Siksnas kungs varbūt nesaprata domu,bet ja saimnieks min variantu ,postìtāji ierodas gandrīz katru nakti ,un par to ziņo attiecīgajam medību tiesību lietotājam ,kurš nespēj/negrib ietekmēt dzìvnieku blīvumu un paradumus ,tad nav ko ņemt ļaunā par saimnieka meklētām alternatīvām.Dažas lietas tak atrunā līguma slēgšanas brīdī-kas ko apņemas darīt, utt utt.
Par pārmetumu zemniekam iesēt kukurūzu mežmalā vispār nesaprotu-ja nu vienīgi dzīvnieks vairāk neapmeklē ierastās barotavas un nevar kapāt pie čupas kad gaļa aptrūkstās.
Par pārmetumu zemniekam iesēt kukurūzu mežmalā vispār nesaprotu-ja nu vienīgi dzīvnieks vairāk neapmeklē ierastās barotavas un nevar kapāt pie čupas kad gaļa aptrūkstās.
Te runa ir pavisam par kautko citu, zemnieks iesējot kukurūzu mežmalā, praktiski cūkai pie šņukura, cer sagaidīt ka nebūs postījumu. Medniekam jau principā vienalga kur to cūku vaktēt, tikai starp barotavu un zemnieka kukurūzas lauku ir viena būtiska atšķirība, barotavā nomedī limitu un met mieru, lai kukurūzas lauku pasargātu ir jāizmedī viss mežš pa tukšo.
Kaspar ne tikai viss mežs bet arī tuvāko kaimiņu platības a vēl labāk vēl caur kaimiņiem ar patīrīt kādu platību no rukšiem tad tiešām miers uz kādu brīdi iestāsies. :)
Un ja vēl tas lielzemnieks ir iekšā kolektīvā tad kolektīvam ir vāks, ja vien kolektīvs nav pietiekoši liels, lai varētu šo zemnieku ar viņa visām zemēm pasūtīt nah.. tad kad sāk pārāk daudz pieprasīt. Bieži vien cilvēki lauž līgumus ar kolektīvu tikai tāpēc ka nevēlas savā zemē redzēt kādu konkrētu indivīdu no kolektīva vidus.
Tad kādēļ slēdzat medību platību nomas līgumus, ja zemju īpašnieki ir tik riebīgi? Kāds spiež to darīt???
Bišķu precizēšu- ja tas lielzemnieks ir mednieks un ir kolektīva sastāvā. Līgumus slēgt liek tāds termins kā minimālā platība, un ja līgums ir ar valsts mežiem tad dari ko gribi bet 2500 ha kā minimums kolektīvam ir jāsakasa, kaut arī alnim vajadzīgi 2500 ha meža un lauksaimniecības zeme tur nekādu lomu nespēlē bet kā zināms tādam lielsaimniekam citreiz var piederēt arī padaudz ha meža un tad gribot negribot līgums ir jāslēdz.
Slēdziet koplīgumus ar kaimiņu kolektīviem, tad "minimālā platība" vairs neko neizteiks. Nesaprotu - zemes saimnieki ir tik slikti, bet mednieki paši kā blusas lien zemes īpašnieku biksēs.. Tas ir Stokholmas sindroms mednieku izpildījumā???
Tā jocīgi sanāk - kaimiņu kolektīvi nav nekādi labie - sadalīt atļaujas ir grūti, zemes īpašnieki slikti... Paši tik labi.... :)) Ar to jau viss ir izteikts. Tad nav jābrīnās, ka rodas jauni mazi iecirkņi.
Par pārmetumu zemniekam iesēt kukurūzu mežmalā vispār nesaprotu-ja nu vienīgi dzīvnieks vairāk neapmeklē ierastās barotavas un nevar kapāt pie čupas kad gaļa aptrūkstās.
Te runa ir pavisam par kautko citu, zemnieks iesējot kukurūzu mežmalā, praktiski cūkai pie šņukura, cer sagaidīt ka nebūs postījumu. Medniekam jau principā vienalga kur to cūku vaktēt, tikai starp barotavu un zemnieka kukurūzas lauku ir viena būtiska atšķirība, barotavā nomedī limitu un met mieru, lai kukurūzas lauku pasargātu ir jāizmedī viss mežš pa tukšo.
Tad kādēļ slēdzat medību platību nomas līgumus, ja zemju īpašnieki ir tik riebīgi? Kāds spiež to darīt???
Bišķu precizēšu- ja tas lielzemnieks ir mednieks un ir kolektīva sastāvā. Līgumus slēgt liek tāds termins kā minimālā platība, un ja līgums ir ar valsts mežiem tad dari ko gribi bet 2500 ha kā minimums kolektīvam ir jāsakasa, kaut arī alnim vajadzīgi 2500 ha meža un lauksaimniecības zeme tur nekādu lomu nespēlē bet kā zināms tādam lielsaimniekam citreiz var piederēt arī padaudz ha meža un tad gribot negribot līgums ir jāslēdz.
Ja vēl tie koplīgumi vienmēr būtu visiem izdevīgi, cik nav dzirdēts ka pēc tam licenžu sadale klibo.