Tā jocīgi sanāk - kaimiņu kolektīvi nav nekādi labie - sadalīt atļaujas ir grūti, zemes īpašnieki slikti... Paši tik labi.... :)) Ar to jau viss ir izteikts. Tad nav jābrīnās, ka rodas jauni mazi iecirkņi.
Ja cilvēki vienmēr un visur spētu sadarboties tad sen jau būtu Latvijā viens liels medību iecirknis no Ventspils līdz Zilupei.
No visa lasītā sakasiju diezgan daudz viedokļu un variantu. Visi ir kaut kur ieinteresēti un katram savas vajadzības. Secinājumi sekojoši:
1. Kolektīvi nevēlas savā tuvumā redzēt mazos zemju īpašniekus, kuri piesaka savas platības lielas vai mazas, bet tikai savā pārvaldībā, tā sakot, lai pamedītu stirnu un bebri.
2. Kolektīvi negrib pieņemt savos kolektīvos visus, kas vien piesakās, neveido atsijāšanu no kolektīviem starp neaktīvajiem, ievēro vecās tradīcijas, kādas nu katram ir.
3. Mazie zemju īpašnieki arī vēlas medīt, bet netiek kolektīvos, tāpēc arī nevēlas nodot kolektīvu pārziņā savas zemes pamatojoties uz to, ka kolektīvi ne visai labprāt pēc tam vēlas pacienāt ar medījumu gaļu, ai nedomā pat uzaicināt uz pāris medībām vismaz, kā viesmedniekus.
Visa šī jezga ir kā pasaules panaceja, kurš vecāks ola vai vista.
Izskanēja te doma par obligāto mednieku daudzumu uz noteiktu platību. Manuprāt tas neatrisinātu neko, jo kolektīvi mierīgi salasa čupu ar vecajiem medniekiem, kuri sen vairs nemedī, bet mednieku apliecību vel uztur pie dzīvības. Tādējādi nemainīsies tas, kas redzams jau šodien.
Es redzu vienu variantu, kas varētu palīdzēt gan vieniem gan otriem, bet tikai ievērojot godīgu attieksmi savā starpā.
1. Mazie zemju īpašnieki nodod savas zemes kolektīvu pārraudzībā, bet par to, gadījumā ja viņi arī ir mednieki nestājoties kolektīvā rod iespēju un tiek uzaicināti piemērām uz organizētajām medībām. Vai tā būtu vakts, vai dzinējmedības, viens pīpis.
2. Kolektīvi izstrādā nolikumu, kurš ir stingri reglamentēts nevis uz principu - es te jau sen biju, es ģeduška u.t.t.- bet uz principu, katra mednieka ieguld'jums kolektīvā un pārziņā esošo zemju apsaimniekošanā. Un tas būtu: piemēram - Katam kolektīva medniekam noteikt obligātās apmeklējuma dienas gadā un noteiktiem pasākumiem. Piemēram obligātās talkas divas reizes gadā pa divām brīvdienām. Obligātu kādas barotavas tīrīšanu, uzturēšanu, grāvju tīrīšanu no bebru aizsprostiem, torņu būvēšanu u.t.t. Obligātu piedalīšanos vismaz vienās dzinējmedībās, kā medniekam, varbūt arī, kā dzinējam. Nu varianti ir izstrādājami daudz. Atkristu eco mednieku lavierēšana uz vieglās maizes izbraukšanu, kad ierodas tikai uz dzinēj medībām un pat tur nešauj, jo pēdējo sešu gadu laikā palikušas tikai septiņas patronas un tās pašas jāpataupa. Gaļu tak dabūs tā pat no kopējā katla. Varbūt varētu pastiprināt zemnieku atsaucību, kuri redzētu, ka mednieki ne tikai iet šaudīties, bet arī tīra caurtekas, atšauj ne tikai briežus, bet arī jenotus un bebrus, lapsas un citus garnadžus. Rastos uzticība un sapratne savā starpā. Slinkie un nespējīgie mednieki tiktu izmesti (labi, atlaisti) no kolektīviem un aicinātu uz vakancēm jaunus un darboties gribošus.Iestājeksāmenu, vai pārbaudījumu izveidot kolektīvos pamatojoties nevis uz radniecību un čomiskumu, bet uz piemēram šaušanas sacensībām, zināšanām par to vai citu lietu, kas nepieciešamas kolektīvam. Te ir tikai jāpadomā un jāizstrādā labākais variants.
Zinu, es te runāju absolūtu komunismu, bet līdz šim brīdim pārlasot šos palagus vairāku gadu garumā redzu tikai problēmas, bet ļoti maz risinājumu piedāvājumus. Izskaust negausību, skaudību, nekrietnību un citas cilvēciskās īpašības gan kolektīvos, gan ārpus tiem var tikai ar noteiktu un visiem skaidru reglamentētu prasību virkni. Un maksimāli solīdu visām ieinteresētajām pusēm
p.s. Kā vienu no nosacījumiem kolektīvos varētu ieviest individuālo mednieku obligātu uzaicināšanu vismaz reizi gadā uz medībām. Teiksim vismaz trīs gadījumu, kad tiek uzaicināti individuālie mednieki uz nelimitētajiem medījumiem. Tas veidotu jau iespējamo jauno un konkurēt gribošo paaudzi, kuri trenētos labi šaut un mācītos mednieku gudrības, lai tajā reizē, kad kolektīvs izsludina vakanci, varētu uz to veiksmīgi pretendēt starp citiem individuālajiem konkurentiem.
Domāju , reālajā dzīvē problēmu nav tik daudz kā izskatās . Šī ir atšķirība starp reālo dzīvi un soc. tīkliem . Internetā viens , vai vāki indivīdi var uzpūst tādas problēmas , ka lasot liekas - šausmas . Cik zinu nav tik traki , neapmierinātie vienmēr būs . Parasti, tie kas skribelē dažādos saitos un grib gāzt valdības , reālajā dzīvē ir klusi un nemaz neceļ galvu . Daudzi no tiem paši ir radījuši sev problēmas . Par objektivitāti te vispār nevar spriest , katrs cenšas sevi parādīt kā cīnītāju par taisnību , kā ir patiesībā , kādi nodomi aiz tā slēpjas- to zina tikai šis rakstītājs .
Iz dzīves.
Piepalīdzēšu sadzejot atbildi zemes īpašniekam par līguma laušanu.
Laikam aptuveni 6 ha, bet tā kā buļļa licenci kolektīvs nedod, tad līgums jāpauž. Dzejolis gan sadzejots pilnīgi , ne par tēmu, pieminot malumedības uc.
Reāli tur neviens , nekad nav medījis, bet tā kā šie 6 ha nodrošinot, lai nebūtu pārrāvums, tad prasa buļļa licenci.
Laikam zemes īpašnieks nav dzirdējis par koplīgumu..
Cik liels ir limits, tik medī. Medīt mazā iecirknī ir daudz patīkamāk nekā lielā kolhozā. Tieši lielo kolektīvu biedri nopludina informāciju, ka atļauju visiem nepietiek un nākas lietot "gumijas " savilcējus.
Aprīkojums: pietiekams lai varētu izvēlēties kurus divus ņemt līdz uz medībām un kuriem jāpaliek mājās
Suņi: Riko - poļu dzinējs
Medību trofejas: 5
05.11.2017. 21:25
Vaina nav ne lielajos ne mazajos iecirkņos , bet gan limitu sadalē .Jābeidz tā limitu sadale pēc hektāriem ! Vai Es vainīgs ka 900 ha iecirknī uzturas patstāvīgi no 6 - 9 aļņi , bet licenzi iedod vienu kā kuru gadu . Kāpēc pašiem neatļaut cik un kādus indivīdus katru gadu atšaut .Ar briežiem tas pats stāsts .Es pat zinu iecirkni ap 1000 ha meža , kur patstāvīgi uzturas ap 60 briežu .Atļaujiet pašām MB izlemt vismaz 5. gadus kādus un cik dzīvniekus medīt , un tad uztaisiet inventerizācīju . Es domāju ka sugu populācījas kvalitāte būs uzlabojusies . Ja kolektīvi jutīsies kā saimnieki savās medību platībās attieksme arī mainīsies .Neviens jau negribēs izšaut visus dzīvniekus .
Slēpts
05.11.2017. 21:42
MM.
Pēc pašreizējās situācijas, kad ir koplīgums gandrīz visām novadam, šī teritorija nav nepieciešama, par ko arī centīšos norādīt.
Agrāk, tas bija svarīgi, citādi būtu divi iecirkņi un būtu bēda ar briežu licencēm.
Bet nezinu, kas zemes īpašnieku izskolojis, bet bez briežu buļļa licences pat runāt negrib????. Un nekad nav bijis problēmu, ne īpašniekam postījumi, ne tur kāds medīja
Tādi nu mēs esam.. Ne visu var loģiski izskaidrot.
Ja cilvēki vienmēr un visur spētu sadarboties tad sen jau būtu Latvijā viens liels medību iecirknis no Ventspils līdz Zilupei.
1. Kolektīvi nevēlas savā tuvumā redzēt mazos zemju īpašniekus, kuri piesaka savas platības lielas vai mazas, bet tikai savā pārvaldībā, tā sakot, lai pamedītu stirnu un bebri.
2. Kolektīvi negrib pieņemt savos kolektīvos visus, kas vien piesakās, neveido atsijāšanu no kolektīviem starp neaktīvajiem, ievēro vecās tradīcijas, kādas nu katram ir.
3. Mazie zemju īpašnieki arī vēlas medīt, bet netiek kolektīvos, tāpēc arī nevēlas nodot kolektīvu pārziņā savas zemes pamatojoties uz to, ka kolektīvi ne visai labprāt pēc tam vēlas pacienāt ar medījumu gaļu, ai nedomā pat uzaicināt uz pāris medībām vismaz, kā viesmedniekus.
Visa šī jezga ir kā pasaules panaceja, kurš vecāks ola vai vista.
Izskanēja te doma par obligāto mednieku daudzumu uz noteiktu platību. Manuprāt tas neatrisinātu neko, jo kolektīvi mierīgi salasa čupu ar vecajiem medniekiem, kuri sen vairs nemedī, bet mednieku apliecību vel uztur pie dzīvības. Tādējādi nemainīsies tas, kas redzams jau šodien.
Es redzu vienu variantu, kas varētu palīdzēt gan vieniem gan otriem, bet tikai ievērojot godīgu attieksmi savā starpā.
1. Mazie zemju īpašnieki nodod savas zemes kolektīvu pārraudzībā, bet par to, gadījumā ja viņi arī ir mednieki nestājoties kolektīvā rod iespēju un tiek uzaicināti piemērām uz organizētajām medībām. Vai tā būtu vakts, vai dzinējmedības, viens pīpis.
2. Kolektīvi izstrādā nolikumu, kurš ir stingri reglamentēts nevis uz principu - es te jau sen biju, es ģeduška u.t.t.- bet uz principu, katra mednieka ieguld'jums kolektīvā un pārziņā esošo zemju apsaimniekošanā. Un tas būtu: piemēram - Katam kolektīva medniekam noteikt obligātās apmeklējuma dienas gadā un noteiktiem pasākumiem. Piemēram obligātās talkas divas reizes gadā pa divām brīvdienām. Obligātu kādas barotavas tīrīšanu, uzturēšanu, grāvju tīrīšanu no bebru aizsprostiem, torņu būvēšanu u.t.t. Obligātu piedalīšanos vismaz vienās dzinējmedībās, kā medniekam, varbūt arī, kā dzinējam. Nu varianti ir izstrādājami daudz. Atkristu eco mednieku lavierēšana uz vieglās maizes izbraukšanu, kad ierodas tikai uz dzinēj medībām un pat tur nešauj, jo pēdējo sešu gadu laikā palikušas tikai septiņas patronas un tās pašas jāpataupa. Gaļu tak dabūs tā pat no kopējā katla. Varbūt varētu pastiprināt zemnieku atsaucību, kuri redzētu, ka mednieki ne tikai iet šaudīties, bet arī tīra caurtekas, atšauj ne tikai briežus, bet arī jenotus un bebrus, lapsas un citus garnadžus. Rastos uzticība un sapratne savā starpā. Slinkie un nespējīgie mednieki tiktu izmesti (labi, atlaisti) no kolektīviem un aicinātu uz vakancēm jaunus un darboties gribošus.Iestājeksāmenu, vai pārbaudījumu izveidot kolektīvos pamatojoties nevis uz radniecību un čomiskumu, bet uz piemēram šaušanas sacensībām, zināšanām par to vai citu lietu, kas nepieciešamas kolektīvam. Te ir tikai jāpadomā un jāizstrādā labākais variants.
Zinu, es te runāju absolūtu komunismu, bet līdz šim brīdim pārlasot šos palagus vairāku gadu garumā redzu tikai problēmas, bet ļoti maz risinājumu piedāvājumus. Izskaust negausību, skaudību, nekrietnību un citas cilvēciskās īpašības gan kolektīvos, gan ārpus tiem var tikai ar noteiktu un visiem skaidru reglamentētu prasību virkni. Un maksimāli solīdu visām ieinteresētajām pusēm
p.s. Kā vienu no nosacījumiem kolektīvos varētu ieviest individuālo mednieku obligātu uzaicināšanu vismaz reizi gadā uz medībām. Teiksim vismaz trīs gadījumu, kad tiek uzaicināti individuālie mednieki uz nelimitētajiem medījumiem. Tas veidotu jau iespējamo jauno un konkurēt gribošo paaudzi, kuri trenētos labi šaut un mācītos mednieku gudrības, lai tajā reizē, kad kolektīvs izsludina vakanci, varētu uz to veiksmīgi pretendēt starp citiem individuālajiem konkurentiem.
Piepalīdzēšu sadzejot atbildi zemes īpašniekam par līguma laušanu.
Laikam aptuveni 6 ha, bet tā kā buļļa licenci kolektīvs nedod, tad līgums jāpauž. Dzejolis gan sadzejots pilnīgi , ne par tēmu, pieminot malumedības uc.
Reāli tur neviens , nekad nav medījis, bet tā kā šie 6 ha nodrošinot, lai nebūtu pārrāvums, tad prasa buļļa licenci.
Laikam zemes īpašnieks nav dzirdējis par koplīgumu..
Tad kāda velna pēc jums tāds līgums ir vajadzīgs????
Tev tāds iecirknis būtu vajadzīgs??? Man noteikti nē.
Un tāpēc jau arī veidojas mikroiecirkņi, cilvēki grib pēc iespējas mazākā platībā tupēt toties medīt pēc iespējas vairāk dzīvnieku.
Cik liels ir limits, tik medī. Medīt mazā iecirknī ir daudz patīkamāk nekā lielā kolhozā. Tieši lielo kolektīvu biedri nopludina informāciju, ka atļauju visiem nepietiek un nākas lietot "gumijas " savilcējus.
Pēc pašreizējās situācijas, kad ir koplīgums gandrīz visām novadam, šī teritorija nav nepieciešama, par ko arī centīšos norādīt.
Agrāk, tas bija svarīgi, citādi būtu divi iecirkņi un būtu bēda ar briežu licencēm.
Bet nezinu, kas zemes īpašnieku izskolojis, bet bez briežu buļļa licences pat runāt negrib????. Un nekad nav bijis problēmu, ne īpašniekam postījumi, ne tur kāds medīja
Tādi nu mēs esam.. Ne visu var loģiski izskaidrot.