Forums

Katrs kolektīvs savas līgumplatības zina(būtu jāzina),lai neielīstu svešās,un daudziem kolektīviem starp noslēgtajām platībām ir Jura terminos runājot "brīvās platības" ar kuru īpašniekiem dažādu iemeslu dēļ neizdodās līgumus noslēgt.
Nevienam kolektīvam nav ne mazākās intereses,lai šīs platības būtu publiski zināmas,un kādam naudas maisam pieejamas.

Godīgi sakot zajeb.... tie mūžīgie līgumi, kur tu kā sunis paķaļ skraidi un mēģini pierunāt lai paraksta. Bet cik tādu kas atrodas ārzemēs un ne caur vienu nevar viņu sadabūt rokās, cik tādu kas adreses ir samainījuši un velns zin kur tagad dzīvo, cik tādu kas vispār nevēlas parakstīt jo nezin ko paraksta kā arī cik tādu gudro ir īpaši juristu kas ir tā jau savas smadzenes ar maka biezumu aizfiltrējuši ka pat parastu medību līgumu no sarežģitiem dokumentiem atšķirt nevar. Kāpēc mūsu valdība nevar izdarīt kā Leišos vai Igaunijā kur katram medību kolektīvam piemēram Naujene pieder visa pagasta teritorija. Tā ir ar leišiem esmu tur runājis, tur nav nekādu murgu ar tiem līgumiem, ja saimnieks nevēlas lai tur medītu tad saimnieks raksta par to. Un tur robeža ir tieši ar pagasta robežām. Jo lielāka platība pieder kādam vienak konkrētam kolektīvam, vieglāk kontrolēt to un mazāk bardaka veicot dzīvnieku uzskaiti.
Plusu ir ļooooti daudz, daudz vairāk laika atliek citu nepieciešamo darbu veikšanai, kļūst mazāki izdevumi jau tā pat lielajiem izdevumiem, kā arī neviens cits kolektīvs nevar ielīst tavās medību platībās.
Bet pie mums re nepatika šodien šis man kolektīvs atdošu medību tiesības blakus kaimiņa kolektīvam, jo re viņš man šodien polšu uzlika, pēc mēneša nē tomēr lai atkal medās vecais kolektīvs, jo re šie lapsas šauj. Murgs.
Kā saka bardaks šajā lietā.
Kā arī murgs ir ar tām parakstītām platībām. Piemērams ir jāiedot tik un tik dzīvnieku, bet redz tā kā nav vēl tik un tik paraksīts mēs jums iedosim tikai tik un tik dzīvniekus nomedīt. Tas ir iespējams tikai LV.
Dot Dievs mūsu vadoņiem prātiņa vairāk un tiešām atteiktos no tiem līguma parasktīšanas un skraidīšanas maratona. Jo ja es šodien nepaspēju parakstīt pie tā saimnieka atbrauc kaimiņa kolektīvs un par polšu paraksta tam līgumu. Kaut arī tas zemes gabals nerobežojas ar viņa medību platībām.
Ja pieņemtu tos likumus kā Leišos tad uzreiz atkristu jautājumi par medību platībām un nejaušibas ieiet kaimiņa teritorijā.

Edgar!
a kāpēc Tu domā: "kā arī neviens cits kolektīvs nevar ielīst tavās medību platībās. " Tās jau nebūs TAVAS medību platības- bet būs viens medību iecirknis, kurā KĀDS no "augšas" noteiks , kurš kolektīvs medīs. Esi pārliecināts, ka nepazaudēsi visas "savas" medību platības?:))
Un to, kas medīs ,iespējams, noteiks maciņa biezums, nevis tavi iepriekšejie darbi. Šobrīd viena pagasta robežās bieži ir vairāki kolektīvi- vienam pēc tava piedāvājuma būs jāaiziet...

Piekrītu Ivaram par Edgara par to kā patiesībā varētu iziet daudzu mednieku gaidītā "bez līgumu" kārtība.

Par to ka manējās medību platības vai tavējās var ielīst da jebkurš. Piemēram es aizbraukšu uz tavu pagastu kur tu medies, nopirkšu brīvo zemi un visu pārdošanā esošo zemi un izveidošu medību kolektīvu, jo diemžēl Latvijas likumdošana atļauj izveidot kaut vai 20 ha lielu medību platības un var būt tajās dzīvo kādi 6 aļni, noslēģšu vēl atsevišķi ar kaimiņa kolektīvu līgumu par it kā medību platību pavienošanu un saņemšu savu alnu, stirnu un var būt ruksi, diemžēl šāda likumdošana šobrīt atļauj to darīt!
Nez kā šeit būs ja pieņems tos likumus, bet kā bija Lietuvā, tur ar no sākuma bija tādi līgumu parakstīšanas maratoni. Beigu beigās kad tika pieņems lēmums par to ka medību platībās medīsies vēlam konkrēti viens kolektīvs tad priekšroka tiek dota lielākajam uz to brīdi kolektīvam. Ja ir vairāki kolektīvi tad tur ir ari noteikts min platibas kurās var eksistēt kolektīvs, ja kolektīvs nevarēja sasniegt tās plības, tad ja nešaubos vajadzēja pievienoties tam kolektīvam kuram tika dota priekšroka, Tāpēc tur nav tādu kolektīvu kā 20 ha, 50 ha vai 100 ha. Palasot vienu raktu Latvijā 2008 gadā tika uzskaitīts 1319 medību kolektīvi un katru gadu šis skaitlis palielinās it īpaši parādās ļoti daudz mazu kolektīvu, jo 2005 gadā kam mazāk par 100 ha bija tikai 18 kolektīvi, tad jau 2008 to skaits palielinājās līdz 77.
Kā jau rakstīju Leišiem un Igauņiem ir noteikta minimālā platība kas var izveidot kolektīvu un ja nešaubos tas ir vismaz 2500 Ha. Un tur nav problēmu ne ar kaimiņu kolektīviem, jo robežas ir strikti noteiktas, ne tā kā pie mums šodien tās iet pa grāvja malu, bet rīt jau ies kaut kur pa meža malu. Tas ir iespējams tikai LV.

Kas attiecas par kartēm, tur ir divas problēmas. Pirmā ir finansējums, lai tādas izveidotu. Labi, tur varētu MF līdzekļus piesaistīt, galu galā, pa lielam tas ir tikai vēl viens vektoru slānis jau esošajās sistēmās - gan LAD, gan VMD tādas ir. Bet, lielākā problēma, ir aktualizācija. Kādi cilvēkresursi būtu nepieciešami, lai aktualizētu vienu loxu, kurš par polšu katru mēnesi maina līgumslēdzējus kolektīvus? Tur ir, pirmkārt, līgumu informācijas apstrāde, tad attiecīgā datu slāņa aktualizācija - tas aizņem laiku. Taču no minētās kartes būtu jēga tikai tad, ja dati būtu daudz maz aktuāli, kas pašreiz nav iespējams.
Valsts varētu sākumā noteikt, līgumu kvalificējošās prasības, proti, ka līgumi slēdzami uz vismaz 5 gadiem, ka īpašuma tiesību maiņas gadījumā vecais līgums arī jaunajam īpašniekam ir saistošs gadu.
Bez tam, varētu arī prezumēt, ka, ja līgums netiek lauzts, tas automātiski uzskatāms par pagarinātu uz jaunu termiņu, tātad, vismaz 5 gadiem. Ja to visu ierakstītu likumā, problēmu būtu krietni mazāk...
Edgar - medību iecirknis un kolektīvs ir divas fundamentāli atšķirīgas lietas. Ja es uz savas zemes gribu medīt kaut vai vārnas, man ir vai nu jāslēdz līgums ar kolektīvu un jāiegūst tā atļauja medīt, vai jāveido savs iecirknis. Punkts. Nekā savādāk. Tādēļ ir daudz šo mazo iecirkņu, bet tas nebūt nenozīmē, ka tie ir kolektīvi...
Protams, normāli ir pirmais variants, taču parasti ir tā, ka tie, kuriem pieder salīdzinoši mazas platības, ja vien tā nav izcili svarīga vieta - riests vai dzīvnieku pāreja, kolektīvam principā neinteresē, īpaši, ja kolektīvā pamatā vietējie, bet attiecīgā gabala īpašnieks tāds nav.
A, ja man uz tiem 5-10ha sēžas zosis, skraida zaķi, lapsas? Kādēļ gan tos nepamedīt? Protams, var jau to visu darīt nereģistrējot, taču kādēļ kaut kāda štrunta zaķa dēļ riskēt ar problēmām?
Ir arī otra puse, protams, dažs savus 3 ha tik augstu vērtē, ka izvirza absurdus noteikumus kolektīvam, taču, diemžēl koleģialitāte mednieku starpā reizēm izpaliek, gan no vienas, gan otras puses...