkļveida raģi, ragu garums vismaz 50 cm un kā govij uz priekšu, pirmo reiz tādus ragus redzēju, ja tāds izskrietu dzenot mastu ātri būtu likvidēts, bet bija vasara un vēlāk to alni neatradām, kaut kur bija aizklīdis.
Labi man jau apnika pierādīt vienu, tev otru. Katrs paliksim pie sava viedokļa Ok. Savādāk mums tulīt pateiks ka izveidojiet savu forumu un tur čatojaties :)